• Laimdots,
  • Laimiņš,
  • Ludmila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Būtiski mainīti principi, pēc kādiem mājsaimniecības nodod elektrību tīklā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 21:41, 01.05.2024


Atbilstoši grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā ar maiju sāks darboties neto norēķinu sistēma, kas paredz mājsaimniecību ar saules paneļiem savstarpējos norēķinus naudas izteiksmē.



Izmaiņas likumā paredz ļoti būtiski mainīt principus, pēc kādiem elektrību ražojošās mājsaimniecības nodod to kopējā tīklā, proti, līdz šim tika izmantota neto uzskaites sistēma, kad tika uzskaitīts mājsaimniecības kopējā tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, kuru pēc tam varēja saņemt atpakaļ, savukārt turpmāk tiks izmantota neto norēķinu sistēma, kurā uzskaitīs kopējā tīklā nodotās elektrības cenu konkrētajā brīdī, bet elektrības iztrūkuma brīdī mājsaimniecībai tā būs jāpērk jau par tā brīža cenu. Atsevišķi nozares eksperti ir prognozējuši, ka šīs izmaiņas būtiski mazinās saules paneļu pievilcību patērētājiem.

Valdība šā gada februārī apstiprināja grozījumus elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka no šā gada 1.maija Latvijā sāks darboties jauna sistēma mājsaimniecībām, kas ražo elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus un pārpalikumu nodod elektroenerģijas tirgotājam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) iepriekš norādīja, ka Latvijā ir ap 18 000 mājsaimniecību, kam uzstādīti saules paneļi, un lielu daļu no gada patēriņa tās apgādā sevi ar pašu saražoto elektroenerģiju. Gan vēsturiski esošās sistēmas - neto uzskaite, gan jaunās sistēmas mērķis ir saražoto elektroenerģiju izmantot savam patēriņam.

Mājsaimniecības, kuras uzstādījušas saules paneļus un šobrīd izmanto esošo sistēmu - neto uzskaites sistēmu, to varēs izmantot līdz 2029.gada 28.februārim. Līdz šim esošajai neto uzskaites sistēmai varēja pievienoties līdz šā gada 30.aprīlim.

Jebkurā brīdī, sākot no šodienas, 1.maija, iedzīvotāji varēs brīvi pāriet no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka neto norēķinu sistēmu izmanto aktīvie lietotāji, kuri uzstādījuši, piemēram, saules paneļus un ražo "zaļo" elektroenerģiju. Elektroenerģijas pārpalikumu, kas tiks saražots un netiks uzreiz izmantots savam patēriņam, varēs nodot savam tirgotājam par līgumā noteikto vienošanās cenu, tostarp tā saukto universālā pakalpojuma cenu.

KEM akcentē vairākums jaunās sistēmas ieguvumus, tostarp turpmāk neto norēķinu sistēmu varēs izmantot arī uzņēmumi, saražoto elektroenerģiju varēs izmantot visos lietotāju objektos, kā arī atjaunīgo ražošanas iekārtu, piemēram, saules paneļu, jaudu varēs palielināt līdz pat 999,999 kilovatiem (kW) līdzšinējo 11,1 kW vietā.

Tāpat elektroenerģijas pārpalikumu varēs nodot savam tirgotājam par līgumā noteiktu vienošanās cenu, tostarp tā saukto universālā pakalpojuma cenu, ja iekārtas jauda ir līdz 50 kW. Vienlaikus uzkrājumu "virtuālā makā" varēs izmantot elektroenerģijas rēķinu segšanai, gan elektroenerģija cenas, gan sistēmas pakalpojumu segšanai.

Universālo pakalpojumu varēs izmantot gan mājsaimniecības, kam ražošanas iekārtu uzstādītā jauda nepārsniedz 50 kW. Minimālā cena par nodoto enerģiju nedrīkstēs būt zemāka par nulle eiro par megavatstundu (MWh), un tirgotājs to nevarēs samazināt vairāk kā par 20 eiro par MWh no "Nord Pool" biržas nākamas dienas stundas cenas.

Piemēram, ja "Nord Pool" biržas nākamās dienas stundas cena uz to brīdi ir 80 eiro par MWh, gala cena, par kādu elektroenerģija tiks nodota tirgotājam, ir ne mazāka, kā 60 eiro par MWh.

Lietotājiem, kam uzstādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda pārsniedz 50 kW, būs iespēja vienoties ar tirgotāju par citu elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas līguma veidu, tostarp, vienoties par cenu, par kādu lietotājs elektroenerģijas pārpalikumu nodos savam tirgotājam.

Lai aktīvais lietotājs varētu patērēt elektroenerģiju visos savos objektos, elektroenerģijas tirdzniecības, kā arī neto norēķinu sistēmas līgumam par visiem aktīvā lietotāja objektiem ir jābūt noslēgtam pie viena tirgotāja, un līgumam ir jābūt uz aktīvā lietotāja vārda. Visiem aktīvā lietotāja objektiem ir jābūt pieslēgtiem arī viena sadales sistēmas operatora pārvaldītajiem tīkliem, norāda KEM.

Gan vēsturiskās neto uzskaites sistēmas, gan jaunās neto norēķinu sistēmas mērķis ir dot iespēju lietotājiem ar mikroģenerācijas iekārtām ražot elektroenerģiju savām vajadzībām pēc iespējas vienkāršāk - ar mazāku administratīvo slogu, norāda Melnis.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Sievietēm vidējā darba samaksa Latvijā ir par 16,5% mazāka nekā vīriešiem

Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2023.gadā Latvijā bija par 16,5% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Ekonomika Eirozonas biržās sarūk akciju cenas

Eirozonas valstu biržās akciju cenas trešdien lielākoties samazinājās, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu, ka tiks sākta procedūra par pārmērīgi budžeta deficītu pret vairākām eirozonas valstīm.

Ekonomika «Eiropas dzelzceļa līnijas» plānots integrēt «Latvijas dzelzceļa» sistēmā

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" plānots integrēt VAS "Latvijas dzelzceļš" sistēmā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Ekonomika Latvijas iedzīvotāji jūtas finansiāli nedroši par savām vecumdienām

Gana liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav pārliecināti par savu finansiālo stabilitāti pensijas vecumā - tikai katrs piektais nešaubās par savu finansiālo labklājību vecumdienās, bet vairāk nekā 40% aptaujāto jūtas nedroši, informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Lasiet arī

Ekonomika Saražotās elektroenerģijas daudzums četros mēnešos Latvijā sarucis par 3,5%

Saražotās elektroenerģijas daudzums šogad četros mēnešos Latvijā sarucis par 3,5% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 3337 gigavatstundu (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Ekonomika Elektrības vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā palielinājās par 63%

Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā pieauga par 63% un bija 81,45 eiro par megavatstundu (MWh) jeb 0,08 eiro par kilovatstundu (KWh), aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Sabiedrība Elektroenerģijas vidējā cena aprīlī Latvijā samazinājusies par 9%

Elektroenerģijas vidējā cena šogad aprīlī Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 60,25 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 12% mazāk nekā martā un par 9% mazāk nekā 2023.gada aprīlī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Ekonomika Latvijā pēc 2030.gada sagaidāms straujāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums

Latvijā pēc 2030.gada sagaidāms straujāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums, un no 2030. līdz 2035.gadam patēriņa pieaugums var sasniegt līdz pat 100%, liecina AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzdevumā veiktā starptautiskās auditoru kompānijas "KPMG" pētījuma rezultāti par patēriņa attīstības tendencēm Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs.