• Klementīne,
  • Raimonda,
  • Raina,
  • Tāle
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Rīgas osta: kravu plūsmas vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 09:35, 19.12.2022


Šis gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka, visticamāk, kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara, aģentūrai LETA norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.


Foto: LETA

Viņš pauda, ka 2022.gads vērtējams kā stabils, jo neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, ostā pārkrauto kravu apjoms salīdzinājumā ar 2021.gadu ir pieaudzis.

"Ostu darbība vienmēr ir bijusi ekonomikas spogulis, līdz ar to jebkuras izmaiņas tirdzniecībā un preču pārvadājumos ietekmē arī Rīgas ostu. Pēdējie trīs gadi ir bijuši izaicinājumu pilni visām nozarēm. Tomēr, ja pandēmijas kontekstā mēs runājām par nozares spēju atgriezties pie ierastās kārtības, tad 2022.gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka visticamāk kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas pašas kā iepriekš," pauda Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka 2022.gadā osta un tās termināļi saskārās ar milzīgiem izaicinājumiem. Tas ietvēra spēju atrast jaunas kravas un jaunus kravu tirgus, turklāt būt elastīgiem un attiecīgi pārveidot infrastruktūru pašlaik ir atslēgas jautājumi daudzu ostas termināļu dienas kārtībā.

Zeltiņš uzsvēra, ka gads ir rādījis, ka Rīgas osta ir gatava izaicinājumiem. "Krievijas tranzīta ogļu vietā pamazāk ienāk ogles no Kazahstānas, Āfrikas un citām ogļu ieguves vietām pasaulē. Krievijas tranzīta minerālmēslu vietā ostā izveidota ražotne Norvēģijas minerālmēslu fasēšanai," norādīja Zeltiņš, piebilstot, ka, protams, pašreizējie apjomi vēl nespēj kompensēt kādreizējo tranzīta plūsmu, tomēr iesākums ļauj ar cerību raudzīties nākotnē.

Šogad Rīgas ostā atgriezās ogļu pārvadājumi. Eiropas valstīm meklējot alternatīvus risinājumus Krievijas oglēm, kā arī Rīgas ostas pārvaldei un komersantiem aktīvi darbojoties jaunu sadarbības partneru un piegāžu ķēžu meklējumos Rīga pakāpeniski ir kļuvusi par ostu, kur ogļu kravas tiek gan atvestas gan aizvestas ar kuģiem. Šis gads ir prasījis intensīvu Rīgas ostas termināļu darbu, meklējot jaunus sadarbības partnerus, kā arī ieviešot jaunus risinājumus loģistikas procesos un kravu pārkraušanā.

Tāpat šogad pieaugusi caur ostu sūtīto konteinerkravu plūsma. Decembra sākumā jau ir pārsniegts visā pagājušajā gadā pārkrauto konteineru apjoms. Ostas pārvaldē skaidro, ka pieaugumu saistīts ar pandēmijas ietekmes samazināšanos pašā gada sākumā, bet galvenokārt ar kara dēļ izjauktām loģistikas ķēdēm un alternatīvu konteineru piegāžu ceļu veidošanu caur Rīgas ostu.

Ostas lielākā kravu grupa joprojām ir mežsaimniecības kravas, tomēr to apjoms ir mazāks nekā pērn, kas skaidrojams gan ar resursu nepietiekamību, gan izmaksu sadārdzināšanos, gan arī to, ka, kāpjot vispārējām izmaksām, eksporta tirgos sarūk ekonomiskā aktivitāte.

Brīvostā arī skaidroja, ka pēdējo gadu periodā Rīgas ostā vērojama stabila lauksaimniecības produktu kravu pieauguma tendence. To veicinājusi ostas termināļu darbība pārkārtojot darbību un pielāgojot infrastruktūru lauksaimniecības kravu kraušanai, kā arī Latvijas lauksaimnieku ienākšana ostā, 2021.gadā Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS iegādājoties ostas termināļa SIA "Alpha osta" kapitāla daļas. Rezultātā kopš 2018.gada Rīgas ostā par vairāk nekā 2,5 reizēm pieaudzis labības un lauksaimniecības produktu kravu īpatsvars, 2021.gadā sasniedzot 2,94 miljonus tonnu.

Šogad Rīgas ostas lauksaimniecības kravu apgrozījuma rādītāji saglabāsies pērnā gada līmenī. Lauksaimniecības kravu segmentā gads iezīmējas ar ostas pārvaldes un ostas komersantu aktīvu iesaistīšanos alternatīvu Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta ceļu meklējumos un dažādu pavisam jaunu kravu veidu un piegāžu ķēžu veidošanā. Bez tradicionālajām graudaugu, rapša un pākšaugu kravām, šogad ienāca vairāki kuģi ar Brazīlijas cukuru, kas pēc tam tika nosūtīts uz Uzbekistānu.

Rīgas osta ir lielākā osta Latvijā pēc pārkrauto kravu apjoma.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Investējot 760 tūkstošus eiro renovācijā, «Mego» atklāj veikalu Carnikavā

Šodien, 25. aprīlī, pēc renovācijas darbu pabeigšanas, veikals “Mego” Carnikavā, Rīgas ielā 14, atkal vēris savas durvis pircējiem. Kopējās investīcijas veikala rekonstrukcijā un veikala apkārtnes labiekārtošanā sastādīja aptuveni 760 000 eiro.

Ekonomika Valainis: Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā

atvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ekonomika «ByteDance» noraida ASV prasību pārdot «TikTok»

Ķīnas uzņēmums "ByteDance" noraidījis ASV prasību pārdot videoplatformu "TikTok" un solījis apstrīdēt tiesā Kongresa pieņemto likumu, kas paredz aizliegt "TikTok" Savienotajās Valstīs, ja "ByteDance" to nepārdos.

Lasiet arī

Sabiedrība Kam ir izdevīga graudu tranzīta pārtraukšana caur Latviju

Pirmajos decembra datumos daži blogeri, pēc tam arī plašsaziņas līdzekļi uzsāka un attīstīja Krievijas graudu tranzīta tematu Latvijā. Precīzāk sakot, šā tranzīta aizliegšanas tematu. Kā tas ietekmēs Latvijas ekonomiku? Un kas ir šādu pašmāju sankciju labuma guvējs?

Ekonomika Rīgas ostā 11 mēnešos pārkrauto kravu apmērs pieaudzis par 9,5%

Rīgas brīvostā šogad 11 mēnešos pārkrauti 21,245 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Ekonomika LDz un Polijas dzelzceļš vienojas par sadarbību kravu pārvadājumos

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) un Polijas dzelzceļš (PKP - "Polskie Koleje Państwowe S.A.") vienojušies par regulāriem akmeņogļu kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu no Rīgas ostas uz Malaševičes staciju Polijā, aģentūru LETA informēja LDz pārstāvji.

Ekonomika Baltijas valstis un Polija meklē jaunus loģistikas koridorus no Ukrainas

Baltijas valstis un Polija ir gatavas palīdzēt Ukrainai meklēt jaunus loģistikas virzienus, lai nodrošinātu tai iespēju eksportēt lauksaimniecības produktus, aģentūrai LETA norādīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Maija Rēna.