Viņš norāda, ka trešdienas notikumi Polijā ir klaja NATO gaisa telpas pārkāpšana un Latvijai ir jārīkojas atbilstoši.
Ministrs apliecina, ka pašlaik Latvijai nav tiešu draudu, tomēr preventīvi pasākumi ir nepieciešami.
Tāpat viņš akcentē, ka gaisa telpas un iedzīvotāju aizsardzība tiek uztverta ļoti nopietni un dienesti rīkojas atbilstoši. Piemēram, iepriekš uz austrumu robežas tika izvietotas bruņoto spēku vienības, lai vajadzības gadījumā spētu notriekt agresorvalsts lidaparātus.
Vēl ir pastiprināta NATO gaisa patrulēšanas misija, kas ir gatava jebkurai situācijai. Latvija ir ieviesusi arī jaunas sistēmas, tai skaitā akustiskās detekcijas sistēmu, kā arī ieročus, kas spēj notriekt dronus. Savukārt nākamgad plānots ieviest papildu pretdronu spējas. Kopumā pretgaisa aizsardzība ir valdības un bruņoto spēju prioritāte, akcentēja ministrs.
Viņš uzskata, ka Krievija testē NATO un Eiropas, tai skaitā Latvijas, noturību pret izaicinājumiem un pašlaik var redzēt Krievijas agresijas seku ietekmi uz reģiona drošību.
Kā vēstīts, pēc Krievijas lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā Sprūds bija uzdevis Nacionāliem bruņotajiem spēkiem izvērtēt Latvijas gaisa telpas zonu slēgšanu austrumu pierobežā.
Savukārt Ministru kabinets kopā ar atbildīgajiem dienestiem izvērtēs Latvijas austrumu robežas šķērsošanas ierobežojumus, trešdien vienojusies Nacionālā drošības padome.
Naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks pavēstīja, ka valsts gaisa telpa pārkāpta 19 reizes un ka notriekti vismaz trīs lidroboti.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri