Augsto tehnoloģiju nozares Latvijā ar valsts atbalstu kāpina peļņu (+VIDEO)

Inovatīvu, veiksmīgu biznesa projektu īstenošanā izšķiroša nozīme ir sadarbībai ar zinātnes un pētniecības sektoru, šī sadarbība Latvijā ir ar augstu attīstības potenciālu, tomēr projektu virzība varētu būt raitāka un nepieciešama aktīvāka iesaiste no abām pusēm, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovatīvo uzņēmumu pārstāvju aptauja.

LIAA aptaujātie uzņēmēji ir vienisprātis, ka zinātnes un pētniecības pienesums produktu izstrādē ļauj sasniegt augstu pievienoto vērtību, tomēr konkurēt ar globāliem spēlētājiem ar to neierobežotajiem izpētes un attīstības budžetiem mums nav iespējams, bet zinātniekiem ne vienmēr ir pilnīgs priekšstats par potenciālo sadarbības modeli ar uzņēmējiem, to kavē arī atšķirīgie darbības fokusi, proti, uzņēmumu virsmērķis ir gūt peļņu.

Bez zinātnes neko nopietnu īstenot nav iespējams

Jekaterina Kuzmina pārstāv uzņēmumu, kas strādā pie uzlaboto materiālu pētniecības un sadarbojas ar kosmosa industrijas asociāciju. Viņas pieredzē produktu izstrādē pētnieciskais elements ir ļoti noteicošs, bet ir arī sarežģītas nianses, piemēram, uzņēmumiem savas inovācijas ir jāaizsargā, jāsamazina komerciālie riski, jo pastāv bīstamība zaudēt ieguldījumus, ja “nenosargā” izgudrojumu, jauno risinājumu. Zinātnieku darba uzdevumi ir vērsti uz cita veida sadarbību, viņi darbojas akadēmisko institūciju un grantu finansējuma vidē.

“Protams, tikai ar zinātnes palīdzību var sasniegt produktus ar augstu pievienoto vērtību, bez izpētes un nopietniem datiem neko nopietnu īstenot nav iespējams,” teic inženieru firmas valdes loceklis Armands Jurjevs. “Uzņēmējiem Latvijā zinātnes atbalsts noteikti ir nepieciešams, bet zinātnieki ir rezervēti noskaņoti par pielietojamību, kas ierobežo sadarbību ar nozari,” viņš piebilst.

Agris Kļaviņš jau vairāk nekā 20 gadus vada laboratoriju aprīkojuma un piederumu uzņēmumu, kas nodrošina produktus zinātnisko, kvalitātes kontroles, klīnisko un cita veida laboratoriju darbam, kā arī izglītības un ražošanas iestādēm, uzņēmumiem un privātajiem klientiem. Viņš ir pārliecināts, ka jaunu produktu izstrāde pēc būtības ir jābalsta zinātnē.

“Lai tā īsti kaut ko piesaistītu, ir jāpaceļas augstāk par ikdienas situāciju, nepieciešams gudrot kaut ko savu, jaunu, nevis skriet pakaļ pasaules redzamākajiem piemēriem. Zinātniekiem arī jābūt drusku kaut kam no uzņēmēja, ir jāizprot – vai ir pieprasījums tai vai citai lietai. Jābūt apgriezieniem, gatavībai meklēt un risināt problēmas,” spriež A. Kļaviņš.

Zinātnieku piesaisti veicinātu finanšu instrumentu nepārtrauktība

Sadarbība ir atkarīga no nozares, kā vēsturiski sadarbība veidojusies, ir spēcīgi piemēri, kā farmācija, kur jau sen notiek aktīva produktu izstrāde. Vājāk iet nozarēs, kuras ir attīstījušās nesen, skaidro Latvijas Universitātes (LU) profesors Kristaps Jaudzems.

Viņš norāda, ka jaunuzņēmumiem ir pieejams Eiropas struktūrfondu atbalsts, kur projektiem ir septiņu gadu cikls, no kuriem pirmie gadi paiet normatīvo aktu izstrādē, pēc kā dažus gadus var izmantot finansējumu. Taču atbalsts varētu būt plašāks.

Runājot par līdzekļu un atbalsta pieejamību, profesors norāda, ka valstij būtu jāskatās, kā nodrošināt finanšu instrumentu nepārtrauktību, jo fundamentāli pētījumi prasa apjomīgus resursus, un nepārtrauktība ļautu attīstīt iestrādnes un nemainīt darbības fokusu. No uzņēmēju puses Jaudzems vēlas sagaidīt lielāku atvērtību un aktīvāku kontaktu.