EP balsos par strīdīgo reformu kravas automobiļu pārvadājumu nozarē

Rīga, 8.jūl., LETA. Eiropas Parlaments (EP) šodien balsos par strīdīgo reformu kravas automobiļu pārvadājumu nozarē.

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, Parlaments teiks galīgo vārdu par sagatavoto Eiropas Savienības (ES) autotransporta nozares reformu.

Jaunie noteikumi, par kuriem provizoriski jau panākta vienošanās ar Eiropas Padomi, tiks uzskatīti par pieņemtiem, ja vien EP deputāti nepieņems iesniegtos grozījumus ar absolūtu balsu vairākumu, tas ir, vismaz ar 353 balsīm.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē EP vērsa uzmanību uz Pirmās mobilitātes pakotnes negatīvo ietekmi uz ES vienoto tirgu un klimata politiku. Šī pakotne turpmākos gadus regulēs nosacījumus par piekļuvi starptautiskajam autopārvadājumu tirgum ES.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē vērsa EP uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt riskus un saskaņotību ar ES politiku, ko radīs jaunais regulējums.

Regulējuma pārskatīšanas mērķis bija precizēt un pilnveidot spēkā esošo regulējumu, tostarp autovadītāju sociālos standartus, kā arī nodrošināt autotransporta sektora efektivitāti un ilgtspējību, vienlaikus īstenojot vienmērīgu un efektīvu ES vienotā tirgus funkcionēšanu. Tomēr starpinstitūciju diskusiju rezultātā ir radīti jauni un ierobežojoši nosacījumi, kas ir pretēji sākotnējam mērķim un kas ierobežo piekļuvi vienotajam tirgum, stiprinot tirgus protekcionismu.

EP plāno vienoties par noteikumiem, kas paredz pienākumu transportlīdzekļiem regulāri atgriezties tajā valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, kā arī ietver ierobežojumus attiecībā uz pārrobežu un kabotāžas pārvadājumiem, paredzot "četru dienu miera periodu", kura laikā vienu un to pašu transportlīdzekli nevar izmantot starp secīgiem kabotāžas pārvadājumiem tajā pašā valstī.

Attiecībā uz pienākumu transportlīdzeklim reizi astoņās nedēļās atgriezties valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību nav veikts attiecīgs ietekmes novērtējumus uz ES politikām - vides, ceļu satiksmes drošības, ietekme uz vienotā tirgus funkcionēšanu, ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Vēstulē norādīts, ka transportlīdzekļa obligātā atgriešana faktiski izstumj dažas dalībvalstis no ES vienotā tirgus un radīs būtiskus un, iespējams, atsevišķos gadījumos nepārvaramus šķēršļus.

Šāda prasība radīs lielākus sastrēgumus un, kas ir satraucoši, ņemot vērā ceļu satiksmes drošības pasliktināšanos risku, tā ir pretrunā ES transporta politikai, kas satiksmes negadījumos bojāgājušo un nopietnu ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanu izvirza kā būtisku prioritāti.

Transportlīdzekļa obligātās atgriešanas princips ir klajā pretrunā ar ES Zaļo kursu un tajā vērstajiem pasākumiem, ko ir atzinusi arī Eiropas Komisija, solot veikt ietekmes novērtējumu, bet ne agrāk kā rudenī. Vienlaikus ministri uzsvēra, ka šis izvērtējums ir būtisks pirms regulējuma gala lēmuma pieņemšanas, jo nozarei ir nepieciešams laiks, lai sagatavotos jaunajām izmaiņām.

Tāpat ministri atgādināja, ka Pirmā mobilitātes pakotne tika izstrādāta citā ekonomiskajā realitātē, tas ir, pirms Covid-19 radītās pandēmijas, kas tiešā veidā ir ietekmējusi arī autopārvadājumu nozari un kā rezultātā atsevišķi uzņēmumi pārtrauks vai beigs darbību. Tāpēc ir būtiski, lai topošais regulējums veicina sektora atkopšanos. Vienlaikus ministri uzsvēra, ka tieši autopārvadājumiem bija kritiska nozīme brīvu preču apritē, tas ir, nodrošinot primārās nepieciešamības preču piegādi.

Ministri kopīgā vēstulē aicināja EP deputātus izsvērt visus aspektus pirms gala lēmuma pieņemšanas un ņemt vērā identificētos riskus.