Latvija aicina nākamajās sankcijās pret Krieviju iekļaut mangāna rūdu

Latvijas valdību veidojošās partijas uzskata, ka šis jautājums ES līmenī ir risināms steidzami, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Jaunās vienotības" politiķe skaidroja, ka līdz šim mangāna rūda nav atzīta par dubultās pielietojamības preci, uz ko būtu attiecināmas ES sankcijas, tāpēc Latvija strādā, lai panāktu šādu atzinumu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pēc koalīcijas sanāksmes norādīja, ka pēc vienošanās panākšanas ES līmenī būs jāstrādā arī pie kompensējošiem mehānismiem Latvijas uzņēmumiem.

"Progresīvo" politiķis, satiksmes ministrs Kapars Briškens norādīja, ka satiksmes nozari jau iepriekš ir aicinājis pēc iespējas mazināt un virzīties prom no darījumiem ar Krieviju.

Siliņa norādīja, ka ar ES kolēģiem arī jāsāk diskusija, kā ES ilgtermiņā redz tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju situācijā, kad arvien vairāk mēs runājam par jauna "dzelzs priekškara" pastāvēšanu. ES būtu jāpieņem lēmums par finanšu pieplūduma apturēšanu Krievijas un Baltkrievijas autoritāro režīmu "mašinērijai", pauda premjerministre.

Vaicāti, vai Latvija pati var pieņemt lēmumu par to, ka ne VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), ne tā meitasuzņēmumi, nepārvadā mangāna rūdu, Siliņa uzsvēra, ka efektīvākais risinājums ir ES līmeņa sankcijas. Ministru prezidente norādīja, ka jau iepriekš ir uzdevusi Satiksmes ministrijai, Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai aprēķināt, cik Latvijai izmaksātu attiecīgu kravu tranzīta ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšana.

Siliņa arī uzsvēra, ka politiķi jau ir aicinājuši un joprojām aicina pašus uzņēmējus pārtraukt jebkāda veida darījumus Krievijā. Valdība ir gatavs nākt pretī, lai veidotu dažādas sadarbības platformas ar Eiropas valstīm jaunu tirgu atrašanai, atzīmēja premjerministre.

Mangāna rūdas kontekstā Valainis atzīmēja, ka mērķis ir sasniegt reālus rezultātus jeb to, lai Krievijā nenonāk šī rūda. Lai to panāktu, nepieciešams ES līmeņa sankcijas, jo bez tām mangāna rūda Krievijā varēs tikt ievesta arī caur kādu citu ES dalībvalsti, skaidroja ZZS politiķis. Līdz ar to, ja lēmumus pieņemam tikai nacionālā līmenī, tad sasniegsim tikai emocionālu rezultātu, jo tas nedotu gaidīto efektu, neliegtu Krievijai saņemt šīs kravas, uzsvēra ekonomikas ministrs.

Līdzīga situācija ir ar LDz, ka, ja noteiktu attiecīgu aizliegumu šai valsts kapitālsabiedrībai, tad tomēr citi tirgū esoši uzņēmumi pārņemtu šo kravu tranzīta nodrošināšanu, līdz ar to faktiskā situācija nemainītos, skaidroja Valainis.

Kā ziņots, Briškens aģentūrai LETA saistībā ar šo jautājumu iepriekš sacīja, ka Satiksmes ministrija ir vērsusies ĀM ar lūgumu pārskatīt esošo stratēģiskas nozīmes preču nomenklatūru un to aprites kārtību, lai maksimāli izslēgtu jebkādas iespējas, ka Latvijas tranzīta koridors tiek izmantots tādu preču transportam, kas veicina Krievijas militārās spējas,

LETA jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.

VAS "Latvijas dzelzceļš" iepriekš paudis gatavību ievērot jebkādus valsts turpmākus lēmumus.

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, ārlietu ministri ES Ārlietu padomē diskutēja arī par Baltkrieviju, Tuvajiem Austrumiem, kā arī atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Komentējot Krievijas prezidenta tā dēvēto "vēlēšanu" rezultātus, Kariņš uzsvēra, ka tām nav demokrātiskas leģitimitātes, un kļūst skaidrs, ka tuvākos gadus nekas nemainīsies un Krievija paliks uz kara takas. "Mums kopīgi jāattīsta un jāstiprina ES aizsardzības industrija," pauda Kariņš.

Tāpat ārlietu ministrs mudināja īstenot ne tikai dalībvalstu nacionālos, bet arī kopīgus ES iepirkumus trešajās valstīs munīcijas piegādēm Ukrainai.

Diskusijā par Baltkrieviju Kariņš aicināja virzīties ar plašākām sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu, vienlaikus rosinot ES nodrošināt redzamu atbalstu baltkrievu demokrātiskajai kustībai un pilsoniskajai sabiedrībai.

Pievēršoties aktualitātēm Tuvajos Austrumos, Latvijas ārlietu ministra norādīja, ka ES jābūt vienotai, lai novērstu humāno katastrofu un virzītos uz divu valstu risinājumu. Ministrs arī uzsvēra nepieciešamību panākt "Hamās" sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu.

Tuvie Austrumi bija viens no centrālajiem jautājumiem arī viedokļu apmaiņā ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, kurš Ārlietu padomē piedalījās videokonferences formātā.

Ārlietu padomes laikā Kariņš tikās ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku. Puses pārrunāja, kā iegrožot Krievijas agresiju un atbalstīt Ukrainu. Kariņš un Bērboka bija vienisprātis, ka turpmākai Latvijas un Vācijas aizsardzības industriju sadarbībai būs nozīmīga loma kopējā risinājumā, attīstot Eiropas un Ukrainas militārās spējas.