• Lita,
  • Sibilla,
  • Teika
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


LB paaugstinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 3,3%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 13:40, 30.03.2021


Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,8% līdz 3,3%, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.


Foto: LETA

Vienlaikus Latvijas Banka palielinājusi arī Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi 2022.gadam no pērn decembrī prognozētajiem 5,3% līdz 6,5%, bet 2023.gadā Latvijas IKP pieaugums lēsts 3,6% apmērā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidroja, ka marta prognozes salīdzinājumā ar 2020.gada decembra prognozēm ir optimistiskākas, ņemot vērā atbalstošo monetārā politiku un labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, kā arī plašo fiskālās politikas atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem Covid-19 izplatības negatīvo seku mazināšanai.

Pieņemot, ka vakcinācija norisēs atbilstoši plānam, gaidāms, ka no 2021.gada otrā pusgada ierobežojumi būtiski mazināsies, un tas uzlabos patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu. Latvijas Banka prognozē, ka mājsaimniecību ienākumus atbalstošie fiskālie pasākumi un aktīvāka pandēmijas laikā piesardzības dēļ veikto un neiespējamā patēriņa radīto uzkrājumu izlietošana noteiks privātā patēriņa strauju atjaunošanos.

"No vienas puses, straujāku algu kāpumu kavē augsts darba roku piedāvājums un ierobežotie uzņēmumu finanšu resursi. Tomēr minimālās algas palielināšana, mediķu un pedagogu algu paaugstināšana, īslaicīgas ar Covid-19 saistītās piemaksas mediķiem un vienreizējās atbalsta izmaksas, kas papildina atsevišķu iedzīvotāju grupu rocību, arī stimulē patēriņu. Sabiedriskā patēriņa straujais pieaugums šogad saistīts ar palielināto fiskālo atbalstu krīzes ietekmes mīkstināšanai," skaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš piebilda, ka investīciju lēmumus balstīs tautsaimniecības noskaņojuma uzlabošanās, kā arī pakāpeniski kļūs pieejams Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Pēc Latvijas Bankas prognozēm, eksporta izaugsme lēšama atbilstoša ārējam pieprasījumam, Latvijas tirdzniecības partnervalstīm pārvarot krīzi pērn ar mazākiem zaudējumiem nekā vidēji ES un to tautsaimniecībām šogad palielinoties no labākas starta pozīcijas. Preču eksports pieauga jau 2020.gada otrajā pusgadā, un noskaņojuma uzlabošanās pakāpeniski atjaunos arī ierobežojumu skarto pakalpojumu plūsmas. Augot ārējam un īpaši iekšzemes pieprasījumam, strauji palielināsies arī preču un pakalpojumu imports, ārējās tirdzniecības un kārtējo maksājumu konta bilancei kļūstot negatīvai.

Valsts atbalsts palīdz uzturēt tautsaimniecības piedāvājuma puses kapacitāti, pasargājot no masveida bankrotu un darba zaudēšanas viļņa, tāpēc, mazinoties vīrusa izplatībai un atjaunojoties pieprasījumam, tautsaimniecība varēs atveseļoties spēcīgāk, pauda Rutkaste.

Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka pandēmijas otrā viļņa seku mazināšanai izziņotie valsts atbalsta pasākumi, kas būtiski palielina šā gada valsts budžeta deficītu, var palielināt Latvijas IKP par 3,5%. Īstermiņa ienākumu uzturēšana ļauj mazināt krīzes negatīvās sekas, tomēr valdības atbalstam, gudri investējot, jāorientējas uz ilgtermiņa izaugsmes spēcināšanu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, uzsvēra Rutkaste.

Latvijas Bankas prognozes paredz, ka straujā IKP, īpaši privātā patēriņa, atjaunošanās 2021.gada otrajā pusgadā būs noturīga un turpināsies 2022.gadā, kad varētu tikt sasniegts 6,5% IKP pieaugums. Tas uzlabos arī nodarbinātības iespējas, samazinot bezdarba līmeni. Turklāt investīciju izaugsmi pastiprinās gan apjomīgu papildu līdzekļu no ES ieplūdes, palielinoties ES Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma apguvei, gan privāto investoru noskaņojuma uzlabošanās.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Augsto tehnoloģiju nozares Latvijā ar valsts atbalstu kāpina peļņu (+VIDEO)

"Ir jāpaceļas augstāk par ikdienas situāciju, nepieciešams gudrot kaut ko savu, jaunu".

Ekonomika Gren investēs 200 miljonus eiro reģenerācijas stacijas izveidē Aconē

Enerģētikas uzņēmuma "Gren" grupa līdz 2029.gadam Latvijā plāno investēt 200 miljonus eiro, tostarp reģenerācijas stacijas izveidē Aconē, piektdien preses konferencē sacīja "Gren" grupas biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags.

Ekonomika Saražotās elektroenerģijas daudzums četros mēnešos Latvijā sarucis par 3,5%

Saražotās elektroenerģijas daudzums šogad četros mēnešos Latvijā sarucis par 3,5% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 3337 gigavatstundu (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lasiet arī

Ekonomika «Coface» šogad Latvijā prognozē straujāko izaugsmi Baltijas valstīs

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu pieaugt par 1,8%, uzrādot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijā, prognozē globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomisti.

Ekonomika EM: ekonomikas izaugsme Latvijā 2024.gadā varētu sasniegt 2-3%

Būtiski nepasliktinoties norisēm ārējā vidē, paredzams, ka ekonomikas izaugsme Latvijā 2024.gadā varētu sasniegt 2-3%, prognozē Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle.

Ekonomika Latvijas IKP pērn provizoriski sarucis par 0,6%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Vācijas ekonomikai pērn trīs gados pirmā lejupslīde

Vācijas ekonomika pērn samazinājusies par 0,3% salīdzinājumā ar 1,8% izaugsmi 2022.gadā, tādējādi reģistrēts pirmais kritums kopš 2020.gada, liecina valsts statistikas biroja "Destatis" sākotnējie dati.