Prezidents: Šis ir laiks nopietniem darbiem valsts drošības stiprināšanā

Viņš atzīmē, ka 14.jūnijs ir smeldzīgi skaudra diena Latvijas vēsturē. "Deportācijas, kur vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju lopu vagonos tika aizvesti no Latvijas uz Sibīriju, Kazahstānu, uz plašo padomju ļaunuma impēriju, vēl joprojām atbalsojas mūsu tautas dvēselē."

Tiem, kas, savukārt, palika mājās, nebija gadu gaitā nekādu iespēju uzzināt aizbraucēju likteņus. Valdīja neziņa, valdīja satraukums, vai tie, kas ir prom, vēl ir dzīvi, kas ar viņiem ir noticis. Un tā bija vēl viena šausmīga padomju noziedzīgā režīma iezīme. Ne tikai represēt tos, kurus uzskatīja par vainīgiem, bet arī nedot nekādu ziņu tuviniekiem un radiniekiem, norāda prezidents.

"Taču pat visvēlākajās mūsu vēstures lappusēs tautas gars bija dzīvs. Cilvēki atgriezās. Cilvēki stāstīja par to, kas notika. Un arī tie, kas neatgriezās - to likteņus mēs joprojām mēģinām uzzināt un mēģinām uzzināt, kas ar viņiem notika," atzīmē Rinkēvičs, uzsverot, ka tieši šodien mēs godinām un noliecam galvas visu izsūtīto priekšā un pateicamies tiem, kas stāsta par pieredzēto skolēniem, jaunajām paaudzēm, kā arī to, ka mūsu pienākums ir saglabāt vēsturisko atmiņu.

Taču šis ir atkal trauksmains laiks, vērš uzmanību preizdents, norādot, ka šis ir laiks, kur nav vietas ne nolaidībai, ne bezatbildībai tad, kad mēs runājam par mūsu valsts nākotni un mūsu valsts drošību.

"Šis nav īstais laiks gausumam un pašpaļāvībai. Šis nav laiks sīkiem politiskiem kašķiem. Šis ir laiks nopietniem darbiem, lai mūsu valsts drošību stiprinātu, lai nekad neatkārtotos, pat nekad netiktu pieļauta iespēja, ka 14.jūnijs, kāds tas bija ne tik senā pagātnē, varētu atkārtoties," uzsver prezidents.

Tādēļ prezidents aicina iedzīvotājus, atceroties pagātni, neļauties pašpaļāvībai, darboties tā, lai tās deportācijas un represijas, kuras katru gadu gan martā, gan jūnijā pieminam, neatkārtos. "Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums tas ir pa spēkam. Mūsu tautā ir spēks, mūsu tautai ir atmiņa un mūsu tautai ir nākotne."

Šogad aprit 84 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas, kad cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji: latvieši, ebreji, krievi, poļi, tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.

No Torņakalna stacijas 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās.