• Emīlija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kā iemānīt Ukrainas graudus Latvijā: bizness īsteno LR prezidenta norādījumus

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
EKSKLUZĪVI! 13:19, 15.12.2023


Pirmā Ukrainas graudu krava, kas veiksmīgi pieņemta Rīgas ostā, ir labs sākums sadarbībai ar Ukrainu loģistikas jomā, ko nepieciešams turpināt, pateica prezidents Edgars Rinkēvičs šāgada oktobrī.


Foto: LETA

Pirms gada, vēl būdams ārlietu ministra amatā, Rinkēvičs aktīvi aicināja izmantot Baltijas jūras ostas Ukrainas graudu tranzītam: “Taču šeit ir zināmas loģistikas problēmas, kas jārisina”.

Nu ko, prezidents teica “Jābūt!”, tranzīta bizness atbildēja “Tieši tā!” Un izstrādāja divus plānus Ukrainas labības piesaistei Latvijas ostu graudu termināļos.

Plāns numur viens

Pērn Ukrainā ievākts ap 70 miljoniem tonnu graudaugu un eļļas augu kultūru. Lielākā daļa no šīs produkcijas tiek eksportēta. Ar to vairāk nekā pietiek, lai piepildītu Latvijas graudu termināļus, kuru kopējā kapacitāte ir ap 15 miljoniem tonnu.

Lai Ukrainas tranzīts atmaksātos, pietiktu arī ar 5 miljoniem tonnu. Un nu jau 2022. gadā Latvijas uzņēmumi kopā ar atbildīgajām Latvijas, Ukrainas un Baltkrievijas iestādēm sagatavoja plānu, kā izvest Ukrainas graudus caur Latvijas ostām.

Svarīgi, ka minētie Ukrainas lauksaimniecības kultūru apjomi ļautu atteikties no Krievijas graudu tranzīta, kuru pašlaik plaši (un kritiski) apspriež Latvijas plašsaziņas līdzekļos.

Tad lūk, saskaņā ar loģistikas plānu, Ukrainā ievāktā raža būtu jātransportē pa dzelzceļu caur Baltkrieviju. Ar tās vadību tika noslēgta vienošanās: par katru 2 tonnu Ukrainas graudu Minska saņēma atļauju eksportēt 1 tonnu Baltkrievijas mēslojumu caur Klaipēdas ostu Lietuvā. Papildus maksai par tranzītu Baltkrievijas dzelzceļos. Baltkrievus tas vairāk nekā apmierināja.

Puses jau bija vienojušās, bet iejaucās Erdogans, kas, izmantojot savu politisko harismu, spēja pārvietot miljoniem tonnu Ukrainas graudu un eļļas augu kultūru pa Melnās jūras graudu koridoru uz Turciju. Šīs valsts ostas ieguva papildu ienākumus pateicoties jaunajai kravu plūsmai, pārstrādes uzņēmumi sāka pelnīt, pārstrādājot Ukrainas graudus. Savukārt Latvijas ostas bija spiestas meklēt jaunas kravas. Citu starpā – Krievijas graudu partijas, uz kurām neattiecas sankcijas.

Plāns numur divi

2023. gadā, pēc tam, kad Krievija slēdza Melnās jūras graudu koridoru, Turcija zaudēja savu peļņu no Ukrainas tranzīta. Taču graudaugu un eļļas augu kultūru raža Ukrainā šodien tiek vērtēta kā 80 miljonu tonnu liela, un tā kaut kādā veidā jāizved no Ukrainas uz ēdāju galdiem Eiropā, Āfrikā, Ķīnā un Dienvidamerikā.
Līdz tam laikam Latvijai loģistikas speciālisti izstrādāja jaunu maršrutu. Šoreiz apejot Baltkrieviju.

Saskaņā ar izstrādātajiem un saskaņotajiem plāniem, Ukrainas graudi ar fūrēm bija jāpiegādā Polijā. Tur tie būtu jāpārkrauj dzelzceļa vagonos un pa šaursliežu atzaru jātransportē uz Šauļiem. Lietuvā vagoniem mainītu riteņu pārus, un jau pa platsliežu dzelzceļu graudi tiktu nogādāti uz Latvijas ostām Rīgu Liepāju un Ventspili, kur tos pārkrauj balkeru tilpnēs un nosūta pa jūru pie pircējiem.

Viss bija labi, bet pēdējā brīdī Polijas pārvadātāji bloķēja Ukrainas un Polijas robežu. Polijas autovadītāju (kas saņem vidēji 2700 eiro mēnesī) cīņa pret savu Ukrainas kolēģu dempingu (gatavi strādāt par 700 eiro) ir novedusi tiktāl, ka miljoniem tonnu Ukrainas graudu nav tikuši līdz ostas termināļiem Latvijā.

Labā ziņa ir tā, ka pēdējās dienās pienāk ziņojumi par to, ka pastāv plāni likvidēt blokādi Polijas-Ukrainas robežā. Tas nozīmē, ka Ukrainas ražai tomēr ir izredzes nonākt Latvijas ostās. Un prezidenta Rinkēviča norādījums tiks izpildīts.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Gazprom» akcijas cena krītas pēc lēmuma neizmaksāt dividendes

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

Ekonomika Austrālijā varētu būt pieprasīti Latvijas koka būvmateriāli (+VIDEO)

Zaļais kontinents ir sācis miljardu dolāru vērtu mājokļu pārbūves programmu.

Ekonomika Jelgavā tīršķirnes govis audzē dabiskās pļavās (+VIDEO)

13 hektāru lielās ganības atrodas pie Iecavas un Lielupes satekas.

Ekonomika Asociācija: Pērn augusi Latvijas iedzīvotāju spēja aizņemties

Vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz 2024.gada kreditēšanas indeksa datiem.

Lasiet arī

Sabiedrība Valsts prezidents neatkarības atjaunošanas gadadienā novēl izjust lepnumu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 34.gadadienā novēl izjust vairāk lepnuma nekā pieticības, priecāties par Latvijas cilvēkiem, kā arī radīt prieku tiem, kuri paši to nespēj atrast.

Sabiedrība Prezidents nosauc galveno budžeta jostu savilkšanas gadījumā

Ja saistībā ar neiepriecinošiem finanšu rādītājiem nāksies īstenot tā dēvētos budžeta konsolidācijas pasākumus, tad galvenais ir, lai neciestu iekšējā un ārējā drošība, izglītība, valsts konkurētspēja un arī veselības aprūpe, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sabiedrība Rinkēvičs: konkurss uz LIAA direktora amatu noslēdzās mazliet jocīgi

Konkurss uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu noslēdzās "mazliet jocīgi", šādu vērtējumu trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sabiedrība Rinkēvičs divām notiesātām personām priekšlaicīgi dzēš sodāmību

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien izskatīja deviņu notiesātu personu apžēlošanas lūgumus un divām personām nolēma priekšlaicīgi dzēst sodāmību.