Revīzijā konstatē netaisnību slimnīcu finansēšanā un citus būtiskus trūkumus

"Efektīvas veselības aprūpes pamats slimnīcās ir mērķtiecīgi izveidots slimnīcu tīkls, kurā ir sabalansēts iedzīvotāju skaits, brauciena attālums, personāla kapacitāte un pietiekamas prakses iespējas, arī veselības aprūpes plāni krīzes situācijās un, visbeidzot, izmaksu efektivitāte," uzsver Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Valsts kontrolē aģentūrai LETA skaidro, ka šādu priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016.gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025.gadam. Tomēr ieceres nav īstenotas - 2018.gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja, un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca.

Nestrādā arī formāls dalījums līmeņos "I-V", jo, kā secinājusi Valsts kontrole, praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Tādējādi pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams.

Tāpat Valsts kontrole norāda - lai gan reforma arī paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, līdz ar to pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Līdzīgi aizvien nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu.

Revīzijā konstatēts, ka visu līmeņu slimnīcas kopā nespēj nodrošināt vairāk nekā pusi no uzņemšanas nodaļās nepieciešamajiem speciālistiem. Lai gan tas vērtēts viena mēneša griezumā, Valsts kontroles ieskatā tendence ir satraucoša. Lielu dežūru daļu nodrošina rezidenti un stažieri, kamēr sertificētu speciālistu trūkums saglabājas.

Revidenti atklāja arī "neiespējamas situācijas" - piemēram, nesertificēts ķirurgs dokumentos norādīts dežurējam 452 stundas mēnesī četrās slimnīcās, reanimatologs - 424 stundas, no kurām 96 stundas nepārtraukti, bet neonatologs vienlaikus uzrādīts dežurējam divās Latvijas vietās. "Šādi dati liecina par formālu normu izpildi, kas neuzlabo pacientu drošību," uzsver Valsts kontrole.

Vienlaikus trūkst pamatojuma arī plašajam uzņemšanas nodaļu tīklam, kura kopējais finansējums gadā sasniedz ap 100 miljoniem eiro, bet kura izveidē nav ņemta vērā faktiskā pacientu plūsma. Tieši no šī fiksētā maksājuma atkarīga divu zemāko līmeņu slimnīcu eksistence, veidojot 45-48% no finansējuma, ko slimnīca saņem no valsts. Tikmēr to uzņemšanas nodaļās nonāk tikai 6% no visiem uzņemtajiem pacientiem. Proti, kamēr neatliekamās palīdzības brigādes IV līmeņa slimnīcās ieved 16 līdz 36 pacientus dienā, atsevišķās zemāko līmeņu slimnīcās tie ir pat viens pacients 20 dienās. Neskatoties uz to, viena zemākā līmeņa slimnīcas uzņemšanas nodaļa valstij ik gadu izmaksā vidēji 850 000 eiro, secinājuši Valsts kontroles revidenti.

Tāpat revīzijā konstatēts, ka steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, kādi līdz 2019.gadam pastāvēja zemākā līmeņa slimnīcās un citviet turpina darboties aizvien, nodrošina pat plašāku pakalpojumu klāstu, bet izmaksā mazāk - vidēji 350 000 eiro gadā. "Šis salīdzinājums skaidri parāda - nomainot nosaukumu un statusu, izmaksas palielinātas par 2,5 miljoniem eiro gadā, nemainot pakalpojuma saturu," uzsver Valsts kontrole.

Iestādē arī atgādina, ka jau 2019.gadā Veselības inspekcija konstatēja, ka gandrīz desmit slimnīcas neatbilst noteiktajam līmenim. Piemēram, ja otrā augstākā līmeņa slimnīcai līmeni pazeminātu, tās uzņemšanas nodaļas finansējums samazinātos par 40% un valsts katru gadu varētu novirzīt gandrīz divus miljonus eiro reālām pacientu vajadzībām. Ja kopš 2020.gada nebūtu uzturētas uzņemšanas nodaļas divu zemāko līmeņu slimnīcās, citām vajadzībām būtu rasts finansējums gandrīz 57 miljonu eiro apmērā, taču tā vietā šo nodaļu finansējums gadu gaitā būtiski pieaudzis, norāda Valsts kontrole.

Tāpat revidenti atgādina, ka Latvijā jau kopš 2011.gada tiek ieviesta starptautiski atzītā ar diagnozēm saistīto grupu (DRG) pakalpojumu apmaksas sistēma, kur samaksa tiek noteikta atkarībā no pacienta ārstēšanas gadījuma sarežģītības. Tomēr revīzija apliecina, ka tā joprojām darbojas tikai daļēji - slimnīcas no valsts saņem samaksu 16 dažādos veidos, un liela daļa tarifu ir novecojuši vai matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam.

Pēc Valsts kontroles paustā, šī sistēma visnetaisnīgāk skar tieši divas augstākā līmeņa slimnīcas, kurās hospitalizē 40% pacientu un sniedz sarežģītus pakalpojumus. Proti, 2025.gadā Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai finansējums samazināts par 12,7 miljoniem eiro un Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai - par 6,8 miljoniem eiro. Savukārt slimnīcām ar nelielu pacientu plūsmu fiksētais uzņemšanas nodaļu finansējums nodrošina stabilus ienākumus. Tas rada iekšēju netaisnību sistēmā un kavē veselības aprūpi un pakalpojumu attīstību tur, kur ir pacienti, uzsver Valsts kontrolē.

Līdz ar to ir šķērssubsidēšana - slimnīcu pamatpakalpojumus faktiski sedz ar ambulatoro pakalpojumu finansējumu. Turklāt slimnīcas strādā nepārtrauktā neskaidrībā - līgumi par tekošā gada finansējumu tiek grozīti pat katru mēnesi. Tāpat nav izsekojams, vai neizlietotie līdzekļi tiek novirzīti tādām pacientu vajadzībām, kas valsts mērogā atzītas par prioritārām, vai pakalpojumiem, ko slimnīca vienkārši spēj sniegt.

Āboliņa atzīst, ka slimnīcu pakalpojumu apmaksas sistēma ir ļoti sarežģīta, bet no tā nav nekāda labuma, jo slimnīcas naudu izmanto citādi, nekā valsts to maksā. "Turklāt sistēmas nesakārtotība ir ļoti ērts arguments neko nemainīt, jo nevienu jautājumu nevar sakārtot, kamēr nav atrisināti visi pārējie," viņa saka. Savukārt necaurspīdība paver iespēju bez liekiem jautājumiem dalīt ierobežoto finansējumu, vieniem dodot, bet citiem - nē, piebilst Valsts kontroles padomes locekle.

Valsts kontrole Veselības ministrijai sniegusi piecus ieteikumus, kurus ieviešot ne vēlāk kā 2029.gadā, sakārtotā slimnīcu tīklā pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus, pārskatītā uzņemšanas nodaļu tīklā visās vietās būs pieejama pilnīga speciālistu komanda, kas sniedz medicīnisko palīdzību, savukārt slimnīcu pakalpojumus plānos, sasaistot pieejamo finansējumu ar pakalpojumu kvalitāti. Tāpat slimnīcas saņems taisnīgu samaksu, ņemot vērā pacientu ārstēšanas gadījumu sarežģītību, skaidroja revidenti.