Lai 1917. gada Latgales kongress kalpo kā atgādinājums par mērķiem, ko mūsu senči izvirzīja pirms 107. gadiem un kuru sasniegšana arī šodien ir aktuāla.”
Līdz ar politiskās situācijas izmaiņām Krievijā pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, radās labvēlīgi priekšnosacījumi, lai īstenotu tautu pašnoteikšanās tiesības. Izmantojot jaunās brīvības, Krievijas impērijas teritorijā tika gāztas vecās varas struktūras un veidotas jaunas demokrātiskas pārvaldes institūcijas.
Jau 1917. gada martā Pēterpilī (Sanktpēterburgā), klātesot 66 Latgales latviešiem, tika pieņemts lēmums par nepieciešamību Latgalei apvienoties ar pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem. Šo lēmumu bija jāpieņem Latgales iedzīvotāju pārstāvjiem speciāli organizētā sanāksmē.
Pirmais Latgales kongress notika 1917. gada 26. un 27. aprīlī (pēc jaunā stila 9. un 10. maijā) Rēzeknē. Kopumā kongresā piedalījās 232 delegāti. Par delegātiem kļuva Latgales draudžu un pagastu pārstāvji, latgaliešu biedrību, strēlnieku un koloniju pārstāvji. Kopumā kongresā piedalījās arī 118 aicinātie viesi, starp tiem arī vēlākais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.
Kongress tika aizvadīts emocionālā gaisotnē. Rēzeknē pulcējās gan latviešu apdzīvoto novadu apvienošanās idejas piekritēji, gan pretinieku. Notika asas diskusijas, sadursmes un pat uzbrukumi. Tomēr kopsaucējs tika rasts – Latgalei jāapvienojas ar Vidzemi un Kurzemi.
Latgales kongresa norise atspoguļota tā laika preses izdevumos, dalībnieku atmiņās, kas fiksētas vairākus gadus pēc pasākuma. Kopš 2019. gada Latgales kongresa diena noteikta par svinamu dienu visā valstī.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri