Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par teju 10% (+VIDEO)

Šobrīd lauksaimniecības nozare gan Latvijā, gan Eiropā saskaras ar būtiskākiem izaicinājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, strauji augošām ražošanas, preču un mēslošanas līdzekļu izmaksām, nestabilu lauksaimniecības politiku un nepieciešamību ieviest inovatīvas tehnoloģijas, lai nodrošinātu konkurētspēju. Šie faktori rada riskus lauksaimnieku darbības nepārtrauktībai un stabilitātei, bremzējot valsts reģionālo attīstību. Izaicinājumu pārvarēšanai ir nepieciešams finansiāls atbalsts, kas ļautu investēt ilgtspējīgā lauksaimniecībā un inovācijās.

Eiropas Zaļais kurss un stingrāki vides noteikumi ietekmē lauksaimniecības nozari, liekot lauksaimniekiem meklēt ilgtspējīgākus risinājumus. Taču tas prasa ievērojamas investīcijas - no precīzām lauksaimniecības tehnoloģijām un pārejas uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu līdz jaunām iekārtām, kuru izmaksas ir ap 250 līdz 300 tūkstošiem eiro, un tā ir tikai daļa no apjomīgiem izdevumiem.

"Sazinoties ar lauksaimniekiem, ir jūtamas nozarē valdošās bažas, jo, strauji pieaugot izmaksām, nereti lauksaimniecība kļūst nerentabla. Mazie lauksaimnieki saskaras ar finansējuma trūkumu, kas nepieciešams ne tikai ilgtspējīgākai saimniekošanai un jaunajām tehnoloģijām, bet arī ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Tas apliecina nepieciešamību stiprināt finanšu institūciju un banku lomu aizdevumu un finansēšanas risinājumu nodrošināšanā, lai lauksaimnieki varētu cīnīties ar šī brīža izaicinājumiem," uzskata finanšu eksperts Agris Indričevs.

Pieredze liecina, ka lauksaimniekiem Latvijā, visbiežāk nepieciešami apgrozāmie līdzekļi vai līzings jaunas tehnikas iegādei. Aizņēmuma summas svārstās no 30 līdz 300 tūkstošiem eiro.

Mazās saimniecības izzūd, samazinot konkurenci

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā pieaug lielo saimniecību skaits, savukārt mazākās saimniecības izzūd. 2020.gadā bija 69 tūkstoši ekonomiski aktīvu lauku saimniecību, kas ir par 17% mazāk nekā pirms 2010.gadā, tajā pašā laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par teju 10%.

"No vienas puses, lielās saimniecības aug, paliek rentablākas un tām ir vieglāk piesaistīt finansējumu, kas ir pozitīvi, taču, no otras puses, mazākas saimniecības izzūd, jo tām ir grūti konkurēt ar lielajiem. Mazajiem lauksaimniekiem ir sarežģīti iegūt finansējumu, saimniecības nespēj modernizēties un ir spiestas izpārdot savus īpašumus lielajiem, nereti ārvalstu uzņēmējiem. Ja mazajiem zemniekiem nebūs finansiāla atbalsta, konkurence samazināsies un zaudētāji būsim mēs visi," uzskata A. Indričevs.

Finansēšana jāpielāgo lauksaimnieku specifiskajām vajadzībām

Lauksaimniecības nozare saskaras ar tādām pašām vai iespējams pat lielākām finansēšanas problēmām kā ikviens mazais uzņēmums valstī - finansējuma pieejamība mazajiem uzņēmumiem ir ļoti ierobežota. Uzņēmējdarbības sezonālā rakstura, klimatisko faktoru un nestabilās naudas plūsmu dēļ šo nozari uzskata par salīdzinoši riskantu, tādēļ lauksaimniekiem ir sarežģīti iegūt papildu investīcijas darbības paplašināšanai. Tāpēc, lai saglabātu nozares daudzveidību un ilgtspējību, ir jāpalielina finansiālais atbalsts mazajiem lauksaimniekiem.

Pēc eksperta domām, lielāka uzmanība ir jāpievērš tieši mazajiem lauksaimniekiem, palielinot viņiem pieejamo finansējumu un palīdzot investēt ilgtspējīgos, inovatīvos risinājumos un tehnoloģijās, kas optimizētu darbību, samazinātu piesārņojumu un ļautu strādāt daudz efektīvāk.

"Dažādas finanšu atbalsta programmas, ko piedāvā Eiropas Savienība, Latvijas valsts un privātās organizācijas, sekmē lauksaimnieku investīcijas ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā un jaunās tehnoloģijās, tomēr ir nepieciešams vēl lielāks atbalsts, kas atbilstu lauksaimnieku specifiskajām vajadzībām, sākot no finansējuma apgrozāmajiem līdzekļiem un līzinga līdz aizdevumiem attīstībai un kredītiem bez ķīlas. Tikpat svarīga ir lauksaimnieku informēšana par dažādām pieejamajām programmām, piemēram, Eiropas Investīciju fonda finansējumu, kas mazajiem uzņēmumiem piedāvā aizdevumu garantijas līdz 80% apmērā, ja tie investē ilgtspējībā un digitalizācijā, " ir pārliecināts A. Indričevs.

Viņš uzsver, ka šīs iniciatīvas ir svarīgas, jo tikai politisks un finansiāls atbalsts var palīdzēt zemniekiem ne tikai risināt pašreizējos izaicinājumus, bet arī veicināt lauksaimniecības nozares attīstību.