Uzņēmumi: Mainot televīzijas programmu valodas prasības, jāizvērtē ietekmi uz pakalpojuma pieprasījumu

Rīga, 19.febr., LETA. Īstenojot Valsts prezidenta Egila Levita rosinājumu par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu grozīšanu, tajā stiprinot Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas oficiālajās valodās veidotu televīzijas programmu vietu kanālu pamatpiedāvājumā, tādējādi faktiski ierobežojot krievu valodas televīzijas programmu proporciju, nepieciešams izvērtēt, kā lēmums ietekmēs televīzijas pakalpojuma pieprasījumu, uzskata telekomunikācijas uzņēmumu pārstāvji.

"Tet" Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis aģentūrai LETA norādīja - lai izvērtētu iespējamo ietekmi uz televīzijas pakalpojuma pieprasījumu, situācija un iespējamie scenāriji būtu jāanalizē detalizētāk, izvērtējot skatītāju interesi par konkrētiem kanāliem.

Viņš atzīmēja, ka 11.februārī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sākta Valsts prezidenta rosināto priekšlikumu apspriešana, un "Tet" aicināja komisiju kādā no tās nākamajām sēdēm uzklausīt maksas televīzijas un mediju nozares viedokli.

"Jebkurā gadījumā ir būtiski stiprināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un citu nozares atbildīgo iestāžu kapacitāti likuma un valsts drošības interesēm neatbilstoša satura ierobežošanai, vienota, labi pārvaldīta un valsts finansēta sabiedriskā medija attīstīšana, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pieņemšana, atbildības noteikšana par saturu gan tradicionālajiem, gan jaunajiem medijiem, piemēram, globālajiem sociālajiem tīkliem un platformām, kā arī aktīvāks darbs pirātisma apkarošanā," skaidroja "Tet" pārstāvis.

"Baltcom" izpilddirektors Dmitrijs Ņikitins aģentūrai LETA norādīja, ka Valsts prezidenta mērķi nevarēs īstenot, jo tas paredzētu izslēgt būtiskai daļai sabiedrības televīziju tajā valodā, kurā viņi parasti lieto saturu, jo šādas darbības rezultātā 50% sabiedrības pēkšņi nesāks runāt angļu vai franču valodā.

"Tās ieceres realizēšana jāveic, rūpīgi izvēloties metodes un izvērtējot iespējamās negatīvas sekas. Ir skaidrs, ka piedāvātie grozījumi ietekmēs operatoru darbību, kuri var ciest zaudējumus, jo vairs nevarēs piedāvāt saviem klientiem solītos pakalpojumus. Kā arī pietiekami nozīmīgai daļai operatoru, kuri darbojas analogajā platformā, šo izmaiņu ieviešana varētu prasīt nopietnas finansiālas investīcijas," skaidroja Ņikitins.

Viņš piebilda - ja piedāvātās izmaiņas "de facto" nozīmē to, ka operatoriem, izņemot vienīgo valstij piederošo operatoru "Tet", izmaiņu ieviešana prasīs papildu investīcijas tīklā, piedāvātos grozījumus būtu nepieciešams vērtēt arī no valsts atbalsta prasību viedokļa un tā, cik šāda prasība ir atbilstoša no konkurences veicināšanas viedokļa. 

"Pie tam, ierobežojot abonentiem iespējas skatīties saturu tajās valodās, kuras tie saprot, pastāv risks, ka viņi migrēs uz pirātiskā satura platformām. Tādējādi, ieviešot šos grozījumus, ir nopietni jādomā par cīņu pret satura pirātismu," uzsvēra "Baltcom" izpilddirektors.

Vienlaikus Ņikitins pauda, ka patlaban nav skaidrs, kas domāts ar jēdzienu "saturs sākotnēji veidots kādā no Eiropas Savienības valodām". Viņš uzsvēra, ka arī tā saucamajos krievvalodīgajos kanālos daļa no satura sākotnēji nav veidota krievu valodā, piemēram, filmas un dažādi citi iepirkti raidījumi, ko kanāls iekļauj savā piedāvājumā.

