Vai ar oglekļa emisiju iespējams nopelnīt - stāsta VID (+VIDEO)

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM) ir jauns Eiropas Savienības (ES) instruments oglekļa emisiju ierobežošanai. OIM ir vērsts uz oglekļietilpīgu nozaru produktu importu. Pārejas periodā - no 2023.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.decembrim - importētājam vai tā pārstāvim reizi ceturksnī jāiesniedz Eiropas Komisijai ziņojums par importētajām precēm, uz kurām attiecas OIM. Pirmais ceturkšņa OIM ziņojums būs jāiesniedz līdz 2024.gada 31.janvārim par 2023.gada ceturto ceturksni.

Lai iepazīstinātu ar OIM un palīdzētu sagatavoties pārskata iesniegšanai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina uzņēmējus, kuri importē preces, uz kurām attiecas OIM, un muitošanas speciālistus (brokerus) uz semināru 12.01.2024. pl. 10.00 - 12.30.

Seminārā stāstīsim par ES un Latvijas klimata politiku, VID kā kompetentās iestādes lomu, OIM vispārējo regulējumu un importētāja pienākumiem, pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu. Pirms semināra aicinām VID tīmekļvietnē iepazīties ar pamata informāciju par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

Seminārā iespējams piedalīties gan klātienē (Talejas iela 1, Rīga, 1.stāva zāle), gan pieslēdzoties attālināti MS Teams platformā.

VID aicina reģistrēties dalībai seminārā līdz 11.01.2024. pl. 16.00 un norādīt, kādā formātā piedalīsieties seminārā - klātienē vai attālināti. Ja atzīmēsiet, ka piedalīsieties attālināti, pēc reģistrācijas saite uz MS Teams platformu Jums tiks nosūtīta dienu pirms semināra uz anketā norādīto e-pasta adresi.

Aktuālā informācija par visiem VID pasākumiem pieejama tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā "Aktualitātes / Notikumu kalendārs".

Lielāko un dinamiskāko oglekļa krātuvi Latvijā veido kokaudze. Oglekļa uzkrājums augsnē ilgtermiņā ir samērā inerts pret dažādām ietekmēm. Nelielas krātuves ir arī atmirusī koksne un zemsega. Līdz ar to vecs mežs nozīmīgu oglekļa uzkrājumu nodrošina tikai tik ilgi, kamēr tajā aug veca kokaudze. Nozīmīgākās oglekļa krātuves vecās mežaudzēs ir koku biomasa (55–61%, vidēji 59% no kopējā ekosistēmas uzkrājuma) un augsne (25–37%, vidēji 30% no kopējā ekosistēmas uzkrājuma).