• Vijolīte,
  • Viola,
  • Vizbulīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Šogad ievērojami pieaudzis Latvijas graudu un rapša eksports

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 11:31, 02.11.2020 1


Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu, pākšaugu, rapšu eļļas un dzīvnieku barības vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Agerona" apkopotā informācija.


Foto: LETA

Tiek prognozēts, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar 2019.gada rādītājiem. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem "Agerona" kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu

"Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns aģentūrai LETA norādīja, ka eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un rapsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

"Vispārēji skatoties uz vadošajām graudaugu kultūrām Latvijā, var droši teikt, ka šis gads, salīdzinot ar situāciju pērn, bijis ļoti ražīgs. Graudaugu iepirkšanas sezona vēl nav galā, taču jau šobrīd var prognozēt, ka šis gads būs ļoti tuvu rekordražas gadam," atklāja Orbidāns.

Kopumā "Agerona" no šogad un pērn izaudzētās ražas krājumiem no Latvijas lauksaimniekiem šajā gadā iepircis 69 600 tonnas kviešu, 120 700 tonnas rapša, 12 700 tonnas rudzu, 71 500 tonnas zirņu un 24 700 tonnas lauka pupu. Otro gadu uzņēmums uzpērk arī rapšu eļļu un prognozē, ka līdz gada beigām eļļas eksporta apjoms pārsniegas pērnā gada rezultātu, kad tika eksportētas 30 000 tonnas, atzīmēja Orbidāns.

Viņš izcēla, ka līdz ar pērnā gada silto ziemu, kas tik ļoti nākusi par labu dažādu graudaugu ražībai, labi pārziemoja arī kukaiņi. Daudzās saimniecībās tas bija liels izaicinājums, un kukaiņu dēļ šogad īpaši cieta tieši lauka pupu raža. "Svarīgi arī tas, ka, ņemot vērā atšķirīgās prasības kukaiņu apkarošanas preparātu izmantošanā dažādās valstīs, Latvijas pupu ražotāju konkurētspēja pasaulē ir visai zema. Ja citviet pasaulē insekticīdu lietošana ir atļauta, bet Latvijā aizliegta, cieš pupu kvalitāte, un vietējie audzētāji nav konkurētspējīgi pasaules tirgū," teica "Agerona" izpilddirektors.

Orbidāns norādīja, ka Latvijā iepirktās lauksaimniecības produkcijas galvenie noieta tirgi šajā gadā ir Dānija, Vācija, Polija, Nīderlande, Beļģija, Īrija, Krievija, kā arī Āfrikas valstis, to vidū Ēģipte. Augustā un septembrī "Agerona" jūras ceļu galvenās eksporta kultūras bija rapsis, zirņi, lauku pupas un rudzi, savukārt, oktobrim noslēdzoties, aktivizējas kviešu eksports. Šajā gadā kviešu eksporta tirgū notikusi pārorientācija no Saūda Arābijas uz Nigēriju un citām Rietumāfrikas krasta valstīm.

"Saūda Arābija tradicionāli bijis viens no mūsu kviešu eksporta galvenajiem sadarbības partneriem. Šai valstij politisku apsvērumu rezultātā atvieglojot kviešu importa kvalitātes prasības, tirgū pastiprināti ienāk kviešu eksporta lielvalstis - Ukraina un Krievija. Šīs valstis atrodas ģeogrāfiski labākās eksporta pozīcijās un tādējādi zemāku produkcijas transportēšanas izmaksu dēļ var konkurēt ar cenu. Tomēr arī šādos apstākļos Latvijas kvieši ir gana konkurētspējīgi - gan mūsu tirdzniecības pieredzes, gan graudu augstās kvalitātes dēļ," skaidroja Orbidāns.

