Latvijas dzelzsbetona ražotāji iekaro Zviedrijas tirgu (+VIDEO)

"2025.gadā skats uz nākotni jau ir daudz pozitīvāks. Lai arī šogad pirmais ceturksnis iesākās diezgan bēdīgi, jo projektu sākumi tika pārcelti - vairāki projekti Zviedrijā bija jāsāk pirmajā ceturksnī, bet tie pārcēlās uz otro ceturksni", - ziņo biznesmenis, dzelzsbetona konstrukciju ražotājs  Mārtiņš Roze.

"Tas ir ļoti saistīts ar EURIBOR, STIBOR procentu likmēm un zviedru kronas un eiro valūtas kursa attiecību. Mēs redzam, ka likmes šobrīd ir strauji nokritušas, kā arī zviedru krona ir nedaudz nospirinājusies pret eiro. Ja skatāmies tieši uz Zviedriju, tad atdzīvošanās šobrīd ir ļoti mērena - tā ir jūtama, bet nav strauja. Pasūtītāji ļoti izvērtē, ko būvēt, cik būvēt, kā būvēt. Ja, piemēram, pirms un arī pēc pandēmijas mēs Stokholmā paralēli būvējām 4-5 lielus projektus, tad šogad un nākamgad mūsu prognozes ir 2-3 projekti gadā. Prognozējamais samazinājums ir uz pusi".

"Zviedrija ir mūsu eksporta pamattirgus. Somijā ir pašiem savas dzelzsbetona rūpnīcas, un tirgus ir ļoti piesardzīgs, izvēloties piegādātājus no citas valsts, savukārt Dānija jau ir pārāk tālu. Saliekamā dzelzsbetona projekti mums ir bijuši arī Norvēģijā, Lietuvā un Igaunijā. Savukārt runājot par projektiem, kuru nesošās konstrukcijas tiek būvētas no “CLT/Glulam” (koka), tad tā var būt visa Eiropa un pat pasaule, jo koks ir desmit reizes vieglāks par betonu, līdz ar to transporta izmaksas projektam ir desmit reizes zemākas".

"Runājot par ražošanu, tad mēs ejam CO2 samazināšanas virzienā. Latvijā šī tendence ir tikai tagad aizsākusies, ir diskusijas par to, bet nav tā, ka pasūtītāji jau to prasa. Savukārt Zviedrijā CO2 izmešu sertifikāts ir aktuāls jau ilgu laiku, turklāt prasības tur paliek arvien stingrākas. Jo projekts ir energoefektīvāks un rada mazāk emisiju, jo lētāks tam ir pieejamais bankas finansējums. Tas ir tāpat kā ar elektroauto, piemēram, bankā var nopirkt hibrīdu ar samazinātu likmi, jo valsts un Eiropas politika stimulē zaļākus pirkumus. Zviedrijā tāpat ir ar dzīvokļiem - jo zaļāks projekts, jo zemāka bankas aizdevuma likme tiek piemērota dzīvokļa iegādei. Tāpēc attīstītājs ir ieinteresēts būvēt zaļāk, un šī ķēdīte atnāk arī pie mums. Mums savukārt ir jādomā, kā radīt produktu, kas rada mazāk izmešu. Mums šobrīd izstrādes procesā ir zaļais betons, kuram ir speciāls sastāvs, nav izmantots tikai cements, bet ir visādi piemaisījumi. Tādējādi, piemēram, viena tonna produkta rada nevis 100 kg emisiju, bet jau 80 kg. Tas tiek aprēķināts, pierādīts, pamatots, un tad uzņēmumam tiek izsniegts sertifikāts šiem produktiem, un tādējādi varam startēt konkursos ar paaugstinātajām prasībām. Protams, lai tiktu līdz šādam produktam, tas ir jāizstrādā, jātestē, jāvērtē, kā šis betons cietē, cik ilgi, kādas ir izmaksas utt. Mēs arī nevaram atļauties ražot vienu paneli trīs dienas, jo tad mums būs trīs reizes mazāk paneļu saražots, vai arī ražot tādu produktu, kurš ir neadekvāti dārgs. Ir jāatrod pareizais balanss", - tā M.Roze.