• Bella,
  • Berta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Cilvēktiesību tiesa nosoda Šveici par kūtrumu cīņā ar klimata pārmaiņām

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 20:48, 09.04.2024


Eiropas Cilvēktiesību tiesa otrdien noraidījusi sešu portugāļu jauniešu un kādas Francijas pilsētas mēra prasības, kuru mērķis bija piespiest valstis samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju, taču atbalstīja līdzīgu prasību pret Šveici, secinot, ka Šveice nav darījusi pietiekami daudz, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu.



Lēmums Šveices lietā ir pirmais šāds Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums pret kādu valsti klimata pārmaiņu jautājumā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma šādu lēmumu, atbildot uz Šveices vecāka gadagājuma sieviešu apvienības paustajām bažām par globālās sasilšanas sekām. Apvienība apgalvoja, ka Šveices varasiestādes nav pietiekami daudz darījušas, lai mazinātu klimata pārmaiņas.

Visās trīs lietās prasītāju advokāti cerēja uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, ka valdībām ir juridisks pienākums nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 1,5 grādus pēc Celsija.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi nav juridiski saistoši visām 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm, taču tie rada juridisku precedentu, pēc kura tiks vērtētas turpmākās tiesas prāvas.

Pirms sprieduma pasludināšanas tiesas ēkas priekšā sapulcējās liels aktīvistu pūlis, kurā bija arī zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga.

Tiesas lēmumiem ir "potenciāls kļūt par pagrieziena punktu globālajā cīņā par dzīvotspējīgu nākotni. Uzvara jebkurā no šīm trim lietām būtu viens no nozīmīgākajiem notikumiem klimata pārmaiņu jomā kopš Parīzes nolīguma parakstīšanas," paziņojas organizācijas "Global Legal Action Network" advokāts Gerijs Listons. Šī organizācija atbalsta portugāļu jauniešus, kuri vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

ES līdz šim ir izvirzījusi mērķi līdz 2030.gadam samazināt ogļskābās gāzes emisiju par 55%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, un līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālai.

Aktīvisti bija pārliecināti, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņems tiem labvēlīgus spriedumus, taču atšķirīgie lēmumi līdzīgajās lietās tagad var vājināt iepriekš Nīderlandē pieņemto spriedumu. Nīderlandes Augstākā tiesa 2019.gadā uzdeva valdībai līdz 2020.gada beigām samazināt emisiju vismaz par 25%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni. Tiesa savā lēmumā balstījās uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Taču lēmums var tikt atcelts, ja tagad tiks secināts, ka valstīm nav juridiska pienākuma cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Seši Portugāles jaunieši iesūdzēja tiesā Portugāli un 32 citas valstis, apgalvojot, ka siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas neierobežošana pārkāpj viņu pamattiesības. Viņu lieta tika noraidīta.

Taču tiesneši lēma par labu Šveices senioru apvienībai, kas arī pieprasīja, lai viņu valdība darītu vairāk cīņā pret klimata pārmaiņām. Apvienība apgalvoja, ka vecāka gadagājuma sieviešu tiesības tiek īpaši pārkāptas, jo viņas visvairāk cieš no ekstremāla karstuma, kas globālās sasilšanas dēļ kļūs biežāks.

Visās trīs lietās juristi apgalvoja, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētā politiskā un civiltiesiskā aizsardzība ir bezjēdzīga, ja planēta nav apdzīvojama.

Valstis, kas tika iesūdzētas tiesā, savukārt apgalvoja, ka par klimata pārmaiņām nevar vainot nevienu atsevišķu valsti.

Šveice nav vienīgā, kuru ietekmē globālā sasilšana, un šo problēmu nevar atrisināt Šveice viena pati, norādīja šīs valsts pārstāvis tiesas prāvā.

Atzīstot klimata krīzes aktualitāti, Eiropas Cilvēktiesību tiesa visas trīs lietas izskatīja paātrināti.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Polijas prezidents atkal pieprasa no Vācijas reparācijas

Jaunais Polijas prezidents Karols Navrockis ceremonijas laikā, pieminot 86.gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma, pirmdien atkal pieprasījis Vācijai reparācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem.

Pasaule Putins un Sji uzsver vienotību

Krievijas diktators Vladimirs Putins un komunistiskās Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins otrdien sarunās Pekinā uzsvēra savas ciešās attiecības, un puses arī parakstīja vairāk nekā 20 sadarbības vienošanās tādās jomās kā enerģētika, aviācija, mākslīgais intelekts un lauksaimniecība, vēsta ziņu aģentūra "Siņhua".

Pasaule ISW: Janukoviča video parādīšanās pieskaņota Putina uzrunai Ķīnā

Kremlis, visticamāk, bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča video vēstījuma publicēšanu pieskaņojis Krievijas diktatora Vladimira Putina uzrunai Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) samitā Tiaņdzjiņā, Ķīnā, lai piešķirtu leģitimitāti prasībām par varas maiņu Ukrainā, uzskata ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Pasaule Zemes nogruvumā Sudānā vairāk nekā 1000 bojāgājušo

Sudānas rietumos Dārfūras reģionā zemes nogruvums ir prasījis vairāk nekā 1000 cilvēku dzīvības, pirmdien paziņoja nemiernieku grupējums, kas kontrolē šo rajonu.

Lasiet arī

Sabiedrība Trešdien vietām īslaicīgi līs

Trešdien Latvijā būs daļēji mākoņains laiks, saulaināka diena austrumu novados, un vietām īslaicīgi līs, iespējams arī pērkona negaiss.

Ekonomika Ašeradens: Nepieciešami papildus ietaupījumi

Nepieciešami papildus ietaupījumi valsts budžetā, lai īstenotu virkni politisko ieceru - ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", atbalstītu demogrāfijas pasākumus un finansētu hospisa pakalpojumu, intervijā Latvijas Televīzijai otrdien sprieda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Interesanti fakti Valdība apstiprina aktualizēto Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu

Valdība otrdien slēgtā sēdē apstiprināja aktualizēto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mobilizācijas plānu.

Sabiedrība Konceptuāli atbalsta būtisku izdienas pensiju saņēmēju loka sašaurināšanu

Sākot ar 2027.gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu, paredz otrdien valdībā konceptuāli atbalstītais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu.

Sabiedrība Tiesa vērtēs aizliegumu veikt psihologa darbību iepriekš sodītai personai

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst aizliegums veikt psihologa profesionālo darbību iepriekš sodītai personai, informēja ST.

Kriminālziņas Jūras spēku patruļkuģis no kruīza kuģa evakuē cietušu cilvēku

Baltijas jūrā Jūras spēki veikuši cilvēku evakuāciju no kruīza kuģa "Aida Diva", informēja Jūras spēki.