Pēc Ņikitina stāstītā, šis īpatsvars kopējā kanāla piedāvājumā var būt diezgan liels. Tāpat ir kanāli, piemēram, "Discovery", kuri veidoti angļu valodā, bet ir pieejami ar dublāžu krievu valodā, ko klienti labprāt izvēlas, jo angļu valodu nepārvalda. 

"Tādējādi, praksē ir sagaidāms, ka tirgū šis definējums noteikti pavērs interpretācijas iespējas. Attiecīgi, strādājot pie šiem grozījumiem, likumdevējam arī jānosaka atbildīgā iestāde, kura vērtēs un dos atzinumu par to, kuri televīzijas kanāli atbilst likumā ietvertajai prasībai un kuri - nē," viņš uzsvēra, piebilstot, ka tad operatori varēs attiecīgi izvēlēties no iestādes apstiprināta saraksta, kurus kanālus tie drīkst iekļaut pamatpiedāvājumā.

Viņš piebilda, ka pretējā gadījumā no šo prasību ieviešanas cietīs lielākie un legāli darbojošies operatori, jo tie tiek uzraudzīti, kamēr pirātiskais tirgus, kura īpatsvars Latvijā vēl joprojām ir pietiekami liels, jo īpaši satelīta tehnoloģijā, var rīkoties pilnīgi neregulētā vidē.

Savukārt "Latvijas mobilā telefona" Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis skaidroja, ka kopumā mobilo sakaru operators atbalsta priekšlikumus, kas stiprina sabiedrības piederību Latvijas un Eiropas informācijas un kultūras telpai.

Viņš atzīmēja, ka "Latvijas mobilā telefona" viedtelevīzija gan nav televīzijas "paka" tradicionālā izpratnē - tā ir platforma, kur katrs lietotājs izvēlas sev noderīgu saturu - ne tikai televīzijas kanālus, bet arī filmas, seriālus, oriģinālsaturu, spēles un citu saturu.

Pēc Jalinska teiktā, patlaban mobilo sakaru operatora viedtelevīzijas televīzijas kanālu pamata piedāvājumā vairāk nekā 80% satura pieejams latviešu vai kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu valodām - atbilstoši uzņēmuma klientu satura patēriņa paradumiem un pieprasījumam. 

"Tāpēc, ja Valsts prezidenta iniciatīva stāsies spēkā, "Latvijas mobilā telefona" viedtelevīzijas piedāvājumā nekādas izmaiņas nebūs nepieciešamas," sacīja Jalinskis.

LETA jau ziņoja, ka Valsts prezidents rosina grozīt likumu, tajā stiprinot Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskajā zonas oficiālajās valodās veidotu televīzijas programmu vietu kanālu pamatpiedāvājumā, tādējādi faktiski ierobežojot krievu valodā esošu televīzijas programmu proporciju.

Levits vērsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, rosinot pārskatīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Prezidenta ieskatā likumā būtu jānosaka prasības pamatpiedāvājumam, kuru saviem abonentiem nodrošina televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs, tostarp elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju.

Piedāvātais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma papildinājums risinātu "sen apzinātu problēmu, ko līdz šim ar citiem mehānismiem nav bijis iespējams efektīvi novērst", skaidro Valsts prezidents.

Līdz ar to Levits rosina likumā noteikt, ka visiem abonentiem nodrošinātajā pamatpiedāvājumā obligāti jāietilpst Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām, Latvijā izplatīto komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām, reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmām. Tāpat prezidents rosina likumā paredzēt, ka, ja pamatpiedāvājumā iekļautas papildu televīzijas programmas, tad būtisku daļu - vismaz 80% - no šīm programmām vajadzētu veidot tādām programmām, kuru saturs sākotnēji veidots kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas oficiālajām valodām.

Levita ieskatā šāds piedāvājums stiprinātu Latvijas demokrātiju un piederību Eiropas kultūrtelpai.