• Klementīne,
  • Raimonda,
  • Raina,
  • Tāle
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Cilvēktiesību tiesa nosoda Šveici par kūtrumu cīņā ar klimata pārmaiņām

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 20:48, 09.04.2024


Eiropas Cilvēktiesību tiesa otrdien noraidījusi sešu portugāļu jauniešu un kādas Francijas pilsētas mēra prasības, kuru mērķis bija piespiest valstis samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju, taču atbalstīja līdzīgu prasību pret Šveici, secinot, ka Šveice nav darījusi pietiekami daudz, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu.



Lēmums Šveices lietā ir pirmais šāds Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums pret kādu valsti klimata pārmaiņu jautājumā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma šādu lēmumu, atbildot uz Šveices vecāka gadagājuma sieviešu apvienības paustajām bažām par globālās sasilšanas sekām. Apvienība apgalvoja, ka Šveices varasiestādes nav pietiekami daudz darījušas, lai mazinātu klimata pārmaiņas.

Visās trīs lietās prasītāju advokāti cerēja uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, ka valdībām ir juridisks pienākums nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 1,5 grādus pēc Celsija.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi nav juridiski saistoši visām 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm, taču tie rada juridisku precedentu, pēc kura tiks vērtētas turpmākās tiesas prāvas.

Pirms sprieduma pasludināšanas tiesas ēkas priekšā sapulcējās liels aktīvistu pūlis, kurā bija arī zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga.

Tiesas lēmumiem ir "potenciāls kļūt par pagrieziena punktu globālajā cīņā par dzīvotspējīgu nākotni. Uzvara jebkurā no šīm trim lietām būtu viens no nozīmīgākajiem notikumiem klimata pārmaiņu jomā kopš Parīzes nolīguma parakstīšanas," paziņojas organizācijas "Global Legal Action Network" advokāts Gerijs Listons. Šī organizācija atbalsta portugāļu jauniešus, kuri vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

ES līdz šim ir izvirzījusi mērķi līdz 2030.gadam samazināt ogļskābās gāzes emisiju par 55%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, un līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālai.

Aktīvisti bija pārliecināti, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņems tiem labvēlīgus spriedumus, taču atšķirīgie lēmumi līdzīgajās lietās tagad var vājināt iepriekš Nīderlandē pieņemto spriedumu. Nīderlandes Augstākā tiesa 2019.gadā uzdeva valdībai līdz 2020.gada beigām samazināt emisiju vismaz par 25%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni. Tiesa savā lēmumā balstījās uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Taču lēmums var tikt atcelts, ja tagad tiks secināts, ka valstīm nav juridiska pienākuma cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Seši Portugāles jaunieši iesūdzēja tiesā Portugāli un 32 citas valstis, apgalvojot, ka siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas neierobežošana pārkāpj viņu pamattiesības. Viņu lieta tika noraidīta.

Taču tiesneši lēma par labu Šveices senioru apvienībai, kas arī pieprasīja, lai viņu valdība darītu vairāk cīņā pret klimata pārmaiņām. Apvienība apgalvoja, ka vecāka gadagājuma sieviešu tiesības tiek īpaši pārkāptas, jo viņas visvairāk cieš no ekstremāla karstuma, kas globālās sasilšanas dēļ kļūs biežāks.

Visās trīs lietās juristi apgalvoja, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētā politiskā un civiltiesiskā aizsardzība ir bezjēdzīga, ja planēta nav apdzīvojama.

Valstis, kas tika iesūdzētas tiesā, savukārt apgalvoja, ka par klimata pārmaiņām nevar vainot nevienu atsevišķu valsti.

Šveice nav vienīgā, kuru ietekmē globālā sasilšana, un šo problēmu nevar atrisināt Šveice viena pati, norādīja šīs valsts pārstāvis tiesas prāvā.

Atzīstot klimata krīzes aktualitāti, Eiropas Cilvēktiesību tiesa visas trīs lietas izskatīja paātrināti.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Baltkrievijā vismaz 33 cilvēki nosūtīti uz piespiedu psihiatrisko ārstēšanu

Baltkrievijā kopš 2020.gada vismaz 33 cilvēki, tai skaitā piecas sievietes, nosūtīti uz piespiedu psihiatrisko ārstēšanu par nepakļaušanos varasiestādēm, atsaucoties uz cilvēktiesību ekspertiem, ziņo televīzijas kanāls "Current Time".

Pasaule No pāvesta Franciska atvadījušies jau vairāk nekā 128 000 cilvēku

No šonedēļ mūžībā aizgājušā Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska atvadījušies jau vairāk nekā 128 000 cilvēku, piektdien paziņojis Vatikāns.

Pasaule Vīnē svētdien notiek reģionālās vēlēšanas

Svētdien notiek Vīnes reģionālā parlamenta vēlēšanas, kurās kārtējo reizi tiks pārbaudīts tradicionālais Austrijas galvaspilsētas pilsoņu sauklis "Vīne ir citāda".

Pasaule Lietuvas robežsargi piespieduši doties atpakaļ uz Baltkrieviju sešus migrantus

Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī piespieduši doties atpakaļ sešus nelegālos imigrantus, kas nelikumīgi mēģināja iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, piektdien paziņojis Lietuvas Valsts robežsardzes dienests.

Lasiet arī

Sports Rūdolfam Balceram divi vārti un rezultatīva piespēle Šveices čempionāta mačā

Latvijas uzbrucējs Rūdolfs Balcers sestdien guva divus vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli Šveices augstākās hokeja līgas (NL) spēlē, kaldinot Cīrihes "Lions" komandas uzvaru.

Sports Šveicē atbalsta kandidēšanu uz 2030. vai 2034.gada olimpisko spēļu rīkošanu

Šveices sporta parlaments, ko veido delegāti no Šveices sporta federācijām un to sadarbības organizācijām, olimpiskās komitejas locekļiem un sportistu pārstāvjiem, piektdien atbalstīja kandidēšanu uz 2030. vai 2034.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu.

Pasaule Šveices parlamenta vēlēšanās uzvar pretimigrantu partija

Šveices parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvusi nacionālkonservatīvā Tautas partija (SVP), liecina sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti.

Sports Šveice par kandidatūru 2030.gada olimpisko spēļu rīkošanai lems novembra beigās

Šveice par kandidatūru 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai lems novembra beigās, vēsta Šveices ziņu aģentūra "Keystone-SDA".