Cik daudz zvaigžņu Piena ceļā mirst katru gadu: atbilde var pārsteigt

Kad skatāmies uz nakts debesīm, mēs redzam tos pašus zvaigznājus, ko senie cilvēki redzēja pirms tūkstošiem gadu. Taču kosmoss nemitīgi mainās, jo dažas zvaigznes dzimst, bet citas mirst. Pat mūsu Saule mirs aptuveni pēc 5 miljardiem gadu. Bet cik ātri mainās kosmoss, un cik daudz zvaigžņu Piena ceļā mirst katru gadu? Par to raksta Live Science.

Ko nozīmē "zvaigznes nāve"?

Zvaigznes ir milzīgas karstas plazmas sfēras, kurās kodolsintēzes procesā ūdeņradis tiek pārvērsts par hēliju. Tiklīdz kodolsintēze apstājas, zvaigzne mirst. Zvaigznes nāve var notikt divos veidos, atkarībā no tās sākotnējās masas.

Kā lielākā daļa zvaigžņu mirst Piena ceļā?

Zemas masas zvaigznēm, piemēram, Saulei, kodolsintēze beidzas, kad kodolā esošais ūdeņradis ir pārvērsts par hēliju. Zvaigzne saraujas, jo netiek izdalīts pietiekami daudz siltuma un enerģijas, lai pretotos gravitācijai. Kad atlikušais hēlijs kodolā sāk saplūst ar oglekli, zvaigznes ārējais apvalks ievērojami paplašinās un kļūst sarkans. Šis posms tiek dēvēts par sarkano milzi. Galu galā zvaigzne zaudē savu atmosfēru, un paliek tikai blīvs kodols, ko sauc par balto punduri.

Džeimss Debusers no SETI institūta (ASV) apgalvo, ka aptuveni 97% zvaigžņu mūsu galaktikā galu galā kļūs par baltajiem punduriem. Šāds liktenis sagaida arī Sauli.

Astronomi izmanto balto punduru izstaroto starojumu, kā arī jaunu zvaigžņu dzimstības ātrumu un kopējo zvaigžņu skaitu, lai aprēķinātu, cik zvaigžņu mirst katru gadu. Pašreizējās aplēses liecina, ka jauns baltais punduris Piena ceļā parādās aptuveni ik pēc 2 gadiem.

Kā mirst masīvas zvaigznes?

Masīvas zvaigznes, kuru masa ir vismaz 8 reizes lielāka par Saules masu, mirst citādi. Mūsu galaktikā ir tikai 3% šādu masīvu zvaigžņu, taču tām ir liela nozīme kosmosā. Ēriks Borovskis no Luiziānas štata universitātes (ASV) skaidro, ka masīvu zvaigžņu nāve notiek kā supernovas sprādziens, kas ir ļoti spilgts un enerģētisks notikums.

Masīvas zvaigznes savos kodolos rada arvien smagākus ķīmiskos elementus, līdz tās nespēj pretoties savai gravitācijai un eksplodē kā supernovas. Šie sprādzieni piepilda kosmosu ar smagiem elementiem, kas ir pamats jaunu zvaigžņu un planētu veidošanai. Pēc zinātnieku domām, masīvas zvaigznes nāve var novest pie neitronu zvaigznes vai melnā cauruma veidošanās.

Pēdējais supernovas sprādziens Piena ceļā tika novērots pirms 420 gadiem, taču zinātnieki uzskata, ka šādi sprādzieni mūsu galaktikā notiek aptuveni 1 vai 2 reizes ik pēc 100 gadiem. Piena ceļa formas un blīvo gāzu un putekļu mākoņu dēļ jaunas supernovas sprādzienus ir grūti novērot.

Kopējais zvaigžņu mirstības ātrums

Ņemot vērā, ka mazmasas zvaigzne mirst aptuveni ik pēc 2 gadiem un 2 masīvas zvaigznes mirst aptuveni ik pēc 100 gadiem, zinātnieki lēš, ka Piena ceļā mirst aptuveni 53 zvaigznes ik gadsimtā. Tas ir aptuveni 1,9 zvaigznes gadā.