• Ilgvars,
  • Ivars
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


FM: Latvijas eksportētājiem mazinājies ārējais pieprasījums ES (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:01, 12.02.2024


2024. gada otrajā pusē varētu atjaunoties mērena izaugsme.


Preces ar augstu pievienoto vērtību palielinās Latvijas eksporta apjomus.

Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums pērnajā gadā bija vērojams visā pasaulē, tostarp arī Eiropas Savienībā jeb galvenajā eksporta tirgū Latvijas precēm, pausts Finanšu ministrijas ziņojumā. Rezultātā Latvijas eksportētājiem mazinājies arī ārējais pieprasījums nozīmīgākajos ES noieta tirgos.

Vērtējot preču eksporta dinamiku, jāsecina, ka kritums ir fiksēts lielākajai daļai eksporta grupu, tomēr noteicošā loma eksporta samazinājumā bija minerālproduktu un koka un koksnes izstrādājumu grupām. Šo preču grupas eksporta samazinājums pērnajā gadā izskaidro 86% no kopējā preču eksporta krituma.

Koksnes un koka izstrādājumu eksports pērn samazinājies par 22% (813 miljoniem eiro). Lai arī šīs grupas eksporta kritums ir mazāks nekā minerālproduktiem, tomēr negatīvā ietekme uz ekonomiku kopumā un it īpaši uz apstrādes rūpniecības nozari ir lielāka. Tas ir saistīts arī ar to, ka koksnes un koka izstrādājumu eksports balstās uz vietējo ražošanu, izmantojot vietējos darbaspēka un izejvielu resursus, kamēr minerālproduktu eksporta grupa pārsvarā ir izejvielu reeksports, kas sākotnēji tiek importēts no citām valstīm. Negatīvi vērtējams, ka koksnes un koka izstrādājumu eksporta kritums ir visaptverošs un fiksēts visās apakšgrupās (apstrādātiem un neapstrādātiem kokmateriāliem, kokskaidu plātnēm, saplāksnim un citiem izstrādājumiem). Arī eksporta tirgus griezumā, koksnes un koka izstrādājumu eksporta samazinājums ir visaptverošs, jo eksporta kritums ir fiksēts visos lielākajos noieta tirgos, tajā skaitā uz Apvienoto Karalisti, Igauniju, Lietuvu, Poliju, Nīderlandi, Vāciju, Zviedriju un Somiju.

Latvijas preču eksporta struktūrā dominējošā loma ir precēm ar zemu pievienoto vērtību, piemēram, minerālproduktiem, koksnei un koka izstrādājumiem, dzelzs atkritumiem un lūžņiem, graudaugiem, kuru cenas pasaules tirgos var būtiski svārstīties. Tādējādi tas pakļauj arī kopējo Latvijas preču eksportu būtiskām svārstībām, ko mēs redzējām pēdējos gados.

Vērtējot Latvijas eksporta attīstības perspektīvas 2024. gadā, jāatzīmē vairākas lietas. Pirmkārt, izejvielu cenas pasaulē ir stabilizējušās, līdz ar to šim faktoram ir bijusi pārejoša ietekme uz Latvijas preču eksportu. Tomēr negatīva cenu ietekme uz eksportu varētu būt jūtama šā gada sākumā bāzes efektu dēļ. Otrkārt, būtiska sastāvdaļa turpmākajā eksporta attīstībā ir Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā izaugsme. Vārgā ekonomikas izaugsme ES mazina ārējo pieprasījumu kopumā.

Šā gada janvāra Starptautiskā Valūtas fonda prognozes liecina, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts 2024. gadā varētu palielināties par 0,9%, kas ir nedaudz augstāks pieaugums nekā 2023. gadā, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējām ekonomikas prognozēm SVF samazināja eirozonas IKP pieaugumu par 0,3 procentpunktiem, apliecinot, ka ekonomikas aktivitāte eirozonā un ES kopumā arī 2024. gadā saglabāsies vāja. Sagaidāms, ka šā gada pirmajā pusē Latvijas preču eksports turpinās samazināties. Savukārt, 2024. gada otrajā pusē varētu atjaunoties mērena eksporta izaugsme.

Latvijas preču eksporta vērtība 2023. gada decembrī veidoja 1488 miljonus eiro, kas bija par 13,4% zemāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī. Eksporta kritumu lielā mērā noteica minerālproduktu reeksporta samazinājums, koksnes un koka izstrādājumu, kā arī mehānisko un elektrisko iekārtu eksporta kritums.



Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas IKP pērn samazinājies par 0,3%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu.

Ekonomika Aptauja: latvietes visbiežāk krāj ceļojumiem (+VIDEO)

Šobrīd ir pieejami dažādi rīki, kas var palīdzēt ieguldītās naudas summas arī audzēt ilgākā laika periodā.

Ekonomika Latviešiem mācīs, kā tikt galā ar parādiem (+VIDEO)

Senās finanšu institūcijas vēsture tika publicēta par vācu fonda līdzekļiem.

Ekonomika Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaugusi par 11,9%

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lasiet arī

Ekonomika Preces uz Krieviju šogad eksportēja 390 Latvijas uzņēmumu

Preces uz Krieviju šogad desmit mēnešos eksportēja 390 Latvijas uzņēmumu, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, bet uz Baltkrieviju - 206 uzņēmumi, kas ir samazinājums par 42,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.

Ekonomika Eksporta un inovāciju balvai izvirzīti 55 uzņēmumi

Šogad Eksporta un inovācijas balvai izvirzīti 55 uzņēmumi, aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Ekonomika Mūsu valsts eksports arī turpmāk būs nestabils, brīdina analītiķe (VIDEO)

Bankas brīdina par investīciju klimata pasliktināšanos politiķu lēmumu dēļ.