• Laimdots,
  • Laimiņš,
  • Ludmila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas augstskolas izstrādājušas viedās enerģijas projektu par 1 160 000 eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 13:25, 01.05.2024


Tiks izstrādāta arī interaktīva platforma klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu simulēšanai.


Projekts “Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā” tiks īstenots līdz 2026. gada februārim.

Vērienīgā zinātniskā projektā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Universitātes (LU) un Vidzemes augstskolas (ViA) kolēģiem veidos modelēšanas rīku – vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu, kas politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt datos balstītus lēmumus par efektīvākajām klimata politikām un sekmēs Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.

Siltumnīcefektu gāzu emisijas rodas dažādos sektoros, piemēram, rūpniecībā, lauksaimniecībā, enerģētikā utt., un tās tiek aprēķinātas katram sektoram atsevišķi. No šiem aprēķiniem tiek iegūts konkrēts siltumnīcefektu gāzu emisiju apjoms katrā apakšsektorā, ko izmanto emisiju ziņošanai. Katrā sektorā atsevišķi tiek prognozētas arī nākotnes siltumnīcefektu gāzu emisijas. Taču sektoriem savstarpēji mijiedarbojas, piemēram, pieaugot bioloģisko atkritumu kompostēšanai, rodas izejvielas biogāzes ražošanai un ir nepieciešams meklēt tās realizācijas iespējas, savukārt enerģētikā, aktīvāk izmantojot koksni, samazinās meža resursi un līdz ar to var samazināties meža sektora spējas akumulēt siltumnīcefektu gāzu emisijas, ziņoja vietne labsoflatvia.com.

Valsts pētījumu programmas “Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma” projektā “Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā” zinātnieki izstrādās integrētu lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu, kas aptvers tautsaimniecību kopumā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta politikas lēmumu ietekmes modelēšanai dažādās nozarēs – enerģētikā, rūpnieciskajos procesos, lauksaimniecībā, zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanā un arī visos sektoros kopumā, nosakot mijiedarbības. Izmantojot sistēmdinamikas modelēšanas pieeju, tiks vērtēti dažādu klimata politikas pasākumu ekonomiskie, sociālie, tehnoloģiskie, vides un klimata aspekti. Tiks izstrādāta arī interaktīva platforma klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu simulēšanai, analizējot izmaksu ziņā optimālus risinājumus.

Zinātnieki šobrīd veic aktīvu priekšizpēti – analizē esošo klimata politiku, vērtē instrumentus, siltumnīcefektu gāzu emisiju aprēķinu modeli, apzina citu valstu pieredzi, tostarp citur jau eksistējošus rīkus. Uzmanība tiek vērsta arī klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās instrumentiem, kā arī inovatīvu klimata tehnoloģiju apzināšanai un novērtēšanai visās tautsaimniecības nozarēs. Priekšizpētē iegūtā informācija un zinātnieku kompetence, regulāri izstrādājot risinājumus dažādu tautsaimniecības sektoru attīstības modelēšanai, būs pamats jaunā instrumenta izveidei. RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniekiem ir gadiem veidota pieredze enerģētikas modelēšanas rīku izstrādē, kā arī ilgtspējīga transporta un klimata politikas modelēšanā, ir pētīts lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sektors.

Projekts “Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā” tiks īstenots līdz 2026. gada februārim. Tā kopējais budžets ir 1,16 miljoni eiro. Zinātnieki cer, ka projekta rezultāti sniegs atbalstu Klimata un enerģētikas ministrijai efektīvas klimata politikas īstenošanā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Neatkarīgie aldari: Latvija no alus ražotājvalsts ir kļuvusi par importētāju

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Ekonomika Pētījums: Latvijas bankām ir samazināta motivācija riskēt un pelnīt

Latvijā samazinoties konkurencei banku sektorā, ir sarukusi banku riska apetīte, ceturtdien Ekonomistu apvienības rīkotajā konferencē par banku sektora konkurētspēju sacīja Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte dekāns Jānis Priede, iepazīstinot ar Ekonomistu apvienības un LU pētījumu par banku sektora transformācijas Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļeiropā ietekmi uz konkurenci Baltijas valstīs un Latvijas banku sektora situāciju.

Ekonomika Latvijā bezdarba līmenis maija beigās sarucis līdz 6,6%

Latvijā faktiskā bezdarba līmenis šogad maija beigās bija 6,6%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Ekonomika Sievietēm vidējā darba samaksa Latvijā ir par 16,5% mazāka nekā vīriešiem

Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2023.gadā Latvijā bija par 16,5% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Lasiet arī

Ekonomika Lai izveidotu vēja parkus, 120 hektārus zemes būs nepieciešams atmežot (+VIDEO)

Vairāk nekā 99% teritorijas pēc izpētes paliks kā meža zeme.

Ekonomika Eksperti: ES direktīva draud Latvijai ar būtiskiem budžeta tēriņiem

Transporta dekarbonizācijas krīze Latvijā draud ar būtiskiem budžeta tēriņiem, pauž Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija.

Ekonomika ZM: izmantojot kūdru, mums ne gāze, ne nafta apkurē nebūtu vajadzīga gadus 80

"Eiropā ir daudz valstu, kur meža platības neaizņem vairāk par 10% no teritorijas, mums ir vairāk nekā 50%", - pauž ministrs Krauze.

Sabiedrība Mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni kompensēs energoresursu izmaksas

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Energoapgādes izmaksu atbalsta likuma projektu, kas paredz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.