Valdības piedāvātais atbalsts apkurei ir nepietiekams - Rīgas domnieks

Politiķa skatījumā, tas būs īpaši jūtams centralizētajā siltumapgādē, kas skars lielu iedzīvotāju daļu. Piemēram, ja siltumenerģijas tarifs būs 180 eiro par megavatstundu (MWh), piešķirtais atbalsts par 56 eiro/MWh veidos tikai 31,1% no sākotnējās summas un atlikušais maksājums ir gandrīz divas reizes lielāks par iepriekšējā gada samērā augsto tarifu.

"Rīgas siltums" norāda, ka šobrīd Rīgā ir zemākais tarifs starp Baltijas valstu galvaspilsētām, taču tas, visticamāk, pieaugs pēc AS "Latvenergo" tarifa paaugstināšanas.

No "Latvenergo" iepirktā enerģijas sadaļa ir ievērojama, un bez tās ziemā nav iespējama Rīgas siltumapgāde. Šobrīd "Latvenergo" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā izskatīšanai tarifus, kas paredz pieaugumu dabasgāzes būtiska sadārdzinājuma dēļ.

Sagaidāms, ka "Rīgas siltuma" tarifs tā ietekmē arī varētu ievērojami pieaugt. Taču tā kā nav zināms "Latvenergo" tarifa lielums, par kādu tiks pārdota siltumenerģija, nav iespējams prognozēt tarifa pieaugumu Rīgā. Vērtējot dabasgāzes cenas biržās, ir sagaidāms, kas tas varētu būt būtisks, uzsver pašvaldība.

Centralizētās siltumapgādes tarifu līmenis jāsaglabā tāds, lai iedzīvotājiem nebūtu jāiztērē visi uzkrājumi un jālūdz pašvaldībā mājokļa pabalsts, pauž Cepurītis. Tādēļ ir jāpārvērtē iedzīvotāju spējas segt tik augstas izmaksas un laicīgi jāplāno grozījumi pieņemtajā atbalsta apjomā.

Šādā situācijā būšot vēl grūtāk veicināt energoefektivitāti nākotnē, jo, pazaudējot iekrājumus, zudīs iedzīvotāju gatavība ieguldīt ēku sakārtošanā.

Rīgas pašvaldība esot izvērtējusi iespējamos pasākumus, kurus iedzīvotāji var paspēt veikt pirms apkures sezonas sākuma, un noskaidrots, ka tie nespēšot iedzīvotājiem būtiski samazināt centralizētās siltumapgādes patēriņu.

Lielai daļai rīdzinieku pat ar šī brīža valsts atbalstu izmaksas par siltumenerģiju var būt divas un vairāk reizes augstākas nekā iepriekšējā ziemā, tādēļ Rīgas pašvaldība joprojām aicina no 50% atbalsta sadārdzinājuma segšanai virzīties tuvāk tarifu griestiem un kompensēt 80% līdz 90% no tarifu pieauguma, ko radījusi energokrīze, pauž Cepurītis.

Līdzīgi esot jāpārskata atbalsts dabasgāzes izmantotājiem apkurē, vienlaikus saglabājot motivāciju aizvietot dabasgāzes apkuri un samazināt tās patēriņu, kur aizvietošana nav bijusi iespējama.

Būtiski esot nesodīt iedzīvotājus, kas nolēmuši ieguldīt siltumsūkņu izmantošanā, tādā veidā stiprinot valsts kopējo energoneatkarību un mazinot atkarību no dabasgāzes. Rīgas dome norāda, ka nosakot elektroenerģijas apjomu, kam nepienākas atbalsts tik augstu kā 500 kWh/mēnesī, no atbalsta tiek izslēgtas jaunas energoefektīvas ēkas, kas izmanto efektīvus siltumsūkņus apkurei.

Šādā gadījumā dabasgāzes apkurei tiktu sniegtas priekšrocības attiecībā pret siltumsūkņiem. Tādēļ Rīgas pašvaldības ieskatā siltumsūkņu īpašniekiem jānosaka pazeminātais tarifs visai patērētajai elektroenerģijai, norāda Cepurītis.

Kā ziņots Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.