• Aleksejs,
  • Aleksis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


EM: ekonomikas izaugsme Latvijā 2024.gadā varētu sasniegt 2-3%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 23:47, 29.01.2024


Būtiski nepasliktinoties norisēm ārējā vidē, paredzams, ka ekonomikas izaugsme Latvijā 2024.gadā varētu sasniegt 2-3%, prognozē Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle.



Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 0,5% mazāks nekā 2022.gada ceturtajā ceturksnī.

Pēc CSP provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 3,6%, kā arī samazinājums pakalpojumu nozarēs par 0,7% un produktu nodokļu ievākumā - par 9,2%) Kopumā pagājušajā gadā IKP saruka par 0,6%.

Vienlaikus Zīle atzīmē arī pozitīvu tendenci - pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka ekonomiskā aktivitāte, lai arī mērenos tempos, tomēr palielinās. Detalizēti dati par aizvadītā gada pēdējo ceturksni būs pieejami pēc mēneša.

Jau iepriekš ekonomiskās attīstības tendences rādīja, ka 2023.gadā IKP saglabāsies tuvu 2022.gada līmenim. Nelabvēlīga situācija ārējā vidē un vājais pieprasījums ietekmēja Latvijas eksporta rādītājus. Augstā inflācija negatīvi ietekmēja mājsaimniecību patēriņu un iedzīvotāju reālos ienākumus. Ģeopolitiskā situācija reģionā un vājā kreditēšana kavēja straujāku investīciju kāpumu.

Paredzams, ka šogad situācija Latvijas ekonomikā uzlabosies. Starptautiskās institūcijas prognozē, ka Latvijas lielākajos eksporta tirgos 2024.gadā ekonomika augs, kas pozitīvi ietekmēs mūsu eksporta iespējas. Reālajai algai atsākot pieaugt, sagaidāms, ka palielināsies arī privātais patēriņš. Savukārt, ES fondu programmu īstenošana pozitīvi ietekmēs investīciju dinamiku, norāda Zīle.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka "šis ir izšķirošais brīdis, kad pie aizvien zemas izaugsmes fāzē esošiem ārējiem tirgiem tautsaimniecībai galveno stimulu ir jādod valstij. Tā ir mūsu atbildība maksimāli ātri nodot apritē ES fondu finansējumu, samazināt birokrātiju, novērst administratīvo slogu investīcijām un atrisināt finanšu pieejamības jautājumu uzņēmumu attīstībai".

Tāpat, kā bija vērojams pēdējos gados, arī šogad nozaru griezumā, visticamāk, saglabāsies ļoti atšķirīgas tendences. Līdzīgi kā 2023.gadā, arī šogad straujākais pieaugums sagaidāms būvniecības nozarē, prognozē Zīle.

Pozitīvi nozares attīstību ietekmēs gan ES fondi un publiskie pasūtījumi, gan inflācijas mazināšanās, kas mazāk ietekmēs īstenojamo būvniecības projektu sadārdzināšanos.

Sagaidāms, ka pie pozitīviem izaugsmes tempiem atgriezīsies arī apstrādes rūpniecība, ko galvenokārt noteiks eksporta iespēju uzlabošanās. Grūtības saglabāsies atsevišķiem uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar Krievijas un NVS valstu tirgiem, un šajā situācijā būs jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi. Uz iekšējo tirgu orientētās rūpniecības nozares ietekmēs iedzīvotāju pirktspēja.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Valsts autotirgū ir jūtamas īpašu cenu piedāvājumu gaidas (+VIDEO)

Latvijā izplatītākā mašīnas krāsa ir pelēka.

Ekonomika 5G jūras sakaru attīstība tika demonstrēta uz ledlauža «Varma» (+VIDEO)

Vienlaikus kuģu komunikācijai hidrogrāfijas mērījumu drons “Otter” pārraidīja gultnes mērījumus un videopārraidi notiekošajam uz ūdens.

Ekonomika Ko pirkt ar kredītu: ezers Latgalē vai dzīvoklis Spānijā (+VIDEO)

Bankas Baltijas reģionā nepieņem nekustamā īpašuma ķīlas ārpus konkrētās valsts teritorijas.

Ekonomika Pārtikas produktus no Krievijas pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi

Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi, savukārt no Baltkrievijas pārtikas produktus un barību importēja 36 uzņēmumi, ziņo Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Lasiet arī

Ekonomika Vācijas ekonomikai pērn trīs gados pirmā lejupslīde

Vācijas ekonomika pērn samazinājusies par 0,3% salīdzinājumā ar 1,8% izaugsmi 2022.gadā, tādējādi reģistrēts pirmais kritums kopš 2020.gada, liecina valsts statistikas biroja "Destatis" sākotnējie dati.

Ekonomika Saeima turpinās strādāt pie valsts attīstības bankas izveides

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienojās turpināt darbu pie iespējas pārveidot AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") par attīstības banku.

Ekonomika Eiropas Komisija šogad Latvijas ekonomikai prognozē 0,2% lejupslīdi

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijas ekonomikai prognozē 0,2% kritumu. Tā ir sliktāka prognoze par EK maijā paredzēto, kad tika sagaidīts Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2023.gadā par 1,4%.

Ekonomika Kazāks: Latvija ES vidējo ienākumu līmeni varētu sasniegt līdz 2050.gadam

Inflācijas 2% mērķrādītāju izdosies sasniegt 2025.gada otrajā pusgadā, trešdien Latvijas Bankas tautsaimniecības konferences "Recepte ekonomikas izaugsmei" atklāšanā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.