• Lija,
  • Olīvija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«Coface» šogad Latvijā prognozē straujāko izaugsmi Baltijas valstīs

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 22:39, 26.02.2024


Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu pieaugt par 1,8%, uzrādot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijā, prognozē globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomisti.


Foto: LETA

"Coface" pārstāvji sagaida, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 1,6%, kamēr Igaunijai otro gadu pēc kārtas tiek prognozēts kritums 0,4% apmērā.

Lietuvai ekonomikas atveseļošanās tiek prognozēta šā gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface" ekonomisti.

"Coface" ekonomisti jaunākajā publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā par globālo ekonomiku ir piesardzīgi, tostarp atzīmējot, ka papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā ir politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta vēlēšanas.

"Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Selevičs min, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad ir samazināta līdz 1,8%. To galvenokārt noteica ekonomikas atveseļošanās aizkavēšanās. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes samazinātas.

Selevičs norāda, ka galvenie riski visām Baltijas valstīm ir ārēji. Palēninājums ekonomikā fiksēts Rietumeiropā, tostarp Vācijā, kas ir nozīmīgākais eksporta galamērķis Baltijas valstīm. Pēc jaunākajiem datiem, šī ekonomikas bremzēšanās turpinās, un tas ir saistīts ar dažādām nozarēm, īpaši rūpniecību. Uzlabojumi gaidāmi ne ātrāk kā šā gada otrajā pusē.

Tomēr "Coface" prognozē, ka Baltijas valstu izaugsmei vajadzētu atgūties. Gan Latvijai, gan Lietuvai vajadzētu gūt labumu no mājsaimniecību patēriņa atveseļošanās, taču tās sākums Latvijā tiek prognozēts nedaudz vēlāk kā Lietuvā. Lietuvā, lai gan inflācija neturpinās samazināties, salīdzinoši labvēlīga darba tirgus situācija ar stabilu algu pieaugumu radīs lielākus patēriņa izdevumus, un izaugsmi atbalstīs gan privātās, gan valsts investīcijas daļēji Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmas dēļ. Līdzīgai situācijai vajadzētu būt arī Latvijā, kur 2024.gadā plānots apgūt nozīmīgus ES fondu līdzekļus.

"Coface" ekonomists arī norāda, ka Baltijā vājākā ekonomiskā aktivitāte vērojama Igaunijā, kuru gaida kārtējais recesijas gads. Pēc Seleviča paustā, vājš ārējais pieprasījums, gausas investīcijas un zema ražošanas aktivitāte 2024.gadā atkal ierobežos Igaunijas ekonomikas izaugsmi. Turklāt drīzā nākotnē nav gaidāma arī mājsaimniecību patēriņa atveseļošanās, jo ekonomikas lejupslīde ietekmē darba tirgu un aug bezdarba līmenis. Iepriekš minēto ģeopolitisko apstākļu dēļ visās Baltijas valstīs visvairāk riskam ir pakļauti eksportējošie uzņēmumi, kā arī citas no tā atkarīgas nozares, piemēram, transports.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Lietuva lūgusi Latvijai papildu informāciju

Lietuva analizēs piedāvājumu pirkt airBaltic akcijas.

Ekonomika Pārkrauto naftas produktu apjoms Ventspils ostā pieaudzis par 66,5% (+VIDEO)

Puse no visām kravām, kā arī lielākais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija lejamkravu grupā.

Ekonomika Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā jūnija beigās pieaudzis līdz 5%

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad jūnija beigās bija 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

Ekonomika Premjere aicina diskutēt par valsts kapitālsabiedrību iespējamo kotēšanu biržā

Diskusijai sabiedrībā par valsts uzņēmumu iespējamo kotēšanu biržā ir jābūt, šādu pozīciju šodien žurnālistiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Lasiet arī

Ekonomika "EY" pētījums: Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023.gadā bija 9,3%

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023.gadā bija 9,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā - katrā 7,4%, liecina jaunākais konsultāciju uzņēmuma "EY" pētījums "Shadow Economy Exposed", kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī kopš 2000.gada.

Ekonomika Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad prognozēts 3,1% apmērā no IKP

Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad prognozēts 3,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā bija plānots, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumā.

Ekonomika Latvijas IKP pērn samazinājies par 0,4%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,4%, salīdzinot ar 2023.gadu, tostarp arī ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP sarucis par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ekonomika OECD Latvijas ekonomikā šogad prognozē 0,3% lejupslīdi

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lejupslīdi 0,3% apmērā.