• Armanda,
  • Armands
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kam ir izdevīga graudu tranzīta pārtraukšana caur Latviju

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 18:51, 12.12.2023


Pirmajos decembra datumos daži blogeri, pēc tam arī plašsaziņas līdzekļi uzsāka un attīstīja Krievijas graudu tranzīta tematu Latvijā. Precīzāk sakot, šā tranzīta aizliegšanas tematu. Kā tas ietekmēs Latvijas ekonomiku? Un kas ir šādu pašmāju sankciju labuma guvējs?



Atceries, kā viss bija sācies

Diez vai kāds apstrīdētu, ka jebkādu sankciju uzdevums ir negatīvi ietekmēt valsti, pret kuru tās tiek ieviestas. Nevis valsti, kas šīs sankcijas ievieš. Nav patīkami, kad ieviestie ierobežojumi būtiski neietekmē agresorvalsts politiku un ekonomiku, bet to rezultātā šīs sankcijas ieviesušās valsts ekonomiskajā aktivitātē rodas ievērojams robs. Ir acīmredzami, ka sankciju ieviešanas lēmuma apspriešanā un pieņemšanā obligāti jāpiedalās ne tikai politiskajiem spēkiem, bet arī zinošiem ekonomistiem.

Raksturīgs piemērs, kas ilustrē izteicienu “gribēja kā labāk, bet sanāca kā vienmēr”, varētu būt Latvijas atteikšanās no Krievijas minerālmēslojumu pārkraušanas 2022. gadā.

Vidējais mēslojumu apjoms, kas gāja cauri Latvijai tranzītā 2010.-2020. gadā, bija 3-4 miljoni tonnu gadā. Šie apjomi nav palikuši Krievijā. Tie aizgāja uz eksportu – Latvijai garām.

Pēc aizliegumu ieviešanas Latvijā Kotkas terminālis Somijā divreiz palielināja pārkraušanas apjomus – no 1 līdz 2 miljoniem tonnu. Uzreiz pēc tranzīta izbeigšanas 2022. gadā tika nodots ekspluatācijā terminālis Krievijas Ustjlugas ostā, kas pašlaik pārkrauj līdz 7 miljoniem tonnu mēslojumu gadā.

Faktiski no Latvijas ieviestajām sankcijām KF valdība tikai ieguva, palielinot naudas līdzekļu apjomu, kas ienāk no kravu tranzīta caur savu ostu. Savukārt Latvija zaudēja darbavietas, budžets – reālu naudu nodokļu un nodevu veidā no dzelzceļa tranzīta, no ostu termināļu darbības utt.

Lauku labumi un nelabumi

Tas pats notika ar aizliegumu Latvijā iegādāties Krievijā ražotus minerālmēslojumus.

Līdz ar to vietējie lauksaimnieki bija spiesti iepirkt minerālmēslojumus par ievērojami augstākām cenām no Eiropas ražotājiem, radoties papildu tēriņiem lauksaimniecības kultūraugu audzēšanai.

Lielākā skāde ir tā, ka šajā pašā laikā citas mums draudzīgas valstis palielināja iepirkumu apjomu Krievijā. Piemēram, ASV 2022. gadā iepirka par 127,4% vairāk Krievijas mēslojumu nekā iepriekšējā gadā – pirms sankcijām.

Kamēr Latvijas lauku saimniecībām rodas papildu tēriņi, Krievijas ražotāji ir palielinājuši savu ienesīgumu. Piemēram, viens no vadošajiem fosforu saturošu mēslojumu ražotājiem Krievijā – uzņēmums “FosAgro” palielināja savu ienesīgumu 2023. gadā par 42%. Iepriekšējā, 2022. gadā tā peļņa pirms nodokļu un amortizācijas izmaksu samaksas (EBITDA) pieauga līdz 34%. Un tas nav nekāds izņēmums: šādas tendences ir novērojamas visā minerālmēslojumu ražošanas nozarē Krievijā.

Rodas jautājums, kurš ieguva un kurš zaudēja sankciju rezultātā? Ir acīmredzami, ka visos jautājumos zaudētāja ir Latvija, bet Krievija ir plusos.

Ko vēl tādu varētu aizliegt?

Pašlaik publiskajā telpā tiek aktivizēts jautājums par Krievijā audzētu graudu transportēšanas aizliegumu caur Latvijas ostām.

Graudu tirgus ir svarīgs pārtikas avots daudzām valstīm. Kataklizmām šajā tirgū var būt nopietnas sekas, tāpēc ANO, ASV un ES politika ir vērsta uz izvairīšanos no šīm kataklizmām. Tāpēc Krievijas graudiem nekādas sankcijas netika ieviestas un vismaz tuvākajā laikā arī netiks.

Atgriezīsimies tomēr Latvijā. Šeit funkcionē ap desmit graudu termināļu, divas trešdaļas no tiem atrodas Rīgā. Visu Latvijas graudu pārkraušanas termināļu kopējā kapacitāte pārsniedz 15 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji 3 miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu.

Paliek kapacitāte vēl 12 miljoniem tonnu. Skaidrs, ka bez papildu tranzīta apjomiem Latvijas termināļi nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Plus ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, eksperti – graudu jomā strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000.

