Krievijas propaganda latviešus Kanādā attēlo kā nacistus jau 70 gadus

Krievijas propaganda Kanādā ir atstājusi savas pēdas un ir ļoti aktīva, turklāt galēji kreiso vidē tā ir cirkulējusi jau gandrīz gadsimtu, norādīja prominentais igauņu izcelsmes žurnālists un cilvēktiesību aktīvists.

"Pat pagājušā gadsimta 30. un 40.gados, kad Krievijas vēstniecība un specdienestu aģenti aktīvi vervēja piekritējus Kanādas galēji kreiso sabiedrībā. Šīs operācijas turpinājās, tās nekad nav apstājušās," viņš sacīja.

"Pēc 1991.gada bija periods, kad tas viss mazliet norima, bet pēc [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina nākšanas pie varas šīs operācijas atkal sāka pastiprināties un īpaši intensificējās pēc 2007.gada Bronzas kareivja nemieriem. Kanādā šie tīkli galēji kreiso aprindās pastāv, tie regulāri pastiprina un atkārto Krievijas naratīvus, no kuriem daudzi ir vērsti pret Ukrainu," teica Kolga.

Viņš piebilda, ka pēc 2014.gada Kanādā bija ļoti daudz rakstu, kuros par Latviju tika vēstīts tas pats, kas pirms trim gadiem tika teikts par Ukrainu, proti, ka Latvija ir neonacistu vadīta neonacistiska valsts, ka latvieši regulāri cildina nacisma vēsturi un savu nacistisko pagātni. Tāpat tika apgalvots, ka Kanādas latviešu emigrantu kopiena, tāpat arī igauņu, lietuviešu, ukraiņu, zināmā mērā arī poļu kopienas, būtībā ir nacisti, kas aizbēguši no šī reģiona.

"Šāds naratīvs vismaz krieviem ir bijis spēkā kopš Aukstā kara laikiem - ka ikviens, kurš pretojās "padomju atbrīvotājiem" Baltijas valstīs, bija nacists. Arī ikviens, kurš aizbēga uz ārvalstīm, jo kāpēc gan viņiem būtu bijis jābēg? Tātad arī mani vecāki, kas 1944.gadā kā zīdaiņi pameta Igauniju, tiktu uzskatīti par nacistiem," sacīja Kolga.

Viņš norādīja, ka dezinformācijas apkarotājiem vienmēr ir ļoti daudz darāmā, jo valstī ir daži morāli korumpēti žurnālisti, kuri turpina popularizēt Kremļa atbalstītos naratīvus un manipulēt ar vēsturi.

"Mums ir tam pastāvīgi jāseko līdzi un jāturpina veicināt izpratni par mūsu vēsturi un par to, kas mēs esam. Tiklīdz to pārtrauksim darīt vai zaudēsim modrību, tā viņi to izmantos un centīsies maldināt kanādiešus par to, kas mēs tādi esam," sacīja Kolga, kurš pats savulaik kļuva par plašas apmelošanas un dezinformācijas kampaņas upuri un saņēma arī daudzus nāves draudus. "Tas notika tāpēc, jo pretojos krievu dezinformācijai un cenšos vērsties pret viņu manipulācijām ar vēsturi. Tāpēc viņi mani attēloja kā nacisma attaisnotāju, tāpat kā daudzus ievērojamus ukraiņus un baltiešus."

Viņš arī pauda viedokli, ka Kanādā pieaug izpratne par Krievijas manipulācijām ar terminiem "nacists" un "fašists" un to ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr liela daļa kanādiešu to diemžēl nesaprot. Kampaņa pret latviešiem ir nedaudz aktivizējusies arī Kanādas misijas Latvijā dēļ.

"Tomēr jāņem vērā, ka šis naratīvs ir eksistējis kopš Aukstā kara laikiem. Mūsu trimdas tautieši, mani vecvecāki, pat mani vecāki un visa viņu paaudze - latvieši, lietuvieši, igauņi un ukraiņi - cīnījās, lai veicinātu izpratni par mūsu valstu okupāciju un Krievijas veikto kolonizāciju. Toreiz propaganda šo apzīmējumu izmantoja, lai mēģinātu graut mūsu uzticamību un kurinātu naidu pret mūsu tautām. Tā ir bijusi Krievijas propagandas tradīcija, kas aizsākās jau pirms 70 gadiem," skaidroja Kolga.

Kad Kanāda paziņoja, ka tā nosūtīs karavīrus uz Latviju, Kanādā sākās ļoti intensīva kampaņa, kuras galvenais uzsvars bija uz to, ka latvieši ir tauta, kas godina nacistu piemiņu, ka viņi ir neonacisti, sacīja Kolga. Par to pastāvīgi runājuši vairāki žurnālisti un citi ar Kremli saistīti influenceri, uzdodot tādus jautājumus kā "ja jau tā ir nacistu pilna valsts, tad kāpēc mēs to aizstāvam?".

"Kopš tā laika tas ir mazliet norimis, jo mēs esam cīnījušies pret šo naratīvu, tomēr tas joprojām pastāv. Mūsdienās to galvenokārt izmanto pret ukraiņiem. Diemžēl arī attiecībā uz Latviju tas joprojām laiku pa laikam parādās. Tomēr nedomāju, ka tam ir kaut mazākā ietekme uz Kanādas politisko lēmumu pieņemšanu," viņš piebilda.

Kolga piebilda, ka baltieši Kanādā pret Krievijas propagandu ir cīnījušies gadiem ilgi, koordinējot savas darbības ar dažādu jomu pārstāvjiem.

"Starp citu, viens no mūsu lielākajiem sabiedrotajiem bija bijušais Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums. Viņš ir īsts latviešu patriots. Esam tuvi draugi. Kad 2019.gadā pārdzīvoju masveida uzbrukumus, viņš mani atbalstīja un aizstāvēja. Eihenbaums publiski iestājās pret manis nomelnošanu, jo tā bija kampaņa pret mums visiem. Ja šie krievu propagandisti uzbrūk Latvijai, manuprāt, tas ir uzbrukums mums visiem. Gluži tāpat kā NATO," sacīja Kolga.

Kolga ir daudz strādājis kopā ar Eihenbaumu, piemēram, organizējot konferences un pasākumus, lai pieminētu jūnija un marta deportācijas, Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanu. "Tas bija patiešām svarīgi, lai veicinātu izpratni par mūsu kolektīvo vēsturi," viņš sacīja.

"2008.-2009.gadā es vadīju centienus, lai 23.augusts Kanādā kļūtu par nacionālo totalitārisma upuru piemiņas dienu Eiropā. Tā tagad katru gadu tiek pieminēta, savus paziņojumus presei izplata gan premjerministrs, gan opozīcija. Šobrīd 23.augusts Kanādā jau ir pilnīgi iesakņojies kā nacionālā piemiņas diena," stāstīja Kolga, piebilstot, ka šādi centieni ir veicinājuši izpratni starp galvenajiem politikas veidotājiem, galvenajiem ietekmētājiem, tostarp žurnālistiem, vēlētām amatpersonām. Kad iznāk šie paziņojumi presei, mediji tos publicē, tādējādi vairojot informētību.