Šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts

Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2 miljoni eiro. Deficītu kopbudžetā ietekmē deficīts valsts pamatbudžetā, kamēr valsts speciālā budžetā un pašvaldību budžetā pieci mēneši noslēgti ar pārpalikumu. Ja pirms gada kopbudžeta ieņēmumi auga straujāk par izdevumiem, tad šā gada janvārī – maijā ieņēmumi palika pērnā gada līmenī, kamēr izdevumi, pieaugot par 672,6 miljoniem eiro jeb 9,7%, sasniedza 7,6 miljardus eiro.

Kopbudžeta izdevumus šā gada piecos mēnešos kāpina apjomīgas ĀFP investīcijas. Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi jau 289,2 miljonu eiro un Kohēzijas politikas fondu projektiem - 230,7 miljonus eiro, kas ir par 232,5 miljoniem eiro un 170,9 miljoniem eiro attiecīgajos fondos vairāk nekā pērn. RailBaltica izdevumi 2025. gada piecos mēnešos valsts pamatbudžetā sasniedza 85,8 miljonus eiro, kas ir par 44 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar pieciem mēnešiem pirms gada.

Kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šā gada piecos mēnešos bija 1,7 miljardu eiro, kas ir par 147,7 miljoniem eiro jeb 9,2% vairāk nekā janvārī – maijā pirms gada. No tiem valsts pamatbudžeta izdevumi Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanai 2025. gada piecos mēnešos bija par 149,2 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, tostarp atbalsta programmām daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības projektiem, industriālo parku izveidei reģionos, kā arī veselības aprūpes un glābšanas dienestu infrastruktūras modernizēšanai.

Tāpat kopbudžeta kapitālos izdevumus ietekmēja intensīvāka ES līdzfinansēto projektu īstenošana, kas 2025. gada piecos mēnešos 568,8 miljonu eiro pieauga par 99,3 miljoniem eiro jeb 21,1%, salīdzinot ar janvāri – maiju pērn. Lielākais kapitālo izdevumu kāpums (par 71,9 miljoniem eiro jeb 76,9%) vērojams pašvaldību budžetā, kur izdevumi sasniedza 165,3 miljonus eiro. Tostarp par 52,9 miljoniem eiro vairāk izdots pašvaldību ES līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī par 19 miljoniem eiro vairāk nekā pērn tērēts pamatfunkcijām. Transporta būvēm pašvaldību budžetā veikti par 38 miljoniem eiro lielāki izdevumi, tāpat par 13,1 miljonu eiro vairāk izdots kapitālā remonta un rekonstrukcijas darbiem un par 17,8 miljoniem eiro pieauguši izdevumi būvniecības projektiem. Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (bez transfertiem citiem budžeta līmeņiem) šā gada piecos mēnešos auguši par 24,7 miljoniem eiro jeb 6,8%, sasniedzot 388,5 miljonus eiro, kur ES līdzfinansēto projektu īstenošanai izdots par 57,9 miljoniem vairāk, turpretī izdevumi pamatfunkcijām šā gada piecos mēnešos sarukuši par 33,2 miljoniem eiro.

Kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada janvārī – maijā 900,7 miljonu eiro apmērā bija par 135,4 miljoniem eiro jeb 17,7% augstāki nekā gadu iepriekš, kas pamatā saistāms ar aizsardzības izdevumiem – šā gada februārī veikts avansa maksājums 124,6 miljonu eiro apmērā militārā inventāra iegādei.

Par 82,9 miljoniem eiro jeb 5,4% augstāki nekā gadu iepriekš 2025. gada piecos mēnešos bijuši kopbudžeta izdevumi atlīdzībai, veidojot 1,6 miljardus eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai šā gada janvārī – maijā pieauguši par 30,5 miljoniem eiro jeb 4,5%, kur izdevumu kāpums pamatā saistāms ar atalgojuma pieaugumu iekšlietu sektorā strādājošajiem. Līdzīgs kāpums vērojams arī pašvaldību budžetā – izdevumi atlīdzībai pieauguši par 33,8 miljoniem eiro jeb 4,6%, kas lielā mērā saistāms ar izmaiņām minimālajā algā un lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai, kur no 2025. gada 1. janvāra par 2,6% palielināta minimālā atalgojuma likme visu jomu pedagogiem. Savukārt atlīdzības izdevumu pieaugums lielākajās universitātēs, palielinoties atalgojumam doktorantiem jaunā doktorantūras modeļa ietvaros, kā arī piesaistot jaunus zinātnes projektus atvasināto publisko personu budžetā šā gada piecos mēnešos izdevumi atlīdzībai 133,6 miljonus eiro apmērā bija par 18,1 miljonu eiro jeb 15,6% lielāki nekā janvārī – maijā pirms gada.

Kopbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem 2,3 miljardu eiro apmērā šā gada piecos mēnešos bija par 156,2 miljoniem eiro jeb 7,3% lielāki nekā pirms gada. Tostarp valsts speciālā budžeta izdevumi, pieaugot par 135,8 miljoniem eiro jeb 7,6%, veidoja 1,9 miljardus eiro. Izdevumi vecuma pensijām bija 1,3 miljardi eiro un pieauga par 109,1 miljonu eiro jeb 8,9%, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri – maiju. VSAA dati liecina, ka vidējā pensionāram izmaksātā pensija (ar piemaksu) šā gada pirmajā ceturksnī bija 604,54 eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2024. gada atbilstošajā periodā, ko var skaidrot ar pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu no 2025.gada 1.janvāra. Savukārt izdevumi slimības pabalstiem 2025. gada piecos mēnešos bijuši par 5,5 miljoniem eiro jeb 3,1% lielāki nekā pirms gada, kas skaidrojams ar lielāku piešķirto pabalsta vidējo apmēru mēnesī, kamēr saņēmēju skaits kopā darba negadījumu un slimības gadījumos šā gada pirmajā ceturksnī samazinājies par 5,2%, tendencei turpinoties aprīlī un maijā. Izdevumi bezdarbnieka pabalstam šā gada piecos mēnešos pieauguši par 4,8 miljoniem eiro jeb 6,2%, salīdzinot ar pirmajiem pieciem mēnešiem pirms gada, galvenokārt pieaugot pabalsta vidējam apmēram – par 12,2%, kamēr saņēmēju skaits šā gada maijā krities par 8,2%.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2025. gada piecos mēnešos 7,2 miljardu eiro bijuši pagājušā gada līmenī. Atbilstoši investīciju ciklam ĀFP ieņēmumi, tostarp atmaksas no Eiropas Komisijas, saņemti par 234 miljoniem eiro mazāk nekā pērn piecos mēnešos, tādējādi palielinot deficīta līmeni valsts pamatbudžetā. Jāatzīmē, ka šā gada maijā tika saņemts Atveseļošanas fonda trešais maksājums 293 miljonu eiro par izpildītiem noteikto reformu un investīciju atskaites punktu un mērķu rādītājiem, kas būtiski uzlabo kopbudžeta ieņēmumus. ĀFP līdzfinansējuma atmaksas par veiktiem izdevumiem investīcijām gaidāmas turpmākos mēnešos.

Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šā gada piecos mēnešos iekasēti 5,6 miljardu eiro apmērā jeb par 302,5 miljoniem eiro jeb 5,7% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) piecos mēnešos tika pārpildīts par 48,7 miljoniem eiro un bija 100,9% apmērā, ko pamatā sekmēja virsplāna UIN ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024. gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja UIN ieņēmumu pieaugumu šā gada piecos mēnešos par 74,8 miljoniem eiro jeb 24,5%, kopumā iekasējot 379,7 miljonus eiro.

PVN ieņēmumi šā gada piecos mēnešos sasniedza 1,6 miljardus eiro un bija par 108,2 miljoniem eiro jeb 7,4% vairāk nekā janvārī – maijā pirms gada. PVN iemaksas šā gada pārskata periodā palielinājušās par 4,1% salīdzinājumā ar pieciem mēnešiem pirms gada, kur galvenokārt jāizceļ pieaugums vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, tāpat arī būvniecībā un atsevišķās pakalpojumu nozarēs. Savukārt PVN atmaksas samazinājušās par 2,4%, ko ietekmē atmaksu svārstīgums.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada piecos mēnešos iekasēti par 32 miljoniem eiro jeb 6,8% vairāk nekā pērn, veidojot 503 miljonu eiro. Neskatoties uz naftas produktu un cigarešu patēriņa kritumu atbilstoši VID datiem, lielākais ieņēmumu kāpums bijis ieņēmumos no naftas produktiem (par 15 miljoniem eiro jeb 6,6%) un tabakas izstrādājumiem (par 10,3 miljoniem eiro jeb 9,4%), kas saistīts ar akcīzes nodokļa likmju naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem paaugstināšanu ar šī gada 1.janvāri

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) šā gada piecos mēnešos 1,9 miljardu eiro apmērā pieauga par 96,8 miljoniem eiro jeb 5,2%. Savukārt IIN šā gada piecos mēnešos ieņēmumi 1 miljarda eiro apmērā nodokļu reformas ietekmē bija tikai par 15,5 miljoniem eiro jeb 1,5% augstāki nekā gadu iepriekš. 2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem palielinājās par 8,3 %, salīdzinot ar 2024. gada 1.ceturksni. Tas saistāms gan ar minimālās algas paaugstināšanu ar šā gada 1. janvāri no 700 eiro uz 740 eiro, tāpat arī ar joprojām noturīgu pieaugumu privātajā sektorā (pieaugums par 3,6 procentpunktiem straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 9,4 % un 5,8 %), kamēr darba ņēmēju skaits tautsaimniecībā šogad ir nedaudz zemāks nekā pērn.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025. gada piecos mēnešos iekasēti 301,8 miljonu eiro apmērā, t.i., par 83,6 miljoniem eiro jeb 21,7% mazāk nekā pērn. Ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar to, ka 2024. gadā komercbankas maksāja nodevu, kas vēlāk tika novirzīta hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta kompensācijām. Pērn piecos mēnešos komercbanku veiktie nodevas maksājumi bija 48,8 miljoni eiro. Šāda veida iemaksa šogad nav noteikta, tāpēc kopējie ieņēmumi ir mazāki. Tāpat pērn piecos mēnešos ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas bija par 35,8 miljoniem eiro lielāki nekā šā gada janvārī – maijā. Kritums vērojams arī pamatbudžeta procentu ieņēmumos (par 11 miljoniem eiro) un no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu (par 7,1 miljonu eiro).

Uzsākot 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.-2029.gadam, un saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances prognozes vidējam termiņam tiks iesniegtas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē šā gada 19. augustā.