Sliktās rudzu ražas dēļ Latvijā var celties rupjmaizes cena (+VIDEO)

Graudaugu tīrumu situācija būtiski atšķiras dažādos reģionos, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) augkopības konsultanti. Latgalē un Vidzemē ir lauki, kur kombaini lielā mitruma dēļ joprojām nevar iebraukt un uzsākt kulšanas darbus. Arī graudu kvalitāte nav tik laba, kā bija sākotnēji prognozēts. Šobrīd daudzās vietās graudaugu lauki ir nogāzušies veldrē, ieauguši nezālēs, un lauksaimnieki ir bažīgi, ka lietus un vēja ietekmē lauki varētu turpināt saveldrēties.

Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta zemnieku saimniecība "Ainava" ir viena no lielākajām zemnieku saimniecībām novadā, kur graudaugi un rapsis tiek audzēts 1200 hektāru lielā platībā. Diemžēl ar ražas kulšanu iet smagi, stāsta saimniecības pārstāve un agronome jau otrajā paaudzē Valērija Ančevska.

"Visiem šogad smagi, ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem, izskatās, ka novāktā raža labāka par lopbarību nebūs. 600 ha ir ziemas kvieši, 350 – vasaras kvieši, un pārējais ir vasaras rapsis. Mēs tikām līdz kulšanai šo svētdien, situācija uz lauka ir diezgan kritiska. Mums varbūt nav tik traki, jo mēs augsni neaparam, un vēl ir laba augsnes sega, un tas vēl ļauj iebraukt ar traktoriem un kombainiem. Bet citiem var redzēt, ka iet slikti. Rudzu lauki veldrē, lietavas daudz ko izdarīja, un tālāk ies vēl trakāk. "Ir jādomā, kā palīdzēt tiem zemniekiem, kas vēl joprojām audzē rudzus, jo rudzi ir latviešiem ļoti svarīga kultūra," vietnei rezekneszinas.lv saka Ančevska.

Ja citus gadus kombaini šajā laikā jau bija uz tīrumiem un vāca latviešiem tik svarīgo kultūru – rudzus, šogad situācija ir dramatiska, stāsta Ivars Geiba, LLKIC Krāslavas biroja vadītājs. Daļa graudu var palikt uz lauka.

"Ja novāks vēl rudzus, jo šonedēļ vēl puslīdz ir sauss, tad atkal nedēļas nogalē sola lietu, grūti būs ar ražu. Pie mums ir novākts daudz mazāk nekā Zemgales vai Kurzemes pusē. Apkārtnē redzams, ka zemnieki ir pamēģinājuši iebraukt tīrumos, lai pārbaudītu graudu kvalitāti. Nevienu nopļautu lauku pilnībā vēl neesmu redzējis. Arī pa lielceļiem kravas mašīnas ar nokultajiem graudiem nav manītas, kas vestu graudus uz "Dzirnavnieku". Pagaidām ir tukšs," atzīst Geiba.

To, ka Latgalē un Vidzemē ir smagāka situāciju ar graudaugu ražu un tās vākšanu, apliecina Andris Skudra, LLKIC augkopības konsultants.

"Latgalē un Vidzemē šīs intensīvās lietavas rit jau 3,5 mēnešus, kopš 20. aprīļa un visu laiku ir turpinājušās regulāri. Rudzi jau sākumā bija paaugušies paslaidi un arī augums bija spēcīgs, taču tie saveldrējās caur šīm lietavām. Tagad tie ir jākuļ un kvalitāte ir samazinājusies, kas ļoti nozīmīgi tieši maizes rūpniecībā. Latgalē un Vidzemē arī nezāļu ir daudz, tās bija grūti ierobežot. Šī situācija ir smaga visā Latvijā, un ne velti tiek izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā," pauž Skudra.

Īstā Latvijas rudzu maize tiek cepta no labas kvalitātes rudzu miltiem, uz labu ražu un kvalitāti cerēt nevar, atzīst Jēkabpils novada maiznīcas "Dona" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs.

"Vēl jau maļ to pagājušā gada ražu, nezinu, vai ir jaunā raža šogad ievesta maltuvēs. Grūti spriest par kvalitāti, bet tas, ka situācija lauksaimniecībā ir ļoti slikta, to mēs paši redzam. Jo lietus līst, netiek uz lauka, ir apslīkuši lauki, un iet traki, arī mūsu pusē iet traki. Dzirnavnieki un graudu pārstrādātāji ir satraukušies ne pa jokam. Līdz mums tas viss vēl nav atnācis, bet kas būs uz priekšu, to baidos pat komentēt," teic Zemešs.

Zemniekiem graudu vākšana un vēlāk kaltēšana izmaksās daudz, īpaši cietīs mazākie graudkopji, prognozē zemnieku saimniecības "Ainava" agronome, saimniecības lauki ir apdrošināti, bet nauda par zaudējumiem vēl kontā nav ienākusi.

"Maziem zemniekiem būs grūtāk. Lielajiem zemniekiem ir graudu kaltes, kur tos graudus kaltēt, bet mazajiem jāved graudi uz pieņemšanas punktiem, un, ja ved graudus ar lielu mitrumu, tad tas arī maksā, cena ir liela," skaidro Ančevska.

Rezultātā kāps arī rudzu maizes cena – to atzīst arī Andris Skudra, LLKIC augkopības konsultants.

"Mums rudzu imports tāds nosacīts, bet rudzu maize jau ir Latvijas simbols un cena noteikti kāps, jo nav jau no kurienes ņemt tos rudzu graudus tādus kvalitatīvus," spriež Skudra.

Zemnieki cer uz saulaināku laiku, bez lietus, lai tīrumos varētu iebraukt un sākt kult labību. Pirmā šī gada rudzu miltu malšana varētu sākties vien tuvāk novembrim. Tad arī būs redzama rudzu miltu un galarezultātā arī maizes cena.