Skaidras naudas uzkrājuma veidošana nav finansiāli efektīvs risinājums (+VIDEO)

Izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 77% uzkrājumu vecumdienām veido, izmantojot pensiju 2. līmeni, kam seko iemaksas pensiju 3. līmenī, kas ir 35% iedzīvotāju, rāda Latvijas aptaujas rezultāti. Par to, kādos vēl rīkos iedzīvotāji izvēlas ieguldīt, lai veidotu uzkrājumus, stāsta pensiju un aktīvu eksperts Atis Krūmiņš.

Lietuvā un Igaunijā lielāka uzticēšanās alternatīviem uzkrājumu veidiem

Lai gan iemaksas pensiju 2. un 3. līmenī ir izplatīts uzkrājuma veidošanas rīks, pozitīvi vērtējams, ja investīcijas tiek dažādotas un papildu tiek izvēlēti arī citi ieguldījumu veidi. Piemēram, Lietuvā piektdaļa iedzīvotāju uzticas uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, savukārt Igaunijā tikpat liela daļa cilvēku izvēlas pensiju uzkrājumu veidot, ieguldot fondos, akcijās vai obligācijās. Ieguldījumi dažādos finanšu instrumentos var būt efektīvs veids, kā palielināt pensijas uzkrājumus, taču Latvijā šī pieeja pagaidām nav īpaši izplatīta - tikai 9% aptaujas dalībnieku atzīst, ka izvēlas krāt nākotnei ieguldot.

Arvien izvēlas veidot uzkrājumu krājkontā

Iemaksām pensiju 2. un 3. līmenī seko iedzīvotāju ieguldījumi krājkontā vai kādā citā krājrīkā. Šādu uzkrājuma veidu izvēlas 17% iedzīvotāju, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad šādas iemaksas veica 15% aptaujāto. Līdzīga aktivitāte ir novērojama arī kaimiņvalstīs - Igaunijā iemaksas krājkontā vai kādā citā krājrīkā veic 18% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā 14%. "Naudas krāšana krājkontā vai citos uzkrāšanas risinājumos ir vienkārša un ērta, jo līdzekļi praktiski vienmēr ir pieejami brīdī, kad tie nepieciešami, un uzkrājumu var ērti papildināt, veicot regulārus maksājumus. Tomēr šī pieeja nav efektīvākā ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai, jo potenciālā peļņa ir zemāka, nekā ieguldot finanšu tirgos, kas nozīmē, ka kapitāla pieaugums ir lēnāks un var nenosegt inflācijas ietekmi uz naudas vērtību," skaidro A. Krūmiņš.

Darba devēju ieguldījums pensiju veidošanā

No 35% Latvijas iedzīvotāju, kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju 3. līmenī, tikai katram septītajam šādas iemaksas veic darba devējs. Līdzīga situācija vērojama arī kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā darba devēji piedalās pensiju uzkrāšanā tādā pašā apmērā.

Lai arī darba devēju iesaiste joprojām ir zema, tā sniedz būtisku pievienoto vērtību darbinieku labklājībai ilgtermiņā, vienlaikus kļūstot par nozīmīgu instrumentu darba devēju konkurētspējas un lojalitātes veicināšanai. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences un gaidāmos pensiju apmērus nākotnē, darba devēju iesaiste uzkrājumu veidošanā kļūst arvien aktuālāka gan darbinieku finansiālās drošības, gan ilgtspējīgas sociālās politikas kontekstā.

Daļa iedzīvotāju izvēlas neveikt ieguldījumus nākotnes labklājībā

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju krāj savai nākotnei, galvenokārt izmantojot pensiju 2. un 3. līmeni, 10% atzīst, ka neveido nekādus uzkrājumus vecumdienām. Starp tiem, kuri šobrīd nekrāj pensijai, 33% kā galveno iemeslu min to, ka par pensiju vienkārši nav aizdomājušies. Šī tendence īpaši izteikta jauniešu vidū - vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā puse no tiem, kuri neveido uzkrājumus, atzīst, ka vēl nav sākuši par to domāt. Tikmēr 10% iedzīvotāju savām vecumdienām izvēlas krāt skaidrā naudā, neizmantojot tam paredzētos finanšu instrumentus, kamēr Lietuvā skaidras naudas uzkrājumu veido 11%, savukārt Igaunijā 7%.

Jāņem gan vērā, ka skaidras naudas uzkrājuma veidošana nav finansiāli efektīvs risinājums, jo šāda nauda netiek ieguldīta un līdz ar to nepelna. Turklāt inflācijas ietekmē tās vērtība ar laiku samazinās, kas nozīmē, ka par šodien atlikto summu nākotnē potenciāli varēs iegādāties mazāk.