• Maiga,
  • Milija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


VARAM: Latvija saskaras ar klimata izaicinājumiem, ir nepieciešama apmežošana

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:50, 28.11.2023


Nav izdevīgi apstrādāt lauksaimniecības vajadzībām neizmantotu zemi zāles audzēšanai, uzskata ministrija.


Latvijas meži palīdzēs pazemināt vidējo temperatūru.

2023.gada gada maijs kļuva par sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 2,2 mm pārspējot līdzšinējo rekordu, kas reģistrēts 1941. gadā, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šodienas Latvijas valdības sēdei prezentētie dati.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra jaunākajiem datiem sausums turpinās arī jūnijā un kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 23,4 mm, kas ir 67 % zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vienīgi no 1969. gada rekorda (21,6 mm).

Klimata pārmaiņu ietekmē lauksaimniecībā būtiskākie konstatētie riski ir sējumu un stādījumu izsalšanas kailsalā risks, kultūraugu un dzīvnieku slimību un kaitēkļu izplatības risks, ražas un ražas kvalitātes zuduma nokrišņu dēļ ražas novākšanas laikā risks, izkalšanas risks, straujākas augsnes izžūšanas risks un īpaši ilgstošu karstuma viļņu ietekmes risks. Riskiem ir novērojama galvenokārt ekonomiskā ietekme.

Sociālā ietekme veidojas pastarpināti no ekonomiskās: samazinoties konkrētu kultūraugu ražībai, samazinās saimniecības īpašnieku labklājība, kā arī saimniecības iespējas nodarbināt darbiniekus, tādējādi atstājot sociāli ekonomisku ietekmi uz reģionu, kurā saimniecība atrodas. Īpaši jūtama šo risku ietekme ir gadījumos, ja tiek skartas vairākas saimniecības vienā reģionā.

Nepieciešams veicināt organisko augšņu, neproduktīvo augšņu un ražošanā neizmantotu lauksaimniecības zemju apmežošanu, tādejādi samazinot SEG (siltumnīcefekta gāzu, turpmāk - SEG) emisijas un palielinot CO2 piesaisti. Jau šobrīd daļa no LIZ (lauksaimniecībā izmantojamās zemes) organisko augšņu platībām ir aizaugusi ar neproduktīvām mežaudzēm, daļa ir nekopta.

Nav racionāli šo zemi uzturēt kā lauksaimniecības zemi, kurā netiek ražoti bioresursi, bet kuras apsaimniekošanas procesā tiek patērēti būtiski SEG emisiju resursi, pat ja tā netiek izmantota produkcijas ražošanai. Šīs zemes apmežošana ar produktīvām mežaudzēm var gan mazināt SEG emisijas lauksaimniecībā, gan veicināt biomasas ražošanas pieaugumu mežsaimniecībā, valdībai paziņoja VARAM ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Četros mēnešos no Latvijas izveda par 8,7% mazāk cigarešu

No Latvijas uz citām valstīm šogad četros mēnešos izvesti 527,446 miljoni cigarešu, kas ir par 50,01 miljonu cigarešu jeb 8,7% mazāk nekā 2023.gada četros mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Ekonomika Jāņos Rīgā vairums tirdzniecības centru veikalu būs slēgti

Jāņos Rīgā vairums tirdzniecības centru veikalu būs slēgti, noskaidroja aģentūra LETA.

Ekonomika Būvniecības nozares pārstāvji iesaka valstij būt aktīvākai (+VIDEO)

Varas iestādēm būtu jākompensē pieaugošās enerģijas cenas ar nodokļu atvieglojumiem.

Ekonomika Latvijas Banka: tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo pensiju plānu dalī (+VIDEO)

"Plaisa starp informētību un izpratni par 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā".

Lasiet arī

Ekonomika Vai ar oglekļa emisiju iespējams nopelnīt - stāsta VID (+VIDEO)

Lielāko un dinamiskāko vielas krātuvi Latvijā veido kokaudze.

Sabiedrība Abu Meri Dubaijā stāsta par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību

Klimata pārmaiņas galvenokārt ietekmē neaizsargātākās grupas - mazus bērnus, vecus cilvēkus, cilvēkus ar hroniskām slimībām vai invaliditāti, cilvēkus ar zemiem ienākumiem, Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu konferencē COP28 uzsvēra Veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Sabiedrība Izpirkuma maksa par Grētu Tūnbergu: Latvija iemaksās 100 000 eiro ANO (+VIDEO)

Tādā veidā mūsu valsts palīdz novērst klimata pārmaiņu sekas.

Pasaule Latvija iemaksās 100 000 eiro ANO Klimata kontā

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz veikt vienreizēju iemaksu 100 000 eiro apmērā Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) Centrālā ārkārtējās reaģēšanas fonda (CERF) Klimata kontā, lai nodrošinātu Latvijas dalību CERF fonda darbībā.