• Ramona,
  • Ritma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


KM: Saziņa latviešu valodā norisinās pēc būtības oficiālos gadījumos

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 17:45, 04.05.2024


Saziņa tikai vai pārsvarā latviešu valodā valstī pēc būtības norisinās oficiālos gadījumos - mācību iestādēs, valsts un pašvaldību iestādēs, darbā apspriežu un sanāksmju laikā, kā arī veselības aprūpes iestādēs, secināts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027.gadam projektā.



KM norāda, ka aizvadīto gadu aptauju dati liecina, ka sabiedrībā piederības izjūta valstij un cieņa pret valsts valodu ir augsta, tomēr ikdienas situācijās runātāji nereti pāriet uz citas valodas lietošanu, ja uzskata, ka viens no sarunas dalībniekiem latviešu valodu nepārzina. Savukārt saskaņā ar pētījumu "Valodas situācija Latvijā: 2016-2022" datiem 2019.gadā latviešu valodu prata apmēram 90% mazākumtautību pārstāvju un šis skaits ir pietiekami nemainīgs pēdējo desmit gadu laikā.

Lai veicinātu latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā, līdz 2027.gadam plānots turpināt valodas lietošanas veicināšanas programmu "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", tāpat iecerēts sekmēt latviešu valodas lietojumu ikdienas saziņā un nodrošināt iespēju Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem apgūt latviešu valodu noteiktā zināšanu līmenī, izveidojot koordinētu un vadītu valsts apguves sistēmu.

Tas paredz līdz 2027.gadam izstrādāt ieviešanas mehānismu, tostarp pilnveidojot normatīvo regulējumu, pilnveidot starpinstitūciju sadarbību. Tāpat iecerēts izveidot vienotu metodiku pakalpojumu sniedzēju atlasei un pakalpojuma sniegšanas kvalitātes uzraudzībai, mazināt birokrātisko slogu un atvieglot kursu procesu gan apmācības veicējam, gan dalībniekiem. Plānā norādīts, ka gadā latviešu valoda būtu jāapgūst 3000 cilvēkiem.

Lai veicinātu latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā, iecerēts panākt kvalitatīvas un pareizas latviešu valodas lietojumu masu medijos, kā arī latviešu valodas izmantošanas nostiprināšanu plašsaziņas līdzekļos.

Līdz 2027.gadam iecerēts panākt, ka par 2,5 procentpunktiem palielināsies to iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuri prot latviešu valodu un kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad latviešu valodu prata 81,5% šādi iedzīvotāji. Tāpat iecerēts līdz 2027.gadam panākt latviešu valodas pratības palielināšanos par četriem procentpunktiem to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, bet kuri valodu prot, salīdzinot ar 2019.gadu, kad latviešu valodu zināja 88% šādi iedzīvotāji.

LETA jau rakstīja, ka KM izsludinājusi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027.gadam sabiedrisko apspriešanu.

Lai nodrošinātu nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenojot Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktos rīcības virzienus - nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums un integrācija - KM izstrādājusi un sabiedriskajai apspriešanai līdz 20.maijam nodod Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu.

Plāns sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteikto mērķu un uzdevumu izpildi. Tā rīcības virzieni ir savstarpēji saistīti, nosakot iekļaujošu līdzdalību kā vispārēju ieviešanas principu, kā arī izvirzot caurviju prioritātes, kas attiecināmas uz visiem plāna pasākumiem - nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte un sadarbība.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos - nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Plānā noteiktie uzdevumi ir vērsti uz to, lai saliedētas sabiedrības politikas īstenošanas rezultātā tiktu veicināta nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanās, iekļaujošas līdzdalības un pilsonisko zināšanu līmeņa paaugstināšanās, tiktu stiprināta kvalitatīva un droša demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpa, veicināta Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalība sabiedrībā, kā arī mazinātos negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret dažādām sabiedrības grupām.

Plāns tika sagatavots, pamatojoties uz jaunākajiem nacionāla un starptautiska līmeņa pētījumiem, Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2022.-2023.gadam izvērtējuma rezultātiem, kā arī ņemot vērā deliberatīvās demokrātijas pasākumā "Kā Latvijas sabiedrībai kļūt saliedētākai un pilsoniski aktīvākai?" iegūtos sabiedrības priekšlikumus. Plāna laikā tiks turpināta tādu programmu kā "NVO fonds", "NVO līdzfinansējuma programma", "Reģionu NVO atbalsta programma" īstenošana, kas saskaņā ar Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2022.-2023.gadam izvērtējuma rezultātiem ir noteiktas kā ļoti būtiskas pilsoniskās sabiedrības attīstībai un ilgtspējai.

Dokumenta izstrādi nodrošināja starpinstitucionāla darba grupa sadarbībā ar institūcijām un organizācijām, kas sniedza priekšlikumus plāna pasākumiem. Darba grupas sastāvā iekļauti Valsts kancelejas, KM, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas.

Tāpat darba grupas sastāvā bija iekļauti Nodarbinātības valsts aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, VSIA "Latvijas Vēstnesis", Valsts izglītības satura centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Latviešu valodas aģentūras, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" un biedrības "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" pārstāvji.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Viļakā demontēts padomju režīmu slavinošais piemineklis

Demontēts Viļakas skvērā esošais padomju režīmu slavinošais piemineklis, informē Balvu novada pašvaldība.

Sabiedrība Strasbūras tiesa nav konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumus

Latvijas valsts tiesā uzvar jautājumā par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.

Sabiedrība airBaltic lidmašīna naktī uz trešdienu ielidojusi Baltkrievijas gaisa telpā

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lidmašīna, kas bija ceļā no Rīgas uz Prištinu Kosovā, naktī uz trešdienu, 17.jūliju, uz īsu brīdi ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā, apstiprināja "airBaltic" pārstāvis Augusts Zilberts.

Sabiedrība ECT konstatē pārkāpumu saistībā ar homofobisku uzbrukumu

Šodien, 2024.gada 18.jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludināja spriedumu lietā Deniss Hanovs pret Latviju, atzīstot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. (spīdzināšanas un cietsirdīgas izturēšanās aizliegums) un 8. panta (tiesības uz privāto dzīvi) pārkāpumus kopsakarā ar 14. pantu (diskriminācijas aizliegums).

Lasiet arī

Sabiedrība Sagatavos 100 jaunus latviešu valodas kā svešvalodas skolotājus

Līdz 2028.gada nogalei varētu sagatavot 100 jaunus latviešu valodas kā svešvalodas skolotājus, lai nodrošinātu mūsdienīgas latviešu valodas mācīšanas metodes pieaugušajiem, paredz noteikumu projekts, ko otrdien pieņēma valdība.

Ekonomika Latviešu valodas aģentūras direktore pērn nopelnīja ap 40 000 eiro

Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktore Inita Vītola pagājušajā gadā nopelnīja 38 781 eiro, kas ir par 11 152 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība Atbalsta grozījumus par valsts valodas zināšanu arī citiem Krievijas pilsoņiem

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem valsts valodas zināšanu prasību plānots piemērot vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu.