Ekonomisti: Nodarbinātība arī turpmāk nevajadzētu samazināties

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs aģentūrai LETA pauž, ka vasara ir vienmēr laipni gaidīta darba tirgū, jo tas ir īstais laiks izmantot atvaļinājumu, un arī bezdarba līmenis vasarā parasti samazinās sezonalitātes dēļ. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bezdarba līmenis šogad otrajā ceturksnī bijis 6,7%, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā pirms ceturkšņa.

Migunovs skaidro, ka reģistrētā bezdarba dati par jūliju nenorāda uz turpmāku situācijas pasliktinājumu, lai arī aptauju datos vērojams nodarbinātības gaidu samazinājums. Taču jau esošais darbaspēks saglabājas vērtīgs resurss, kuru daļa no darba devējiem varētu pieturēt iespēju robežās, pat ja tas netiek izmantots pilnā mērā. Aptauju rezultātus par situācijas subjektīvo novērtējumu varēja ietekmēt nenoteiktība, kas izriet no augustā izskanējušajiem paziņojumiem par tirdzniecības tarifu ieviešanu, īpaši eksportējošo uzņēmēju starpā.

Ekonomists norāda, ka kopumā uzņēmēju aktivitāte darbinieku meklēšanā atšķiras pa nozarēm. Visvairāk atvērto darba piedāvājumu otrajā ceturksnī bija būvniecībā un rūpniecībā. "Lielākas ekonomiskās aktivitātes dēļ, kura ir vērsta uz valsts aizsardzības kapacitātes stiprināšanu un lielo būvniecības projektu realizēšanu, darbaspēka pieprasījums dažās nozarēs varētu saglabāties neproporcionāli augsts arī turpmāk," pauž Migunovs.

Viņš skaidro, ka darba tirgus ir absorbējis pirmā ceturkšņa īslaicīgo palielinājumu brīvajā darbaspēkā, ko šā gada sākumā bija radījusi neaktīvo iedzīvotāju ienākšana darba tirgū. Taču demogrāfiskā situācija joprojām ietekmē darbaspēka piedāvājumu, kas ilgtermiņā pakāpeniski sarūk iedzīvotāju skaita samazinājuma un novecošanas dēļ.

"Sagaidāms, ka 2026.gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos tiks iekļauta arī demogrāfijas stiprināšana, ņemot vērā, ka šī tēma pēdējos mēnešos ir aktīvi apspriesta publiskajā telpā," norāda Migunovs.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija pauž, ka šī gada sākumā šķita, ka darba tirgū var sākt vairāk just ekonomikas bremzēšanos, taču otrā ceturkšņa dati liecina par joprojām izcili noturīgu darba tirgu. CSP darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka bezdarba līmenis otrajā ceturksnī sarucis līdz 6,7%. Bezdarba līmenis šobrīd ir zemāks nekā gada sākumā, un arī nekā pērnā gada otrajā ceturksnī.

Zorgenfreija skaidro, ka sarucis bezdarbnieku skaits gan pret iepriekšējo ceturksni, gan pret pērnā gada atbilstošo periodu, un ļoti būtiski augusi nodarbinātība. Kāpis nodarbināto skaits, un šobrīd nodarbināti ir 64,9% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem - tas ir augstākais līmenis kopš 2019.gada.

"Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās norāda uz lielāku vēlmi iesaistīties darba tirgū, un labās ziņas ir tās, ka ekonomika ir pietiekami spēcīga, lai šie cilvēki arī spētu atrast darbu," pauž ekonomiste.

Kā norāda Zorgenfreija, domājot par nākotnes tendencēm, redzams, ka būvniecība un rūpniecība šobrīd uzrāda labus pieauguma tempus. Šo nozaru uzņēmēji aptaujās ziņo, ka grasās arī tuvākajos mēnešos palielināt darbinieku skaitu. Tikmēr pakalpojumu un mazumtirdzniecības sektorā noskaņojums ir mazāk optimistisks, kas visdrīzāk atspoguļo kopējo visai gauso mājsaimniecību patēriņu.

Ekonomiste pauž, ka, pakāpjoties tālāk no īstermiņa svārstībām, lielākais prieks ir ne tik daudz par sarūkošu bezdarbnieku īpatsvaru, bet gan tieši par augstāku nodarbinātības līmeni un kopējo iedzīvotāju iesaisti darba tirgū. Latvijā nodarbinātības līmenis vēsturiski ļoti būtiski atpaliek no Igaunijas, un kopš 2019.gada - arī no Lietuvas.

"Pie mūsu bēdīgās demogrāfiskās situācijas ir ārkārtīgi svarīgi, ka pēc iespējas lielāka daļa iedzīvotāju iesaistās darba tirgū, "ražo" iekšzemes kopproduktu (IKP) un arī, protams - maksā nodokļus, lai valsts spētu sniegt pakalpojumus, ko sabiedrība pieprasa," skaidro Zorgenfreija.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka otrā ceturkšņa darbaspēka apsekojumu dati mēdz izskatīties daudz skaistāk par gada sākuma datiem, taču šogad uzlabojums ir īpaši spilgts. Nodarbinātības līmenis pieauga no 63,2% līdz 64,9%, nodrošinot kāpumu par 0,6 procentpunktiem gada laikā.

Ekonomists uzsver, ka tik augsts šis rādītājs otrajā ceturksnī nekad vēl nav bijis, tas bija nedaudz augstāks dažos gada otrās puses ceturkšņos īsi pirms pandēmijas. Ļoti strauji aug nodarbinātība vecumā starp 55 un 64 gadiem. Ja pirms 20 gadiem no šīs vecuma grupas strādāja apmēram puse, tad tagad jau trīs ceturtdaļas. Salīdzinājumam, vecumā starp 25 un 44 gadiem jeb dzīves visaktīvākajā posmā šis īpatsvars ir 83%.

Strautiņš skaidro, ka darba meklētāju īpatsvara samazinājums salīdzinājumā ar gada sākumu ir blāvāks jeb sezonāli tipiskāks - no 7,4% līdz 7,1%. Gada laikā tas samazinājies no 6,9% līdz 6,7%. Darba tirgus atspulgi reģistrētā bezdarba līknēs vēsta, ka šogad ir sasniegti nepieredzēti zemi rādītāji reģionos ārpus galvaspilsētas, jo īpaši Vidzemē.

"Acīmredzot tāpēc, ka pieaug iespējas atrast darbu, samazinās ekonomiski neaktīvo īpatsvars. Līdz ar to ekonomiski aktīvo cilvēku kopskaits gada laikā ir pat nedaudz pieaudzis, no 948 200 līdz 953 000, par spīti iedzīvotāju kopskaita kušanai. Interesanti, ka šis rādītājs auga arī iepriekšējos trīs pavasaros," pauž Strautiņš, norādot, ka strādājošo kopskaita rādītājs turas ļoti tuvu 900 000 atzīmei - līmenim, ap kuru ļoti šaurā diapazonā tas svārstās jau divpadsmito gadu. Ekonomists piebilst, ka arī 2002.gadā šis rādītājs otrajā ceturksnī nebija ļoti atšķirīgs (951 000), par spīti daudz lielākam iedzīvotāju skaitam, kas norāda uz labākām darba atrašanas iespējām šobrīd.

"Protams, var ar nostaļģiju atcerēties laikus, kad strādājošo skaits pārsniedza miljonu - laikā no 2006.gada sākuma līdz 2008.gada beigām. Šāds skaitlis gan nekad vairs nebūs iespējams, ja vien ļoti radikāli nemainīsies imigrācijas politika, kas ir maz ticams," pauž Strautiņš.

Viņš norāda, ka demogrāfiskās tendences pārskatāmā nākotnē diemžēl būs nelabvēlīgas, taču vēl ir iespējas turēt strādājošo skaitu pašreizējam līmenim. Algas, arī to reālā pirktspēja kļūst arvien pievilcīgākas, cilvēki turpina pulcēties ap attīstības centriem, bet ieguldījumi rūpniecībā pamazām izlīdzina darba iespējas vismaz lielo reģionu griezumā. Nodarbinātības līmeņa celšanos veicina arī ieguldījumi veselības aprūpē un apmācībā.

Ekonomists pauž, ka Latvijas ekonomikas dati pēdējos divus gadus ir sistemātiski apbēdinājuši.

"Tāpēc ar vislielāko biklumu un piesardzību atļaujos minēt, ka skaisti būs ne tikai otrā ceturkšņa darba tirgus skaitļi. Labticīgi izvērtējot galveno nozaru sniegumu, šķiet, ka IKP pieaugums otrajā ceturksnī pret pirmo ceturksni varētu būt tuvs 2%. Tas būtu kaut kas sen nepiedzīvots. Arī provizoriskie vērtējumi par visa šī gada tautsaimniecības kopražojumu strauji uzlabojas," norāda Strautiņš.

Jau ziņots, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija nodarbināti 889 300 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 64,9%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025.gada pirmo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 21 300. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 6900.