Jeļcins, VDK ģenerālis, patrioti... Kas vēl gribēja noslāpēt tranzītu caur LR

"Par nopelniem Tēvzemes labā"

Jau tālajā 1996. gadā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins pateica: "...lai sagrautu Baltijas valstu ekonomiku, citu starpā jāpārtrauc Krievijas un NVS valstu preču plūsma caur Latvijas ostām".

Sacīts – darīts. Tika izdots KF valdības nolēmums par kravu plūsmu pārorientēšanu no Latvijas ostām uz Krievijas ostām pie Baltijas jūras. Dzelzceļa pārvadājumu tarifi Baltijas valstu virzienos tika palielināti vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar Krievijas ostām. Un tādā līmenī tie saglabājās līdz 2012. gadam, kad, Krievijai iestājoties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, tika pieprasīts atcelt šīs diskriminējošās nodevas.

Pašreizējā KF prezidenta Vladimira Putina runās 23 gados, kamēr viņš ir pie varas, esam atraduši vismaz 14 izteicienus par kravu plūsmu pārorientēšanu no Baltijas valstīm uz Krievijas ostām.

Neatpalika arī Putinam tuvākās personas. Īpaši izcēlies bijušais VDK ģenerālis un KF aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs, kas, esot Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja amatā, 2011. gada novembrī rīkoja visu ieinteresēto personu sanāksmi Ustjlugā un pieprasīja no amatpersonām un uzņēmējiem līdz 2020. gadam pilnībā slēgt tranzītu caur Latvijas ostām. "Mums nav jāatbalsta Baltijas valstu ekonomika ar savām tranzītkravām," pateica Ivanovs Krievijas ostu pārstāvjiem.

2016. gada augustā universālais Ivanovs kļuva par KF prezidenta speciālo pārstāvi transporta jautājumos. Nepagāja neviens gads, kad viņš nebija izvirzījis kārtējos ierosinājumus slēgt tranzītu caur Latviju. Šis atvaļinātais ģenerālis pastāvīgi kaitē šim tranzītam.

2019. gadā KF Transporta ministrijas vadība Sanktpēterburgā notikušajā sanāksmē ar uzņēmējdarbības un finanšu jomas pārstāvju piedalīšanos pēc tieša Putina norādījuma pieprasīja līdz 2023. gadam ievest ekspluatācijā 3 graudu termināļus Baltijas jūras ostās un atņemt Latvijai Krievijas graudu tranzītu. Šim nolūkam tika piešķirts finansējums ar labvēlīgiem nosacījumiem.

Pienāca 2023. gads. Latvijas ostām par apmierinājumu pagaidām ir nodots ekspluatācijā tikai viens terminālis Visockas ostā. Otrais, Ustjlugā, ir celtniecības nobeiguma stadijā, trešais, kas atrodas turpat, saskaņā ar plānu būs jānodod ekspluatācijā 2025. gadā.

Tie visi ar prieku gaida, kad veiksmīgi pabeigsies propagandas kampaņa, kuru sarīkoja daži latviešu pilsoņi, bijušais un esošais Krievijas prezidents, kā arī pārkvalificējies VDK ģenerālis, kas cīnījās un joprojām cīnās par graudu tranzīta izbeigšanu caur Latviju.

Ja latviešu lauksaimniekam, kas solīja apgulties uz sliedēm graudus vedoša vilciena priekšā, tomēr izdosies apturēt tranzītu (respektīvi, paveikt to, ko izdarīt pēdējo 20 gadu laikā neizdevās Putinam un Ivanovam), protams, patriots no LR droši vien būs pelnījis Krievijas ordeni "Par nopelniem Tēvzemes labā". Kaut gan viņš ir centies Latvijas labā, faktiski viņš palīdz Krievijai.

Viltusziņa par zagtiem graudiem

Viens no iemesliem, kāpēc daži Latvijas politiķi pieprasa izbeigt Krievijas graudu tranzītu, ir bažas, ka šo kravu sastāvā varētu tikt iekļauti graudi, kas nozagti Ukrainā. Tas ir, ievākti Ukrainas apgabalos, kurus nelikumīgi anektējusi Krievija.

Gribētos nomierināt neprašas un trauksmes cēlājus, izskaidrojot, ka tas nav iespējams tehniski.

Loģistiskais attālums graudu piegādei Latvijas ostās no nelikumīgi anektētajām Ukrainas teritorijām:

- 200-250 km ar autotransportu līdz tuvākajiem elevatoriem KF Rostovas apgabalā.

- No tiem līdz Latvijas ostām orientējoši 2400-2600 km pa dzelzceļu nomātos graudu pārvadāšanas vagonos.

Naudas izteiksmē visa loģistika kopā ar pārkraušanu ostā izmaksās vismaz 170-190 ASV dolārus par tonnu, bet ņemot vērā Krievijas izvedmuitu un graudu audzēšanas pašizmaksu, piegādāto un kuģī iekrauto graudu cena sasniegs 320-350 ASV dolārus par tonnu. Salīdzinājumam: 2023. gadā vidējā preces cena FOB (kuģī iekrauti graudi) bija 230 ASV dolāri par tonnu.

Negatīva starpība katrai tonnai – 90-110 ASV dolāri. Kas tad nodarbosies ar šādu biznesu?

Piedevām 200-300 km attālumā no šīm teritorijām atrodas divi dziļūdens graudu termināļi (Tamaņā un Kerčā). Plus vēl līdz pieciem termināļiem pie Donas upes un Azovas jūras. Loģistika līdz šiem termināļiem kopā ar pārkraušanu kuģī piegādātājiem kopā ar iepirkuma cenu un izvedmuitu maksās piegādātājiem vidēji ne vairāk par 180-200 ASV dolāriem par tonnu. Ar tādu pašu pasaules vidējo graudu cenu līmeni – 230 ASV dolāri par tonnu.

Turklāt graudu pavaddokumentos obligāti tiek norādīta to iekraušanas vieta un nosūtīšanas stacija. 20 gados, kopš pastāv Krievijas graudu eksporta bizness, uz Latviju netika ievests neviens kilograms graudu no Rostovas apgabala elevatoriem. Arī Rietumu pircējs nekad nepieļaus sankcionēta produkta iegādi.