Latvenergo rekonstruēs Daugavas HES (+VIDEO)

AS "Latvenergo" šovasar Rīgas HES īsteno divus hidrotehnisko būvju atjaunošanas projektus, pēc kuru pabeigšanas turpmākos piecus gadus ilgtermiņa ūdenslīmeņu pazeminājumi Daugavas HES nav plānoti. Turklāt šajā periodā arī valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) veic savu Rīgas HES inženieraizsardzības būvju atjaunošanu, lai aizsargātu Ogres novadu un pilsētu pret plūdu riskiem, kā arī lai nepieļautu A6 autoceļa izskalošanu.

Būvniecība vasarā ir vispiemērotākais laiks apjomīgu būvdarbu veikšanai, tādēļ šogad vienlaikus tiek realizēti trīs projekti - divi Latvenergo un viens ZMNĪ, kur ūdens līmeņa pazemināšanas periodā ūdens līmeņa mainīgajā zonā tiek veikta betona virsmu atjaunošana.

AS "Latvenergo" šajā periodā īsteno divus projektus: "Rīgas HES ūdens pārgāznes balstu virsmu no augšas bjefa puses atjaunošana" un "Rīgas HES ēkas augšas bjefa sienas zem gājēju ietves konsoles virsmas atjaunošana". Ūdenskrātuves ūdens līmeņa pazemināšanas laikā veic bojāto dzelzsbetona konstrukciju virsmu atjaunošanas darbus: bojātā betona atkalšanu, stiegrojuma attīrīšanu, papildu stiegrojuma montāžu, pretkorozijas apstrādi un virsmu atjaunošanu mainīgajā ūdens līmeņa zonā. Tā ir HES hidrotehnisko būvju zona, kura ir visvairāk pakļauta ārējai ietekmei.

Cilvēki bieži vien jautā, vai šos darbus nevar veikt citā periodā, piemēram, ziemā. Jāuzsver, ka valsts lielākajās kritiskās infrastruktūras enerģētiskajās būvēs ir vairāki tehniskie, vides un sociālās atbildības priekšnoteikumi, piemēram, vasaras mēnešos Daugavas ūdens pietece ir viszemākā, kā arī Latvijas klimata sezonālā rakstura īpatnību dēļ dzelzsbetona konstrukciju remontdarbus, t.sk. ūdens līmeņa mainīgajā zonā, ir iespējams veikt, kad nokrišņu daudzums ir zem vidējās gada statistiskās vērtības un āra gaisa temperatūra nepazeminās zem +5 C.

Tie ir liela apjoma būvdarbi, kurus vēlā rudenī un ziemā nav iespējams veikt droši un kvalitatīvi, jo ar attiecīgām metodēm betonēt ziemā gan ir iespējams (veicot virkni pasākumu, kas būtiski ietekmē izmaksas un līguma izpildes termiņus, t.sk. ūdens līmeņa pazemināšanas perioda pagarināšanu, jo jāveic masīvu konstrukciju sildīšana), taču to nedrīkst darīt ūdens līmeņa mainīgajā zonā - aizsalušā ūdenskrātuvē turēt ilgstoši pazeminātu ūdens līmeni ir bīstami, tas var apdraudēt hidrotehnisko būvju drošu ekspluatāciju. Tāpat šajā laikā vienmēr jārēķinās ar rudens daudzūdens periodiem vai sniega kušanu un rudens plūdu vai pavasara palu iestāšanās iespējamību. Plānojot hidrotehnisko būvju būvdarbus, nedrīkst ignorēt gada hidroloģisko ciklu.

Latvenergo hidrotehnisko būvju atjaunošanas projektu īstenošana no ieceres līdz fiziskiem darbiem objektā prasa vismaz trīs gadus, kuru laikā izstrādā būvprojektu, veic iepirkuma procedūras un visus saskaņojumus, t.sk. ūdens līmeņa pazemināšanai. Turklāt, piemēram, Ķeguma HES lejasbjefā, kur ir mazāks ūdens dziļums, esam raduši iespēju hidrotehnisko būvju atjaunošanas darbus veikt ar ūdenslīdēju palīdzību, kas nenoliedzami ir dārgāk un ilgāk. Pēc šīs vasaras hidrotehnisko būvju atjaunošanas Rīgas HES tuvākos piecus gadus ilgtermiņa ūdenslīmeņa pazeminājumi nav paredzēti.

