airBaltic potenciālais IPO pārcelts uz 2026.gadu

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Komentējot, cik ilgi aviokompānija var turpināt darbību bez papildu ārējiem līdzekļiem, Jakovļevs sacīja, ka augustā noslēgsies "Lufthansa" darījums, kā arī trešā ceturkšņa laikā papildu ieņēmumi gaidāmi no "Baltic Cargo Hub" angāra darbības un "Pratt&Whitney" dzinēju finansēšanas uz labiem nosacījumiem, kas būšot "ekstra kapitāls". Vienlaikus viņš paredzēja pozitīvu attīstību, ja kāda no Baltijas valstīm iegādāsies "airBaltic" akcijas.

"airBaltic" izpilddirektora pienākumu izpildītājs un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis piebilda, ka dialogs ar "airBaltic" padomi un akcionāriem ir nepārtraukts process. "Šobrīd ir "Lufthansa" darījums, kas noslēgsies nākamajās nedēļās. Tomēr jebkurš papildu finansējums no "airBaltic" vadības puses, ņemot vērā kopējo situāciju un riskus industrijā, būtu pozitīvi vērtējams. Tas ir process, kas tiešā veidā nav mūsu rokās. Komunikācija pastāv un turpinās pastāvēt," piebilda Cālītis.

Jakovļevs skaidroja, ka attiecībā uz "airBaltic" bilanci šogad pirmajā pusgadā "airBaltic" naudas atlikums bija 29 miljoni eiro, tostarp ierobežotas pieejamības naudas līdzekļi. Atbilstoši obligāciju emisijas prospektam "airBaltic" ir jānodrošina, lai šo divu pozīciju kopsumma nav mazāka par 25 miljoniem eiro. Viņš piebilda, ka "airBaltic" turpinās maksāt obligāciju maksājumus, tomēr riski šajā nozarē vienmēr pastāvot.

Viņš papildināja, ka "airBaltic" vadība saglabā optimismu par tās potenciālu 2026.gadā piesaistīt papildu kapitālu, jo makroekonomisko rādītāju uzlabošanās Baltijā veicina pieprasījuma pieaugumu, kā arī ACMI jeb lidmašīnu nomas pakalpojuma darbība un klientu loka paplašināšana dod iespēju labāk monetizēt brīvās jaudas ziemas sezonā.

Tāpat 2026.gadā gaidāms flotes pieaugums no 50 līdz 57 lidmašīnām un pilna flotes pieejamība pēc dzinēju problēmas atrisināšanas, kas palielinās operatīvās flotes apmēru. Tāpat nākamgad kompānija plāno pārtraukt citu operatoru lidmašīnu nomu, skaidroja Jakovļevs.

Viņš minēja, ka nākamgad stiprināsies stratēģiska sadarbība ar "Lufthansa Group", kā arī būs iespēja pārfinansēt obligācijas ar izdevīgāku procentu likmi. Vienlaikus nākamgad gaidāma potenciāla Ukrainas gaisa telpas atvēršana, nodrošinot piekļuvi lielam tirgum.

Savukārt Cālītis vebinārā sacīja, ka šī gada sākums bija īpaši sarežģīts, tomēr otrajā ceturksnī bija vērojami uzlabojumi, kas uzlaboja pirmā pusgada rezultātus.

Attiecībā uz dzinēju problēmām Cālītis sacīja, ka dzinēju trūkums atbilst prognozētajiem apmēriem, tādējādi nepieciešamība pēc ACMI īstermiņa nomas lidmašīnu risinājuma saglabājās trīs lidmašīnu apmērā. Viņš prognozēja, ka 2026.gada vasarā sagaidāms minimāls skaits lidmašīnu, kas tehnisku iemeslu dēļ stāvēs uz zemes. Dzinēju trūkuma dēļ deviņas "airBaltic" lidmašīnas otrajā ceturksnī stāvēja uz zemes, salīdzinot ar 13 lidmašīnām šogad pirmajā ceturksnī.

"airBaltic" Rīgas lidostas tirgū otrajā ceturksnī bija lielākie spēlētāji ar 57% tirgus daļu, savukārt Tallinas lidostā tirgus daļa palielinājusies līdz 30%, bet Lietuvā - līdz 14%," minēja Cālītis.

Tāpat Cālītis informēja, ka patlaban 14 "airBaltic" lidmašīnas ir aprīkotas ar "SpaceX" interneta pieslēgumu sistēmu "Starlink", kā arī līdz šim saņemtas pozitīvas atsauksmes no pasažieriem.

LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3% un bija 349,6 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025.gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot ACMI lidojumus, šogad pirmajā pusgadā veidoja 36 400, kas ir pieaugums par 6,6%.

"airBaltic" prognozē, ka šogad aviokompānijas kopējie ieņēmumi būs no 780 miljoniem eiro līdz 800 miljoniem eiro, bet pārvadāto pasažieru skaits 2025.gadā pārsniegs 5,2 miljonus.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro. Tostarp 2024.gada pirmajā pusgadā "airBaltic" strādāja ar 339,331 miljona eiro apgrozījumu un 88,759 miljonu eiro zaudējumiem.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Jau ziņots, ka Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs 30.jūnijā atļāva lidsabiedrībai "Lufthansa" iegādāties 10% "airBaltic" akciju. Darījumu varētu pabeigt divu mēnešu laikā, aģentūrai LETA iepriekš sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Pēc "airBaltic" IPO "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.