• Gints,
  • Uvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Dīkstāves pabalsti izmaksāti 44,95 miljonu eiro apmērā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 19:33, 29.06.2020


Līdz pirmdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 44 948 445 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja VID.


Foto: LETA

Pēc 16 119 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 107 291 pabalsti darbiniekiem kopumā 42 865 637 eiro apmērā. Savukārt pēc 5748 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 2 082 808 eiro apmērā.

Saskaņā ar likumu "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums" uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem VID var izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30.jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1.jūnija līdz 30.jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem var iesniegt līdz 30.jūnijam, bet pašnodarbinātās personas - līdz 25.jūlijam.

Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir šādi: 46% gadījumu aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro, 24% uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks, 22% gadījumu ir bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums, bet 5% nav iesniegtas visas deklarācijas.

Savukārt galvenie iemesli, kādēļ dīkstāves pabalstu izmaksa atteikta pašnodarbinātajiem, ir šādi: 54% vidēji mēnesī deklarētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas mazāk nekā 20 eiro apmērā, 16% ir nodarbināti pie cita darba devēja pilnu darba laiku, 14% pašnodarbināto ienākumi no nepilna laika nodarbinātības ir pārsnieguši 430 eiro, 8% iesniedzēju ir nodarbināti valsts vai pašvaldību iestādēs, bet 5% ir bijuši darba devēji.

Kopš 25.marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, 20% iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 13% - no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, 10% no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, snieguši profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, bet 9% pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari.

Mazāk nekā 1% no uzņēmumiem, kas saņem dīkstāves pabalstus, ir VID Padziļinātās sadarbības programmas Zelta un Sudraba līmeņa dalībnieki, bet 6% ir programmas Bronzas līmenī. Attiecīgi 93% uzņēmumu, kas saņēmuši dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem, nav VID Padziļinātās sadarbības programmas biedri.

Analizējot pabalstam pieteikto darbinieku skaitu, 26% no darbiniekiem pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 16% - vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību un auto un motociklu remonta nozari, 14% apstrādes rūpniecību, bet 10% - mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.

Pašnodarbinātās personas dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš 3.aprīļa. Visvairāk iesniegumu - 27% - saņemts no pašnodarbinātajiem, kuru darbības NACE kods ir "citi pakalpojumi", 14% pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 9% - izglītības nozari. Savukārt 14% gadījumu nozare nav norādīta.

Dīkstāves pabalsta saņēmējus VID publisko dienesta mājaslapā "www.vid.gov.lv/lv/statistika-3".

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Marta beigās VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

VID pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdz šim lēmusi atvēlēt ap četriem miljardiem eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Gulbe: Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī

Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Ekonomika Būtiski mainīti principi, pēc kādiem mājsaimniecības nodod elektrību tīklā

Atbilstoši grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā ar maiju sāks darboties neto norēķinu sistēma, kas paredz mājsaimniecību ar saules paneļiem savstarpējos norēķinus naudas izteiksmē.

Ekonomika Latvijā vairāk nekā 90% iedzīvotāju pirkumiem internetā izmanto datorus

Latvijā vairāk nekā 90% iedzīvotāju pirkumiem internetā izmanto datorus, tomēr arvien vairāk cilvēku pirkumiem sāk izmantot arī mobilos telefonus, liecina starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktās aptaujas dati.

Ekonomika Latvijas augstskolas izstrādājušas viedās enerģijas projektu par 1 160 000 eiro

Tiks izstrādāta arī interaktīva platforma klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu simulēšanai.

Lasiet arī

Sabiedrība Deputāti nevēlas zaudēt varu un jo īpaši – labi apmaksāto darbu!

“Esošajam Rīgas domes deputātu sasaukumam ir jāturpina strādāt” – trīs frakcijas publicē paziņojumu

Ekonomika Ekonomisti atzīst, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus

Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aģentūras LETA aptaujātie ekonomisti.

Ekonomika "Latvenergo": miera labā ekonomika uzņem visu šoku

Krievijas iebrukums Ukrainā radījis satricinājumu pasaules energoproduktu tirgū, AS "Latvenergo" tirgus apskatā pauž kompānijas enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis.

Ekonomika OECD: Ukrainas kara dēļ pasaules ekonomikas izaugsme šogad samazināsies

Ukrainas kara sekas pasaules ekonomikas izaugsmi šogad varētu samazināt par vienu procentpunktu, ceturtdien prognozēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).