• Guna,
  • Judīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


LDDK: Jāsamazina virsstundu darba samaksas apmērs (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 09:35, 18.05.2024


"No komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž Andris Bite.


Ierosinājums samazināt maksājumus, kas izteikts būvniecības un ceļu darbu laikā, diez vai iepriecinās plašāku sabiedrību.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ierosināja mūsu valstī atcelt virkni sociālās apdrošināšanas maksājumu un reāli samazināt algas.

"LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus - no komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž LDDK prezidents Andris Bite.

Mērķis Latvijas ekonomikas apjomu divreiz palielināt līdz 2035.gadam nozīmē to, ka ikgadējam IKP pieaugumam faktiskajās cenās jābūt vidēji +6,2%. Ja noņem inflācijas ietekmi (kura būs 1,5-2% gadā), tad IKP izaugsmei šī mērķa sasniegšanai vajadzētu būt virs 4% gadā - tas ir pietiekami ambiciozs mērķis un tam būtu jāparedz noturīgas kvalitatīvas izmaiņas un pāreja uz augstāku pievienoto vērtību.

Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību" rada šaubas par tajā pausto pieņēmumu ekonomisko pamatotību un pasākumu ieviešanas reālo ietekmi uz plānoto IKP izaugsmes tempu. LDDK 60 lapu vietā gribētu redzēt arī konkrēti paveicamos 4-5 darbus 2024.gadā, lai padarītu Latvijas uzņēmējdarbības vidi konkurētspējīgāku un sasniegtu nospraustos mērķus. Virsrakstu līmenī daudzi LDDK būtiski jautājumi ir iekļauti ziņojumā, bet no informatīvā ziņojuma nav saprotams, kā un par kādu finansējumu tie tiks īstenoti.

LDDK piedāvā piecas prioritātes, ko ieviest nekavējoties.

1. Darbaspēka nodokļu konkurētspējas nodrošināšana salīdzinājumā ar Baltijas valstīm - aicinām samazināt darbaspēka nodokļu slogu līdz Baltijā konkurētspējīgam līmenim visos algu līmeņos, atceļot diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu un aizstāt to ar fiksētu.

2. Cilvēkkapitāla pieprasījuma/piedāvājuma pārvaldības sistēmas izveides pabeigšana un ieviešana:

- Nodrošināt līdz 2024.gada 15.augustam visu iesaistīto resoru un sociālo partneru saskaņotu plānu vienotas cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības ieviešanai;

- Līdz 2024.gada 31.decembrim izstrādāt vienotu pieaugušo izglītības mācību dalībnieku prasmju novērtēšanas pieeju un mentoringa atbalstu, nodrošinot mācību dalībnieku nokļūšanu pie konkrētiem darba devējiem;

3. Konkurētspēju veicinošas izmaiņas Darba likumā līdz 2024.gada 31.decembrim:

- Nepieciešams nepilna summētā darba laika regulējums - lai novērstu atšķirīgas interpretācijas iespējas un lai panāktu tiesisko noteiktību, Darba likuma 134.pants jāpapildina ar tiesību normu par nepilnu summēto darba laiku, kas atļautu darbinieku nodarbināt, ņemot vērā nepieciešamību, saglabājot minimālās garantijas.

- Jānosaka koplīgumu spēks laikā - Darba likuma 19.pantā ir jāparedz, ka koplīgums zaudē spēku gadu pēc koplīguma termiņa notecējuma, ja netiek noslēgts jauns koplīgums.

- Jāparedz vienlīdzīgi noteikumi darbinieku atlaišanai pārkāpumu vai darbinieku skaita samazināšanas gadījumā - darba devējiem vēl joprojām jāsaskaņo arodbiedrības biedru atlaišana, piemēram, ja tie ir pieļāvuši pārkāpumus vai tiek samazināts darbinieku skaits. Nepieciešams svītrot Darba likuma 110. pantu, jo visiem darbiniekiem ir jābūt vienādai atlaišanas kārtībai.

