• Andis,
  • Zeltīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


EK jaunās sankciju pakotnē iekļauts rosinājums aizliegt mangāna rūdas tranzītu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 20:52, 03.05.2024


Pēc Latvijas ierosinājuma Eiropas Savienības (ES) 14.sankciju pakotnē pret Krieviju būs iekļauts arī aizliegums piegādāt mangāna rūdu, vadoties no neoficiālās informācijas no Eiropas Komisijas (EK), spriež finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).


Foto: LETA

Premjere Evika Siliņa (JV) vēlāk sociālajos tīklos precizēja, ka EK ir nākusi klajā ar 14.sankciju pakotnes piedāvājumu, iekļaujot tajā Latvijas rosināto aizliegumu mangāna rūdas tranzītam caur ES uz Krieviju.

Jaunajā sankciju pakotnē paredzēti arī ierobežojumi Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportam no ES ostām un sankciju pret Baltkrieviju salāgošana ar Krievijai noteiktajām, tā pastiprinot ierobežojošos pasākumus pret abām valstīm.

Viņa arī atzīmē, ka vēl jāvienojas, lai jaunās sankcijas stājas spēkā bez kavēšanās.

"Tas ir Latvijas panākums," izteikusies politiķe, "Latvijas balss ES ir dzirdama. Iepriekš panācām, ka tiek piedāvāts ES līmeņa risinājums Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa ierobežošanai, tagad rezultāts sasniegts arī attiecībā uz piedāvājumu par mangāna rūdas eksporta aizliegumu uz agresorvalsti."

Aprīlī Latvija ierosināja ES 14.sankciju kārtā papildināt izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu ar mangāna rūdu un alumīnija oksīdu - izejvielām, kuras varētu tikt izmantotas militārajā ražošanā Krievijā. Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji norādīja, ka Latvija ES līmeņa risinājumus uzskata par efektīvāko instrumentu, lai ierobežotu preču plūsmu, kas varētu palīdzēt Krievijas spējai karā pret Ukrainu.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī, tāpēc Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina laikraksta "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

ES plāno piemērot Krievijai 14.sankciju kārtu par atkārtoto iebrukumu Ukrainā, iepriekš norādījusi augsta ranga ES amatpersona. Sankcijas - aktīvu iesaldēšana ES - būs vērstas pret personām un organizācijām, kas palīdz apiet ES sankcijas, kas jau ir piemērotas Krievijai, sacīja amatpersona.

Sankcijas skars naftas tankkuģus, kas transportē Krievijas naftu, neskatoties uz spēkā esošajām sankcijām, kuru mērķis ir to nepieļaut, atklāja ES diplomāts.

Tāpat ziņots, ka 13.sankciju pakete pret Krieviju tika pieņemta februārī, kad apritēja divi gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Šīs sankcijas bija vērstas pret 106 personām un 88 organizācijām, tai skaitā personām, kas bija iesaistītas Ziemeļkorejas ieroču piegādē Krievijai, un Ziemeļkorejas aizsardzības ministram.

Krievijai ir piemērotas vairākas ES sankciju kārtas, kas vērstas pret dažādām ekonomikas nozarēm, kas saistītas ar karu.

Krievijai piemērots naftas, ogļu, tērauda, zelta un luksusa preču importa aizliegums, kā arī sankcijas pret bankām un citām finanšu iestādēm. Noteikti arī tirdzniecības ierobežojumi tā sauktajām "divējāda lietojuma precēm", kas var tikt izmantotas Krievijas aizsardzības nozares attīstībā.

Eiropas Savienība, ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear". Vašingtonā un Eiropā arvien biežāk izskan aicinājumi izveidot fondu palīdzībai Ukrainai, izmantojot iesaldētos aktīvus.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Daugavpils uzņēmēji saņēma no 10 līdz 16 tūkstošiem eiro (+VIDEO)

Biznesa idejas, kas guvušas atbalstu, veiksmīgi arī tiks īstenotas.

Ekonomika Alūksnes novadā par 25 miljoniem eiro atklāta kokapstrādes rūpnīca (+VIDEO)

Uzņēmuma vērtība – motivēti darbinieki, kas kļuvuši par saliedētu un mērķtiecīgu komandu.

Ekonomika Taivānas dronu ražotāji vēlas sadarboties ar Latviju (+VIDEO)

Pasākuma vispārējais mērķis ir izveidot platformu tīklu veidošanai.

Ekonomika Jautājumā par Tet un LMT nākotni ir trīs scenāriji, kā virzīties uz priekšu

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Lasiet arī

Sabiedrība Jeļcins, VDK ģenerālis, patrioti... Kas vēl gribēja noslāpēt tranzītu caur LR

Mēģinājumi apturēt Krievijas graudu tranzītu nebūt nav pašreizējās modru aktīvistu paaudzes izgudroti. Viņi nebūt nav pirmie, kas aicina pārtraukt gan graudu, gan citu kravu tranzītu caur Baltijas valstu ostām.

Sabiedrība Kam ir izdevīga graudu tranzīta pārtraukšana caur Latviju

Pirmajos decembra datumos daži blogeri, pēc tam arī plašsaziņas līdzekļi uzsāka un attīstīja Krievijas graudu tranzīta tematu Latvijā. Precīzāk sakot, šā tranzīta aizliegšanas tematu. Kā tas ietekmēs Latvijas ekonomiku? Un kas ir šādu pašmāju sankciju labuma guvējs?

Ekonomika Rīgas osta: kravu plūsmas vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara

Šis gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka, visticamāk, kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara, aģentūrai LETA norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Ekonomika Rīgas ostā 11 mēnešos pārkrauto kravu apmērs pieaudzis par 9,5%

Rīgas brīvostā šogad 11 mēnešos pārkrauti 21,245 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.