HES loma elektroenerģijas tirgū - joprojām nozīmīga

Lai arī strauji attīstās dažādi AER jaudas veidi, Latvenergo HES loma elektroenerģijas tirgū paliek nemainīga, tās ir ražošanas jaudas, kas var uzsākt elektroenerģijas ražošanu trīs minūšu laikā pēc komandas saņemšanas un piegādāt to tirgū klientiem. Lai arī ūdens pietece upē gada griezumā un arī gadu no gada ir dažāda, pareizi plānojot šo resursu, tam ir nozīmīga vieta starp AER, tai skaitā vasaras periodā.

Šobrīd esam vieni no palīgpakalpojumu sniedzējiem balansēšanas tirgū, kurā Rīgas un Ķeguma HES tos intensīvi nodrošina. Diemžēl šim režīmam ir arī blakus efekts, tas ietekmē hidroagregātu. Jau šobrīd ir redzams, ka tehnoloģiski mehāniskās iekārtas vairāk tiek izmantotas, kas paātrina nolietojumu. Protams, vislabāk iekārtām ir strādāt tām paredzētajos režīmos - nemainīgas jaudas bāzes režīmā.

Savos HES saules enerģiju izmantojam tikai pašpatēriņam. Pļaviņu un Ķeguma HES esam uzstādījuši nelielus saules parkus, savukārt Rīgas HES tas ir tehniski sarežģītāk un prasa lielākas investīcijas. Esam izvērtējuši iespēju likt saules paneļus arī ūdenskrātuvēs, taču aizsalstošās ūdenstilpēs ar tik lielu līmeņa svārstību un viļņošanos tam nav ekonomiska pamatojuma, jo ledus iešana iekārtas sabojās, bet tik liela apjoma saules paneļu izņemšana no ūdenskrātuves rudenī un ielikšana atpakaļ pavasarī ir ļoti darbietilpīgs un ekonomiski nepamatots darbs. Šādi risinājumi ir piemēroti neaizsalstošās ūdenstilpēs bez intensīvas viļņošanās.

Bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas (BESS) izveidošana pagaidām ir paredzēta tikai Rīgas HES. Tajā pašā laikā tiek vērtēta BESS izvietošanas rentabilitāte visos Latvenergo AER projektu parkos. BESS pie Latvenergo AER palīdzētu sniegt balansēšanas palīgpakalpojumus pārvades operatoram un sniegtu uzņēmumam papildus iespēju nopelnīt arbitrāžas tirgū, bet BESS izvietošana pie HES veidotu hibrīdstaciju, kas ļautu mazināt tehnisko ietekmi uz hidroagregātu nolietojumu, kas savukārt nesamazinātu to darbības kalpošanas laiku.

Runājot par hidroagregātu rekonstrukcijas programmas realizāciju, jāmin, ka Rīgas HES tā ir pabeigta, rekonstruēti visi agregāti, kā arī nomainīti spriegumu paaugstinošie transformatori un visa slēgiekārta. Savukārt Ķeguma HES-2 šobrīd norit iepirkuma procedūra, lai varētu veikt pārbūves darbus pēdējiem diviem hidroagregātiem, bet pie Pļaviņu HES hidroagregāta Nr.3 šobrīd pilnā sparā norit pārbūves darbi.

Klimata izmaiņas un pietece Daugavā

Nenoliedzams ir fakts, ka nav vienādu gadu upē un tās pietecē. Novērojumu pieredze rāda, ka pakāpeniski mainās rudens, ziemas un pavasara režīms. 2023. un 2024.gadā piedzīvojām ūdens bagātus pavasara palus, savukārt šogad tādu nebija. Jebkurā gadījumā pavasara palu pīķis, kādu ilggadēji varējām novērot periodā no marta vidus līdz maija vidum, kļūst mazāk izteikts, tai pat laikā ziemas kļūst daudz bagātākas ar ūdeni.

Kopējā šī gada tendence rāda: sniega un ledus masas bija ļoti mazas, līdz ar to izpalika pavasara pali, taču šobrīd piedzīvojam ļoti ūdens bagātus jūniju un jūliju, tādējādi šobrīd upē ir divreiz vairāk ūdens nekā vidēji ilggadējos novērojumos šai pašā periodā. Neatkarīgi no tā, kāda ir gada vidējā pietece Daugavā, Latvenergo hidroelektrostacijas gadā vidēji saražo 40% līdz 50% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa.