• Ģederts,
  • Ģirts
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kurzemes apgabaltiesā skatīs apelācijas sūdzību un protestu Liepājas pedofilijas lietā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 01:43, 11.07.2019


Rīga, 11.jūl., LETA. Kurzemes apgabaltiesā slēgtā sēdē šodien no plkst.10 līdz 16 skatīs apelācijas sūdzību un apelācijas protestu tā dēvētajā Liepājas pedofilijas lietā, aģentūru LETA informēja Kurzemes apgabaltiesas ko...
Rīga, 11.jūl., LETA. Kurzemes apgabaltiesā slēgtā sēdē šodien no plkst.10 līdz 16 skatīs apelācijas sūdzību un apelācijas protestu tā dēvētajā Liepājas pedofilijas lietā, aģentūru LETA informēja Kurzemes apgabaltiesas konsultante Aiga Laugale.

Prokuratūra nebija apmierināta ar sodu, kāds piespriests, atkāroti skatot šo lietu, tādēļ prokurors iesniedza tiesā protestu par soda mīkstumu.

Plašākus komentārus prokuratūra nesniedz, ņemot vērā, ka lieta ir sensitīva.

Tiesa bija saņēmusi arī apelācijas sūdzības no apsūdzēto aizstāves zvērinātas advokātes Ilonas Bulgakovas, cietušās advokātes Sandras Sprūdes un Liepājas bāriņtiesas.

Jau vēstīts, ka atkārtoti skatot lietu, Kurzemes rajona tiesa abiem apsūdzētajiem iepriekš noteiktā piespiedu darba vietā piespriedusi gadu ilgu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Kriminālprocess pret tēvu un dēlu tika sākts 2014.gada maijā. Notikumi, par kuriem ierosināta krimināllieta, norisinājušies ilgstošā laika posmā — no 2009.gada, kad cietušajai meitenītei bija vien pieci gadi, līdz 2014.gada februāra beigām.

Toreizējā Liepājas tiesā (tagad Kurzemes rajona tiesā) lieta nonāca 2015.gadā. Abi apsūdzētie savu vainu atzina, līdz ar to lietu skatīja bez pierādījumu pārbaudes. Tiesa tajā pat gadā par mazgadīgas meitenes vairākkārtēju seksuālu aizskaršanu vainīgos — 48 gadus vecu vīrieti un viņa 22 gadus veco dēlu — nolēma sodīt ar piespiedu darbu uz 240 un 200 stundām un probācijas uzraudzību. Šis spriedums izpelnījās sabiedrības daļas nosodījumu.

Pēc tam lietu skatīja Kurzemes apgabaltiesa, kura atcēla Liepājas tiesas spriedumu pilnībā un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Šāds lēmums tika pieņemts, jo tiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesa iztiesāšanā pārkāpusi Kriminālprocesa likuma normu, kas nosaka, kādos gadījumos tiesas izmeklēšana var notikt, neveicot pierādījumu pārbaudi.

Tāpat toreiz Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors šo tiesas spriedumu noprotestējis daļā par soda maigumu. Apelācijas protestā tika izteikti iebildumi par tiesas argumentāciju, kas bija par pamatu piespiedu darba piemērošanai abiem apsūdzētajiem. Protestā tika lūgts piemērot apsūdzētajiem bargāku soda veidu — brīvības atņemšanu.

Skatot lietu atkārtoti, Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Renars Jūrmalis tēvam un dēlam par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo piespriedis brīvības atņemšanu uz vienu gadu un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Nosakot brīvības atņemšanas soda apmēru, tiesnesis piemērojis Krimināllikuma nosacījumu, kas paredz, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt.

«Apsūdzētajiem pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas vēl būs jāizcieš sods — probācijas uzraudzība divu gadu garumā, kas nozīmē apsūdzēto uzvedības kontroli šajā laikā,» spriedumu pamatoja Jūrmalis.

Viņš skaidroja, ka kriminālprocesu nebija iespējams pabeigt «saprātīgā termiņā», jo viņš saņēmis lietu jaunai izskatīšanai pēc iepriekšējā tiesas nolēmuma atcelšanas. Lietā tika veikta tiesas izmeklēšana, pārbaudot visus pierādījumus, kā arī aizstāvji pieteica jaunus lieciniekus, kuru liecības tika pārbaudītas tiesas izmeklēšanā. Lietā abiem apsūdzētajiem tika nozīmēta tiesu psihiatriskā ekspertīze.

Lietas izskatīšanas gaitā kavējoši apstākļi bijuši arī liecinieku neierašanās uz tiesas sēdēm pēc tiesas uzaicinājuma, un viņi tika vesti uz nākamām sēdēm piespiedu kārtā, kā arī lietas izskatīšanas laikā slimoja cietušās advokāte.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Nacionālajā arhīvā notiek vērienīga rekonstrukcija (+VIDEO)

Sloka ielā 16 esošo ēku projektējis arhitekts V.R. Reslers un tā celta 1908.gadā kā pilsētas lombards.

Sabiedrība VUGD ir atļāvis Stūra mājā turpināt Okupācijas muzeja ekspozīciju

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir atļāvis "Stūra mājā" turpināt Okupācijas muzeja ekspozīciju, par diviem gadiem pagarinot termiņu, kurā mājā veicami drošības uzlabošanai nepieciešamie darbi.

Sabiedrība Latvija plāno veikt iemaksu palestīniešu bēgļiem

Latvija plāno veikt iemaksu 17 000 eiro apmērā ANO Palīdzības un darba aģentūrā palestīniešu bēgļiem (UNRWA), aģentūrai LETA apstiprināja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Lasiet arī

Sabiedrība KM: Saziņa latviešu valodā norisinās pēc būtības oficiālos gadījumos

Saziņa tikai vai pārsvarā latviešu valodā valstī pēc būtības norisinās oficiālos gadījumos - mācību iestādēs, valsts un pašvaldību iestādēs, darbā apspriežu un sanāksmju laikā, kā arī veselības aprūpes iestādēs, secināts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027.gadam projektā.

Kultūra Bīskaps: Jaunu cilvēku vērtību sistēma ir degradējusies

Ar nožēlu jāatzīst, ka daudzu, sevišķi jaunu cilvēku vērtību sistēma ir degradējusies, sestdien Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinīgajā dievkalpojumā Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē sacīja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.

Interesanti fakti Ko latviešiem darīt lidmašīnā, kamēr viņi lido uz kūrortu (+VIDEO)

Svarigs padoms: ierobežojiet kofeīna un alkohola patēriņu.

Kriminālziņas Valdība plāno precizēt Sankciju koordinācijas padomes uzdevumus

Valdība ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā precizēs Sankciju koordinācijas padomes (SKP) uzdevumus, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto noteikumu grozījumu anotācijas Tiesību aktu portālā.