Bijusī ministre neapmierināta ar jaunas amata vietas izveidi

"Es uzskatu, ka nav jāveido speciāla amata vieta DAP, jo pie tagadējā budžeta samazinājuma dabas aizsardzībai tāpat ir nepietiekams finansējums. Līdz ar to tas nav īsti labas pārvaldības lēmums," skaidroja Bērziņa.

Pēc atgriešanās no atvaļinājuma Liopa pienākumos būs DAP procesu un pakalpojumu elektronizācijas un digitalizācijas procesu vadība, projektu īstenošana dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" attīstīšanai, kā arī informācijas tehnoloģiju drošības politikas uzraudzība un ieviešana DAP uzturētajās datu bāzēs.

Bērziņas ieskatā Liopa bija vai nu jāatbrīvo no VDAA direktora amata, vai arī jāatstāj amatā un jāuzdod labot vēlēšanu procesa tehniskās kļūdas, ja pie tām bija vainīgi sistēmas izstrādātāji vai kāds cits, nevis jāpārceļ uz DAP.

Tomēr bijusī ministre akcentēja, ka, kamēr vēl bijusi amatā, viņa satikās ar VDAA kolektīvu, kas Liopu ļoti aizstāvēja. "Uzklausot cilvēkus un to, kā Liopa kungs ir strādājis, viņi Liopa darbu vērtēja ļoti atzinīgi, un es satikos arī ar IT nozares pārstāvjiem, kuri arī atzinīgi vērtēja Liopa darbu," norādīja Bērziņa.

Tāpēc, viņasprāt, iepriekš veiktajai izvērtēšanai vajadzētu parādīt, vai brīdī, kad Liopu apstiprināja VDAA direktora amatā, kad jau bija sākušies gatavošanās procesi vēlēšanām, vēl bija iespējams veikt kādus labojumus.

"Es nevaru pateikt, kur tieši vaina ir, jo tas izmeklēšanai bija jāparāda. Līdz ar to tur būtu jāvērtē, vai viņš atstājams amatā, vai nē, bet katrā ziņā vai nu atstājams, vai atstādināms pavisam," skaidroja bijusī ministre.

Jau ziņots, ka par pārkāpumiem pašvaldību vēlēšanu informācijas tehnoloģiju procesu organizēšanā Liopa amatā tika pazemināts 4.augustā.

DAP viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) rīkojumu par to, ka Liopa tiek pārcelts DAP Dabas aizsardzības departamenta direktora vietnieka amatā uz diviem gadiem, kā pirmo darba dienu nosakot 6.augustu, saņēma 5.augustā.

Savukārt 5.augusta dienas beigās tika saņemts Liopas iesniegums par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, sākot no šī gada 6.augusta. Attiecīgi pašlaik Liopa ir saskaņotā atvaļinājumā.

Kā aģentūru LETA informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa, izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka VDAA direktors, pildot iestādes vadītāja amata pienākumus, pieļāvis disciplinārpārkāpumu.

Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, pieņemts lēmums par viņa pazemināšanu amatā uz diviem gadiem, pārceļot viņu uz šo termiņu DAP Dabas aizsardzības departamenta direktora vietnieka amatā.

Komisija secinājusi, ka VDAA direktors Liopa pieņēma lēmumu parakstīties par Vēlēšanu platformas nodošanu ekspluatācijā, pastāvot negatīviem veiktspējas testiem.

Pirms tam vēlēšanu procesa organizēšanas problēmu dēļ no amata atkāpās tā brīža Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, kā arī Bērziņa, kura pirms tam no amata atstādināja VDAA direktoru Liopu.

Balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

CVK tika pārmesta arī nekvalitatīva komunikācija gan ar sabiedrību, gan ar vēlēšanu iecirkņiem. Tostarp vienā no iepriekšējās balsošanas dienām CVK paziņoja, ka sistēmai noticis ārējas uzbrukums, bet izrādījās, ka tā nav taisnība. Savukārt vēlēšanu naktī, kad tika piedzīvotas tehniskās ķibeles un balsu skaitīšanu vēlēšanu sistēmā nebija iespējams veikt, iecirkņos ilgāku laiku netika saņemta informācija par to, kā būtu jārīkojas tālāk.

Vēlēšanu norisē tika izmantoti trīs uzņēmumu risinājumi - SIA "ZZ Dats" izstrādātais pārvaldības portāls, vēlēšanu platformas vēlēšanu informācijas sistēma (VELIS), elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs (ETVR) un publiskās tīmekļa vietnes, ko nodrošināja AS "RIX Technologies", kā arī vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēma (SKENIS), ko nodrošināja SIA "Baltic Software Factory". Tieši ar pēdējo sistēmu - SKENIS - vēlēšanu naktī bija lielākās problēmas, jo tā nespēja apstrādāt balsu skaitīšanas pieprasījumu skaitu.

Vēlēšanu sistēmas izveide un uzturēšana, kā arī citas ar to saistītās nianses Valsts digitālās attīstības aģentūrai izmaksājušas vismaz 1,8 miljonus eiro.