Avena pārstāvis piedāvājis pārfinansēt "airBaltic" obligācijas

Piedāvājums izteikts vēstulē, kuru parakstījis Avena pārstāvis, organizācijas "Aven Foundation" un labdarības fonda "Paaudze" valdes loceklis Igors Bass, kurš norādījis, ka Avena līdzdibinātais Luksemburgā bāzētais investīciju fonds "LetterOne" būtu gatavs izteikt piedāvājumu 380 miljonu eiro vērto "airBaltic" obligāciju pārfinansēšanai ar gandrīz trīsreiz zemāku procentlikmi - "5 līdz 6% apmērā".

Avena pārstāvis vēstulē piedāvā ne tikai ievērojami samazināt procentlikmi, bet arī pagarināt finansējuma termiņu līdz 10 gadiem (līdzšinējo piecu vietā). Risinājums būtiski stiprināšot "airBaltic" likviditāti, nodrošināšot lielāku finanšu neatkarību un veicināšot stratēģisko mērķu sasniegšanu.

"LetterOne" 2013.gadā dibināja Avens kopā ar Mihailu Fridmanu. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā abi martā atkāpās no oficiāliem amatiem fondā. Tas ļāva fondam izvairīties no sankciju piemērošanas. Vēstulē norādīts, ka "LetterOne" pārvaldītā aktīvu portfeļa vērtība pārsniedz 18 miljardus eiro, norāda žurnāls "Ir".

Kā noskaidroja žurnāls "Ir", Basa vēstuli ar vēstījumu nodot valdības locekļiem centies Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). Krauklis līdz šim esot uzrunājis ministrijas, taču atsakās precizēt, kuras konkrēti. Ar fondu "LetterOne" viņš neesot saistīts, bet saticies ar tā pārstāvjiem, kad meklējis investīcijas objektiem Valkā. Krauklis par "airBaltic" pārfinansēšanu iedomājies tāpēc, "ka tā ir mežonīgi svarīga tēma," viņš atbild žurnālam "Ir". Ministriju pārstāvji gan neesot uz piedāvājumu reaģējuši atsaucīgi.

Bass žurnālam "Ir" atzina, ka tā bijusi viņa iniciatīva sagatavot šādu "airBaltic" pārfinansēšanas piedāvājumu. Tiesa, piedāvājums esot tikai informatīvs, un tas nav nosūtīts nevienai valsts institūcijai un nav saistošs ne "airBaltic", ne "LetterOne". Tāpat Bass norāda, ka Avens nekādi neesot saistīts ar investīciju fonda vadību vai operatīvo darbu. Bass neprecizē, kādas ir viņa paša attiecības ar "LetterOne", ja reiz tā vārdā izsaka piedāvājumu, bet skaidro, ka piedāvājumu sagatavojis, jo viņa kontaktu loks un iespējas ļauj palīdzēt privātā finansējuma piesaistē. Viņam neesot arī zināms, kādas vēl investīcijas fonds "LetterOne" veicis Latvijā, bet zinot, ka fonda pārstāvji tikušies ar Ekonomikas ministriju.

"Ir" uzrunātie valdības pārstāvji žurnālam apliecināja, ka oficiālu piedāvājumu nav saņēmuši un tāpēc nevar to apspriest. Savukārt "airBaltic" vadība informēja "Ir", ka obligāciju izlaišanas noteikumi nemaz neļauj veikt pārfinansēšanu agrāk kā nākamā gada maijā. Piedāvājums izteikts augustā, neilgi pirms kārtējās lemšanas par ES sankciju pagarināšanu, par ko ES dalībvalstīm jāvienojas ik pēc pusgada.

Par "LetterOne" piedāvājumu nekas nebija zināms ne "airBaltic" finanšu direktoram Jakovļevam, ne padomes priekšsēdētājam Andrejam Martinovam. jakovļevs žurnālam "ir" norādījis, ka viņš nesaskata piedāvājumā ekonomisku pamatu.

Oficiāla vēstule ar šādu "LetterOne" piedāvājumu Satiksmes ministrijā nav saņemta, žurnālam saka satiksmes ministrs Atis Švinka (P), bet viņš par šo vēstuli esot dzirdējis. Viņaprāt, šādi iniciatīvu signāli liek būt vērīgiem un piesardzīgiem. Ja piedāvājums tiktu saņemts oficiāli, viņaprāt, tas būtu jāvērtē arī drošības iestādēm, un fonda pārvaldītajiem 18 miljardiem drīzāk būtu jākalpo Ukrainai, lai varētu iepirkt tāla rādiusa darbības raķetes un ātrāk izbeigt karu, saka Švinka.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) žurnālam apgalvo, ka valdība neko tādu nav saņēmusi, kas būtu formāli komentējams vai izmantojams valdības darbā. Ekonomikas ministrijā žurnālam "Ir" pavēstīja, ka pēdējā mēneša laikā nav bijušas oficiālas tikšanās ar "LetterOne" vai Kraukli. Vai ministram Viktoram Valainim (ZZS) bijušas kādas privātas sarunas, līdz šī raksta nodošanai tipogrāfijā viņš atbildi nesniedza.

Premjerministre Evika Siliņa nevēlas komentēt šo piedāvājumu, bet, vaicāta, vai valdībā ir vienprātība par sankciju turpināšanu Avenam un Fridmanam, Siliņa norāda, ka "mēs nekad nelemjam ne par vienu individuālo sankciju, mums ir kopīga pozīcija".

Jau ziņots, ka 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.