Sievietes ir labāk pielāgojušās kosmosa apstākļiem

Liela mēroga pētījuma rezultāti tika publicēti žurnālā "Nature", taču tie joprojām ir provizoriski. Autori cer, ka viņu atklājumi varētu būt izrāviens maz pētītajā jomā par to, kā cilvēka ķermenis reaģē uz ilgtermiņa kosmosa lidojumu ietekmi.

Kosmosā gandrīz nav gravitācijas, kas rada problēmas gandrīz ar katru mūsu ķermeņa mehānismu. Atmosfēras trūkums padara mūs neaizsargātus pret kosmisko starojumu, un mikrogravitācija var izraisīt neparastu šķidrumu plūsmu mūsu ķermenī, radot bīstamu nelīdzsvarotību.

Cilvēka ķermenis ir pakļauts milzīgam stresam ārpus planētas, uz kuras mēs esam attīstījušies, un tiek apspriests, ka mūsu trauslā biomehānika nav paredzēta ilgiem kosmosa ceļojumiem.

Jaunākie pētījumi cenšas atspēkot šo pārliecību. Dati liecina, ka cilvēki ļoti labi atgūstas no kosmosa lidojumiem.

"Nav nekāda iemesla, kāpēc mēs nevarētu droši nokļūt uz Marsu un atpakaļ," sacīja pētījuma galvenais autors Kristofers Meisons, "Weill Cornell Medicine" fizioloģijas un biofizikas profesors.

Jaunais pētījums tika balstīts uz datiem, kas savākti 2021. gada civilās kosmosa misijas "Inspiration4" laikā, ko vadīja "SpaceX". Apkalpē bija četri cilvēki, kuriem nebija nekāda sakara ar astronautiku. Dati tika iegūti no bioloģiskajiem paraugiem, kas tika savākti pirms, trīs dienu laikā un pēc Zemes orbītā veikta lidojuma.

Pētnieki uzskata, ka šādiem paraugiem ir vairāk kopīga ar vidusmēra cilvēku nekā datiem no augsti apmācītiem astronautiem. Neskatoties uz to, pētījumā tika iekļauti arī dati no 64 NASA astronautiem.

Galvenā uzmanība tika pievērsta gēnu aktivitātei un cilvēka imūnsistēmas reakcijai. Rezultātā zinātnieki atklāja, ka sievietes, atgriežoties uz Zemes, ātrāk atgūstas no lidojuma kosmosā nekā vīrieši.

"Kopumā vīriešus, visticamāk, ietekmēja kosmosa lidojumi visos šūnu veidos un mēros," raksta pētījuma autori.

Meisons norāda, ka atšķirība ir saistīta ar sieviešu spēju izturēt grūtniecības radīto stresu. Tas palīdz viņām labāk panest fizioloģijas un šķidruma dinamikas izmaiņas.

Pētījumā konstatēts, ka cilvēka hromosomu telomēri, kas ar vecumu kļūst īsāki, sāk pagarināties pat pēc trīs dienām kosmosā. Dažas imūnsistēmas daļas tika aktivizētas, un tika novērots pretiekaisuma citokīnu proteīnu pieaugums, kamēr balto asins šūnu skaits tika nedaudz nomākts.

Kopumā abu dzimumu kosmosa ceļotāju sniegums izskatās daudzsološs. Lielākā daļa izmaiņu, ko cilvēka ķermenis piedzīvo kosmosā, tiek atgriezeniskas tikai trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās uz Zemes.

Tiesa, zinātnieki vēl nav devuši atbildi, kas notiks ar cilvēkiem, kuriem nebūs iespējas atgriezties uz Zemes, lai dotu savam ķermenim atpūtu un atveseļošanos.