• Dailis,
  • Herberts,
  • Umberts
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Klimata aktīvisti Vācijā vairs nelīmēs sevi pie ielu seguma

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 10:44, 30.01.2024


Radikālās klimata aktīvistu organizācijas "Letzte Generation" ("Pēdējā paaudze") aktīvisti vairs nepielīmēsies pie ielu seguma, pirmdien paziņojusi organizācija.


twitter.com/AufstandLastGen/
Foto: twitter

"Turpmāk mēs protestēsim citādā formā, taču arī to būs neiespējami ignorēt. Sākot ar martu, mēs aicināsim uz nepakļaušanās mītiņiem visā valstī. Tā vietā, lai sadalītos nelielās grupās un rīkotu ielu blokādes, mēs organizēsim nepakļaušanās sapulces, kurās piedalīsies daudzi cilvēki," paziņoja organizācija.

"Letzte Generation" norādīja, ka turpinās protestēt pie naftas cauruļvadiem, ogļraktuvēm un lidostām. Aktīvisti piebilda, ka vēlas "nākotnē arvien biežāk konfrontēt tos, kas ir atbildīgi par klimata iznīcināšanu", un "publiski un kameru priekšā konfrontēt politiķus un citus lēmumu pieņēmējus".

Pēdējās paaudzes aktīvisti 2022.gada janvārī kā protesta metodi sāka izmanto pielīmēšanos pie ielu seguma, bloķējot ceļus un apturot satiksmi tādās pilsētās kā Berlīne un Hamburga. Aktīvisti pielīmējušies arī pie Berlīnes, Hamburgas un Diseldorfas lidostu asfalta, apturot gaisa satiksmi.

"Letzte Generation" izmanto arī citas protesta metodes, piemēram, ir apķēpājuši Brandenburgas vārtus ar oranžu krāsu. Protesti ir notikuši arī muzejos, stadionos un valdības ministrijās.

Berlīnes policija pagājušajā gadā reģistrēja aptuveni 550 šādus protestus.

"Letzte Generation" protesta metodes tikušas plaši kritizētas, un Vācijas kanclers Olafs Šolcs reiz tās nosauca par pilnīgi vājprātīgām.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Ukraina zaudējusi vēl vienu F-16

Kaujas uzdevuma izpildes gaitā piektdien avarējis Ukrainas Bruņoto spēku reaktīvais iznīcinātājs F-16, pavēstīja Gaisa spēki.

Pasaule Stambulā notiek Ukrainas, Turcijas un ASV tikšanās

Stambulā piektdien sākusies Ukrainas, Turcijas un ASV pārstāvju tikšanās, kuru vada Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans.

Pasaule Izraēlas triecienos Gazas joslā nogalināti 120 cilvēki

Izraēlas triecienos Gazas joslā ceturtdien tika nogalināti 120 cilvēki, paziņoja kaujinieku grupējuma "Hamās" kontrolētā Gazas joslas civilās aizsardzības aģentūra.

Pasaule Rubio maz cerību par Ukrainas-Krievijas sarunām

Ir maz cerību, ka Krievijas un Ukrainas sarunās Stambulā varētu tikt panākts izrāviens, ceturtdien atzina ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

Lasiet arī

Pasaule Panāk vienošanos par 1,3 trilj. dolāru ikgadēju atvēlēšanu nabadzīgajām valstīm

ANO klimata pārmaiņu konferencē (COP29) Baku svētdien panākta vienošanās līdz 2035.gadam ik gadu nabadzīgākajām valstīm cīņai pret klimata pārmaiņām atvēlēt 1,3 triljonus ASV dolāru, no kuriem vismaz 300 miljardus segs industriāli attīstītās valstis.

Sabiedrība Latvijā prognozē krasta līnijas atkāpšanos par 47-72 metriem

Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".

Sabiedrība Izstrādās atbalsta sistēmu Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Latvijas Universitāti (LU) un Vidzemes augstskolu (ViA) veidos vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu, kas politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt datos balstītus lēmumus par efektīvākajām klimata politikām, aģentūru LETA informēja RTU.

Pasaule Cilvēktiesību tiesa nosoda Šveici par kūtrumu cīņā ar klimata pārmaiņām

Eiropas Cilvēktiesību tiesa otrdien noraidījusi sešu portugāļu jauniešu un kādas Francijas pilsētas mēra prasības, kuru mērķis bija piespiest valstis samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju, taču atbalstīja līdzīgu prasību pret Šveici, secinot, ka Šveice nav darījusi pietiekami daudz, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu.