Dažādās Rīgas nomalēs veidojas atšķirīgs klimats

Jūlija sākumā lietusgāzes Latvijas galvaspilsētā ir biežas, taču, kā ziņo mūsu lasītāji, to intensitāte dažādās Rīgas vietās ir atšķirīga. Kāpēc tas tā ir? VS.LV sarunājās ar ekspertu hidrometeorologu Mihailu Borisovski.

"Nav nekas pārsteidzošs tajā, ka, piemēram, Juglu applūda, bet Imantā nav izlijusi ne pile. Atšķirībā no rudens-ziemas nokrišņiem vasaras lietusgāzēm, bieži vien ir lokāls raksturs. Vietām, brīžiem... Ne velti kolēģu vidū izskan joks: sinoptiķis, kurš iemācījies prasmīgi manipulēt ar vārdu “vietas”, ir panācis gandrīz simtprocentīgu savu prognožu pareizību.

Jokus pie malas, bet lielajās pilsētās lietaino dienu skaits un nokrišņu daudzums tiešām pieaug, salīdzinot ar apkārtni. Turklāt nokrišņu sadalījums pašā pilsētā ir atšķirīgs, īpaši vasarā. Tas viss ir rezultāts lielākam kondensācijas kodolu skaitam putekļainā un dūmakainā pilsētā, kā arī dažādu pilsētas rajonu attīstības atšķirībām.

Bet visnozīmīgākā ietekme uz nokrišņu nevienmērīgumu pilsētā ir vēja virzienam (gaisa mitrumu nesošo plūsmu kustībai) nokrišņu laikā. Fakts ir tāds, ka pilsēta aizkavē gaisa kustību, un jau zināmā attālumā no pilsētas pretvēja nomalēm rodas augšupejošas straumes, kas veicina mākoņu veidošanos un nokrišņus. Aizvējā un brīžiem jau pilsētas centrā nokrišņu daudzums samazinās.

Rīgā nokrišņi visbiežāk ir dienvidrietumu, retāk ziemeļrietumu vēja laikā. Pūšot dienvidu vējiem, nokrišņi ir ārkārtīgi reti. Vasarā ar ziemeļrietumu vējiem lietaino dienu skaits nedaudz samazinās un palielinās līdz ar rietumu vējiem.

To veicina arī Rīgas ģeogrāfiskais stāvoklis: līdzens līdzenums, tuvējo pauguru neesamība, kā arī zināma attāluma no Rīgas jūras līča.

Tomēr Rīgas jūras līcis joprojām ietekmē nokrišņu daudzumu Rīgā, īpaši ar ziemeļrietumu vējiem, kas pūš no līča gar Daugavas ieleju. Ja Rīgas jūrmalā vidēji gadā nokrīt 550-575 mm nokrišņu, tad jau 60 km uz austrumiem no Rīgas to daudzums pieaug līdz 700 mm. Citiem vārdiem sakot, Rīgas jūras līča ietekme uz nokrišņiem nedaudz atsver pašas Rīgas ietekmi.

Rīgā vidēji gadā nokrīt 650-660 mm nokrišņu. Taču šie skaitļi attiecas tikai uz pilsētas labā krasta centrālo daļu. Pēc mērījumiem bijušās Spilves lidostas teritorijā, nokrišņu daudzums samazinās līdz 578 mm, bet tālāk uz rietumiem (Imantā) - līdz 566 mm. Tikpat daudz krīt uz austrumiem no pilsētas, Juglas ezera apvidū. Tādējādi jau piepilsētas zonā uz rietumiem un austrumiem no Rīgas nokrišņu daudzums gadā samazinās par aptuveni 13%.

Uz ziemeļrietumiem un dienvidaustrumiem no Rīgas pilsētas ietekme uz nokrišņu daudzumu ir izsekojama daudz lielākā attālumā: vasarā - ap 30 km, ziemā - 10-15 km. Turklāt nokrišņu daudzums Rīgā salīdzinājumā ar apkārtni ir par 11% lielāks vasarā un par 20% lielāks ziemā".

Krišs ZIVERTS