Un arī tas vēl nav viss. Vēl ir arī Latvijas dzelzceļš, kurā 2023. gadā pārvadājumu apjoms jau samazinājies par 15-20% no 2022. gada apjoma – līdz 13,3 miljoniem tonnu. Ja no tā atskaita arī graudus, kas pašlaik veido vairāk nekā pusi no visām pārvadātajām kravām (7,5 miljoni tonnu), LDz darbam principā būtu jāapstājas. Bet tagad tur strādā 6-7 tūkstoši cilvēku.

Kādreiz to bija krietni vairāk. 2018. gadā šajā koncernā bija nodarbināti 10,4 tūkstoši cilvēku. Pēc tam daudzus darbiniekus no LDz atlaida. 2020. gadā Latvijas dzelzceļa darbinieku vidējais sarakstskaits bija 8539, savukārt 2021. gadā pēc 1388 cilvēku atlaišanas palika 7151.

Kas galu galā būs ieguvējs

Interesanti, ka visa jezga par graudu tranzīta izbeigšanu sociālajos tīklos un vēlāk arī Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika sacelta tieši tajā brīdī, kad jauns 2023. gadā atklāts graudu terminālis Visockas ostā, kas ir paredzēts, lai pārkrautu līdz 4 miljoniem tonnu graudu gadā, tika noslogots tikai par 10% no savas kapacitātes. Krievijas osta Somu līča krastā acīmredzami zaudē konkurences cīņā ar Latvijas ostām.

Jāpiebilst, ka tranzīta graudus 90-95% gadījumu caur Latviju ved un pārkrauj kuģos starptautiskas graudu kompānijas (ADM, OLAM, VITERA u.c.), kas iepērk šos graudus no Krievijas ražotājiem uz Krievijas un Latvijas robežas.

Starptautiskās graudu kompānijas diez ko nealkst aiziet no Latvijas uz Visocku Krievijā, kur dziļums pie piestātnes sienas ir ievērojami mazāks un līdz ar to ir vajadzīgi papildu tēriņi kuģu iekraušanai ar pilnu kravnesību virs 30 tūkstošiem tonnu; kur ir sliktāks serviss; kur ir dārgāka dzelzceļa loģistika utt.

Šīs starptautiskās graudu kompānijas nav tieši pakļautas Krievijas valdībai un tāpēc izvēlas uzņēmējdarbības virzienus tur, kur tām ir komfortablāk. Šodien tāda vieta ir Latvija.

Rodas iespaids, ka konkurenti no Krievijas, zaudējot godīgā cīņā, noalgoja Latvijas blogerus vai izmanto tos, viņiem pašiem nezinot, ar šķietami visai ticamiem ieganstiem grauj Latvijas biznesu, izdabājot Krievijas uzņēmējiem.

Jāpiebilst arī, ka šīs zaudētās konkurences dēļ Latvijas ostu labā netiek nodots ekspluatācijā graudu terminālis Ustjlugas ostā Krievijā, kas ir jau gatavs par 85-90%. Tur nepacietīgi gaida, kad Latvija aizliegs graudu tranzītu, lai pievāktu sev šos apjomus, kā notika ar minerālmēslojumiem.

Gribot negribot prasās secinājums, ka graudu tranzīta pārtraukšana caur Latviju ir nevis trieciens Krievijas ekonomikai, bet dāvana, jo KF iegūs papildu ienākumus no eksporta caur savām ostām.

Gluži pretēji, Latvijas ekonomika ievērojami zaudēs. Kā jau ir noticis ar minerālmēslojumiem, bet ar sliktākām sekām Latvijai.

Nobeigumam: Latvijas ostās strādā normāli cilvēki, kas atbalsta Ukrainu un nosoda pret suverēno valsti vērsto Krievijas agresiju. Par to, kā Latvijas štaueri darbojas Ukrainas graudu piesaistē, apejot Baltkrievijas teritoriju, lasiet nākamajā rakstā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Aptauja: Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši 38,7% Latvijas iedzīvotāju

Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši 38,7% Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS, pēc aģentūras LETA pasūtījuma, veiktās aptaujas dati.

Sabiedrība Vidzemnieki izvēlas starp kanalizāciju un sausajām tualetem (+VIDEO)

Īpašniekiem un valdītājiem ir jānodrošina radīto notekūdeņu uzkrāšana vai attīrīšana.

Sabiedrība Maija sākumā Rīgā sāks uzstādīt pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs maija sākumā sāks uzstādīt pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Sabiedrība Nedēļas pirmajā dienā spēcīgi līs un snigs, kā arī pūtīs brāzmains vējš

Pirmdien Latvijā spēcīgi līs un snigs, valsts rietumu daļā gaidāms arī sniegputenis, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Ekonomika LDz: uzņēmuma maksātnespējas draudi īstermiņā ir novērsti

Patlaban VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) maksātnespējas draudi īstermiņā ir novērsti, norādīja LDz pārstāvji, komentējot uzņēmuma akcionāru sapulcē skatīto valdes ziņojumu par LDz maksātnespējas draudiem.

Ekonomika LDz šobrīd neplāno masveida darbinieku skaita samazināšanu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) šobrīd neplāno masveida darbinieku skaita samazināšanu, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Ekonomika Ministrija: Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu sāks kursēt nākamgad

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu sāks kursēt nākamā gada sākumā, piektdien paziņoja Lietuvas Satiksmes ministrija.

Ekonomika LDz plāno peronu modernizāciju pabeigt līdz nākamā gada vidum

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) plāno peronu modernizāciju pabeigt līdz nākamā gada vidum, aģentūrai LETA pavēstīja LDz pārstāvji.