- Jāsamazina virsstundu darba samaksas apmērs visās tautsaimniecības nozarēs - Darba likuma 68.panta pirmajā daļā noteikt piemaksu par virsstundu darbu 50% apmērā (spēkā esošā 100% apmēra vietā) un trešajā daļā, ģenerālvienošanās gadījumā noteikt piemaksu par virsstundu darbu 20% apmērā (spēkā esošā 50% apmēra vietā)

- Jāsamazina dīkstāves apmaksas apmērs - gadījumos, kad dīkstāve ilgst ilgāk par 5 darba dienām, jāparedz tiesības darba devējam dīkstāves apmēru noteikt 70% apmērā (esošā 100% apmēra vietā).

4. Veselības aprūpes jomā šogad ir nepieciešams straujāk virzīties ar tās digitalizācijas procesiem, lai ar datos balstītu pieeju varētu efektīvāk izmantot pieejamo finansējumu. Tāpat ir jāpārskata "A" darbnespējas lapu regulējums, lai tas būtu virzoša rakstura ar mērķi samērot visu iesaistīto pušu atbildības. LDDK ieskatā ir jānosaka, ka pirmās 3 slimības dienas netiek apmaksātas (līdzīgi kā Igaunijā), nākamās 5 dienas apmaksā darba devējs (70% apmērā), savukārt pārējās dienas apmaksā no valsts speciālā budžeta (80% apmērā).

5. Līdz gada beigām (vai attiecīgi norādītajam termiņam Regulās) nepieciešama "Gatavi mērķrādītājam 55" pakotnes ietvaros grozīto regulu normu pārņemšana noteiktajos termiņos, nav pieņemama papildu sankciju uzlikšana Latvijai un uzņēmumiem, laicīgas regulu nepārņemšanas dēļ. Attiecīgi, nepieciešamas atvērtas diskusijas ar nozarēm un pēc tam ar Eiropas Komisiju par nacionālo un nozaru mērķu noteikšanu un izpildi. Jau šobrīd saskatāms, ka ar Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļautajām rīcībpolitikām nepietiks, lai sasniegtu Latvijai nospraustos enerģētikas un klimata mērķus, kas attiecīgi atsaucas arī uz Klimata likumā piedāvāto mērķu izpildi nozaru līmenī. Tā kā jau ir saskatāma Nacionālā enerģētikas un klimata plāna kavēšanās mērķu pārskatīšana, un diskusijas ir jāveic līdz gada vidum.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Gada inflācija novembrī Latvijā sasniegusi 2,2%

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2023.gada novembri - palielinājās par 2,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Latvijas Bankas prezidentam politiskā neitralitāte ir vissvarīgākais nosacījums

Latvijas Bankas prezidentam politiskā neitralitāte ir vissvarīgākais nosacījums, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Ekonomika Nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,967 miljardi eiro, kas ir par 173,9 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Lasiet arī

Ekonomika Izveidots «Algas kalkulators» algas aprēķinam 2025.gadā pēc nodokļu izmaiņām

Lai darba ņēmēji varētu aprēķināt savu darba algu 2025.gadam atbilstoši izstrādātajam darbaspēka nodokļu piedāvājumam, Finanšu ministrijas (FM) mājaslapā publicēts "Algas kalkulators", informē FM.

Ekonomika VID sazināsies ar zemas algas maksājošiem 260 būvniecības uzņēmumiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) tuvākajā laikā plāno sazināties ar netipiski zemas algas maksājošiem 260 būvniecības uzņēmumiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Kriminālziņas VID lūdz sākt kriminālvajāšanu pret zemnieku par aplokšņu algu izmaksu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde augustā Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai nosūtījusi kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu personu par "aplokšņu algu" izmaksu.

Sabiedrība Pētījums: novados algas aug augstāk nekā Rīgā (+VIDEO)

Lielu ietekmi šogad radīja iekšējā taisnīguma un vienlīdzības nodrošināšana.