No dārza mājiņām līdz saldumiem: ko briti pērk Latvijā (+VIDEO)

Lai gan Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības teju nevienam uzņēmumam par labu nav nākusi, tas joprojām ir vilinošs tirgus. Šobrīd tajā jau ilgstoši vislabāk klājas kokapstrādes uzņēmumiem, taču nākotnē eksperti saskata potenciālu arī informācijas tehnoloģiju un aizsardzības nozares uzņēmumiem.

"Lielbritānija Latvijai ir svarīgs tirgus, jo īpaši kokapstrādes uzņēmumiem. Mūsu uzņēmumi šo uzskata par savu mājas tirgu, un arī visi britu iepircēji zina par Latviju. Šīs nozares Latvijas uzņēmumu apgrozījums Lielbritānijā ir vairāki simti miljoni eiro gadā," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Lielbritānijā vadītājs Ivars Žukovskis.

2023. gada trešajā ceturksnī Latvijas koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība uz Lielbritāniju bija 425 miljoni eiro. "Domāju, ka līdz gada beigām koksnes produktu eksporta vērtība sasniegs pusmiljardu eiro," viņš spriež vietnē liaa.gov.lv.

Liela valsts prasa lielus apjomus

Interjera salona īpašnieka un vadītāja Aigara Zelmeņa pieredze rāda, ka Lielbritānijas tirgū patērētājs var atļauties maksāt vairāk par īpašu pieredzi, labu servisu un unikālu produktu.

Turpretī I. Žukovskis norāda, ka Lielbritānijā bieži vien pats būtiskākais ir konkurētspējīga cena, nevis unikāls piedāvājums. "Lielbritānija ir liela, un daudzi Latvijas uzņēmumi vienkārši nevar saražot tik daudz, cik šis tirgus prasa. Mēs esam relatīvi maza ekonomika, un mūsu lielie uzņēmumi nereti ir kā ārzemju mazie vai vidējie uzņēmumi. Līdz ar to jāsaprot, ka bieži vien var būt vienkārši neiespējami piegādāt konkrētus produktus, piemēram, Tesco ķēdei," viņš teic.

Lai gan pārtikas ražotājiem Lielbritānija var šķist vilinošs tirgus, arī šajā jomā jāņem vērā, ka lielās veikalu ķēdes vēlētos pasūtīt tiešām lielus apjomus, kas ne visiem uzņēmumiem ir pa spēkam. "Sainsbury's ķēdē esmu redzējis Laimas produkciju – tāda līmeņa uzņēmumiem tas ir pa spēkam, bet mazākiem dalībniekiem tas būtu ļoti liels izaicinājums," saka I. Žukovskis.

Viņš uzsver, ka katrs Lielbritānijas reģions ir atsevišķs tirgus – Londona, Velsa, Ziemeļīrija utt. "Tie visi ir ģeogrāfiski un kultūras ziņā reģioni. Tāpat Lielbritānija nav tikai briti vai angļi. Piemēram, Londonā ir daudz austrumeiropiešu, tai skaitā latviešu, baltiešu, poļu utt., un ir speciāli veikali, kas pārdod šai mērķauditorijai paredzētu produkciju. Piemēram, jau izsenis šādos veikalos ir Canelle Bakery produkcija, šogad tai ir pievienojušās arī Milzu! pārslas," stāsta I. Žukovskis.

Komerciāli nobriedis tirgus

A. Zelmenis atgādina, ka Lielbritānija ir dārga valsts visās nozīmēs. "Kad es atceros, cik augstu cenu mēs maksājām par salona telpu nomu, man slikti paliek. Pārdošanas apjoma ziņā bija labi rezultāti, bet visu peļņu noēd augstais atalgojums, nomas maksa un nekustamā īpašuma nodokļi," viņš teic.

Tāpat Lielbritānija komerciāli ir ļoti nobriedis tirgus. Tas ietekmē to, kādas preces un pakalpojumi ir pieejami tirgū.

"Tur visam ir sava specializācija. Piemēram, Latvijā paklāju ieklāšanu objektā mēs veicam ar savu montāžas komandu, bet Lielbritānijā ir viena komanda, kura drīkst nest tikai paklāju, un ir otra komanda, kura drīkst pārvietot mēbeles – katrai no tām ir savs apdrošināšanas segums. Proti, tam uzņēmumam, kura pārstāvji nes un izklāj paklāju, apdrošināšanas segumā nav paredzēts segt izmaksas par saskrāpēto grīdu, kas var rasties pie mēbeļu pārvietošanas," skaidro A. Zelmenis.

Apzināti izvēlas mazākus sadarbības partnerus

Lielbritānija veido aptuveni 10 % no Latvija dārza mājiņu ražotāja apgrozījuma. Iepriekš uzņēmums strādāja ar Franciju, sadarbojoties ar turienes lielajām veikalu ķēdēm.

"Lielveikalu ķēdes vienmēr noteica, kādu produktu un par kādu cenu tās pirks. Tāpēc vienā brīdī sapratām, ka mēs gribam strādāt nedaudz citādāk – ar mazākiem partneriem, kuru pasūtījumi nav tik lieli, ka pieprasījums ir apjomīgāks nekā mūsu spējas to izpildīt," saka firmas valdes loceklis Ivars Dričs.

Lielbritānijā uzņēmums sadarbojas ar vairākiem mazākiem klientiem. Šāda pieeja palīdz sarunu ceļā panākt labvēlīgākus noteikumus, kaut vai par valūtu kursa svārstībām. "Arī Lielbritānijā mums visi līgumi ir noslēgti eiro, līdz ar to valūtas kursa svārstības ir klienta, nevis mūsu risks. Ar lieliem partneriem nebūtu iespējams šādi strādāt, jo viņi neielaižas liekās diskusijās," stāsta I. Dričs.

Šādā modelī firma strādā jau vairāk nekā piecus gadus un pagaidām neredz vajadzību atgriezties pie sadarbības ar lielajiem vairumtirgotājiem vai veikalu ķēdēm.

"Darbā ar lielām veikalu ķēdēm ir viena ļoti būtiska nianse, kas sadarbību padara diezgan saspringtu. Proti, viņi izsludina iepirkumu. Ja uzņēmums uzvar, tas arī veiks preču piegādi iepirkuma perioda laikā. Taču nekad nav zināms, vai uzvarēsi nākamajā iepirkumā. Protams, svārstības ir arī sadarbībā ar mazajiem tirgotājiem, bet tās ir prognozējamākas. Tāpat, ražojot lielajiem klientiem, mēs konkrētas preces varam ražot tikai viņiem," skaidro I. Dričs.