Ņemot vērā augstos ražas rādītājus un pieprasījumu tirgū, "Agerona" prognozē, ka līdz gada beigām uz ārvalstīm varētu tikt eksportēts aptuveni 171 000 tonnu kviešu. Tuvojoties kviešu eksporta aktīvākajai sezonai, ievērojami pieaugušas arī kviešu cenas graudu biržā, kas ir būtisks ieguvums tiem zemniekiem, kuri ar kviešu realizāciju nedaudz nogaidījuši.

"Agerona" 2019.gadā pārdeva vairāk nekā 400 000 tonnu dažādu produktu, sasniedzot 90 miljonu eiro apgrozījumu. 2020.gadu uzņēmums plāno noslēgt ar 100 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš, atklāja Orbidāns.

Tāpat viņš pauda, ka 2019.gadā "Agerona" Latvijas vietējā tirgū iegādājās vairāk nekā 280 000 tonnu dažādu lauksaimniecības produktu - kviešus, auzas, rapšus, pupas, zirņus, griķus un citas kultūras. Baltija uzņēmumam ir galvenais lauksaimniecības produktu iegādes reģions, taču apmēram ceturtā daļa produkcijas tiek iepirkta arī Baltkrievijā, Krievijā, Ukrainā un Kazahstānā. "Agerona" pašlaik sadarbojas ar vairāk nekā 400 Latvijas lauksaimniekiem, tostarp bioloģiskajām saimniecībām.

Galvenie uzņēmuma produkcijas noieta tirgi ir Eiropas Savienības valstis - Vācija, Dānija, Lielbritānija, Polija, kā arī pārējā Eiropa, piemēram, Norvēģija. Produktus pārdod arī Āfrikā un Tuvajos Austrumos. 5-10% no iepirktajiem produktiem tiek pārdoti arī vietējā tirgū.

Jau ziņots, ka "Agerona" apgrozījums pērn bija 90,036 miljoni eiro, kas ir par 35,3% vairāk nekā gadu iepriekš, taču tas strādāja ar zaudējumiem 195 861 eiro apmērā, pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Kompānija "Agerona" reģistrēta 2009.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2840 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Lietuvas "Agerona", savukārt patiesā labuma guvēji ir divi Dānijas pilsoņi un viens Lietuvas pilsonis. "Agerona" nodarbojas ar graudu, rapšu, pākšaugu un citu Latvijā audzētu lauksaimniecības kultūru iepirkumu un tālāku eksportu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā par ES naudu tiks pārbūvēts polderis

Kopējā pasākumam atvēlētā summa ir 32,9 miljoni eiro no Atveseļošanas fonda un 6,9 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta.

Ekonomika Nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 1,2% atpaliek no plānotā

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Ekonomika «Viesmīlības nozare izmirst», pauž Latvijas Bāru asociācija (+VIDEO)

Valdība nevēlas "lieki" tērēties un apzināties, ka vietējie uzņēmumi ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem.

Ekonomika Latvijai šogad prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ceturtdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē straujāko izaugsmi Baltijas valstīs. OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 1,8%.

Lasiet arī

Ekonomika Krievijas eksports uz Eiropu pērn nokrities par 68%

Krievijas eksporta apjoms uz Eiropas valstīm pērn veidoja 84,9 miljardus dolāru, kas ir par 68% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina valsts Muitas dienesta publiskotie dati.

Ekonomika FM: Latvijas eksportētājiem mazinājies ārējais pieprasījums ES (+VIDEO)

2024. gada otrajā pusē varētu atjaunoties mērena izaugsme.

Ekonomika No dārza mājiņām līdz saldumiem: ko briti pērk Latvijā (+VIDEO)

Lielbritānija ir liela, un daudzi mūsu uzņēmumi vienkārši nevar saražot tik daudz, cik šis tirgus prasa.

Ekonomika Preces uz Krieviju šogad eksportēja 390 Latvijas uzņēmumu

Preces uz Krieviju šogad desmit mēnešos eksportēja 390 Latvijas uzņēmumu, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, bet uz Baltkrieviju - 206 uzņēmumi, kas ir samazinājums par 42,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.