Vienlaikus "Cert.lv" atzīmēja, ka viltotās lietotnes pieprasītās piekļuves tiesības ir pārāk mazas, lai tā varētu izplatīt ļaunatūru.
"Cert.lv" speciālisti norādīja, ka mobilo lietotņu kopēšana un viltošana nav jaunums. Arī krāpnieki seko līdzi tendencēm, un gaida, kad parādīsies kāda jauna un populāra lietotne, lai to nokopētu un varētu pelnīt ar agresīvām reklāmām.
Viņi skaidroja, ka citreiz ļaundari var savā labā izmantot arī oriģinālo lietotņu promo kampaņas, kas vēsta, ka drīzumā tiks publicēta kāda ilgi gaidīta lietotne, un tās atbalstītāji "deg nepacietībā" to lejupieladēt savās viedierīcēs. Kā uzsvēra drošības speciālisti, ļaundariem atliek vien pasteigties, un izlaist lietotni pirms oriģinālās, kā tas bija video spēles "Fortnite" lietotnes gadījumā 2018.gadā.
"Cert.lv" piebilda, ka cita populāra krāpnieku stratēģija ir veidot viltus lietotnes pasaulē populāriem zīmoliem, kuriem pašiem savas lietotnes vēl nav.
Pēc "Cert.lv" speciālistu sacītā, institūcija neapkopo statistiku par Latvijā bāzētu uzņēmumu un organizāciju lietotņu viltošanas biežumu. Ar šādiem incidentiem saskaras reti, - iespējams, tādēļ, ka Latvijā radītu lietotņu lejupielāžu skaits ļaundariem nešķiet tik interesants, jo parasti tiek kopētas un viltotas starptautiski pazīstamas lietotnes. "Maxima" gadījumā - šis zīmols ir atpazīstams visās trīs Baltijas valstīs, līdz ar to arī lietotāju skaits ir ievērojami lielāks un ļaundariem interesantāks, skaidroja speciālisti.
Runājot par krāpnieku ieguvumiem, "Cert.lv" drošības speciālisti norādīja, ka tie ir dažādi, atkarīgs no katra konkrētā gadījuma. Dažas viltus lietotnes radītas ar mērķi, lai pelnītu uz agresīvām reklāmām, citas, piemēram, banku trojāni (banking trojans) ir radīti, lai zagtu naudu no lietotāju banku kontiem.
Viltus lietotnes var saturēt arī ļaunatūru, kas zog lietotāju piekļuves datus (sociālajiem tīkliem, e-pastam) un citu sensitīvu informāciju, vai arī nošifrē iekārtas datus un pēc tam pieprasa izpirkumu, skaidroja "Cert.lv".
"Cert.lv" speciālisti mobilās lietotnes patērētājiem iesaka regulāri atjaunināt iekārtu un lietotnes, dzēst tās lietotnes, kas ikdienā netiek izmantotas, kā arī lietotnes lejupielādēt tikai no oficiāliem avotiem.
"Gan "Google Play", gan "App Store" regulāri veic uzlabojumus, lai savlaicīgi izķertu šādas viltus lietotnes, tomēr ļaundariem ik pa laikam izdodas šos mehānismus apiet. Tādēļ ir svarīgi, lietotājam pamanot šādas viltus lietotnes, ziņot attiecīgajai platformai, lai tā pēc iespējas ātrāk varētu reaģēt un dzēst kaitīgo lietotni," pauda eksperti.
Savukārt uzņēmumiem un organizācijām "Cert.lv" iesaka regulāri sekot līdzi, vai neparādās piederošās lietotnes dublikāti. Ja tādi parādās, nepieciešams operatīvi ziņot attiecīgajai platformai. Tāpat aicināti informāciju par lietotni norādīt arī savā oficiālajā vietnē - vēlams viegli pārredzamā un atrodamā vietā.
LETA jau ziņoja, ka "Maxima Latvija" brīdina par mobilo lietotņu veikalos parādījušos ļaunprātīgu uzņēmuma jaunās lietotnes kopiju, kas nav saistīta ar "Maxima Latvija". Kompānijā pieļāva, ka viltus lietotne ar oriģinālajai identisku vizuālo noformējumu vāc lietotāju datus. Lietotnes kopijas nosaukums ir "Maxima Latvija" un kā tās izstrādātājs ir norādīts "VD studio".
Savukārt orģinālās lietotnes, kas ļauj veikalos par pirkumiem norēķināties ar telefonu, nosaukums ir "Maxima" un tās izstrādātājs ir "Maxima Latvija".
Lietotņu veikala "Google Play" informācija liecina, ka "VD studio" izstrādājis vairākas lietotnes spēļu, finanšu pakalpojumu, transporta, dzīvesstila un mazumtirdzniecības kategorijās. Nevienai no lietotnēm nav papildus informācijas, lietotāju vērtējuma un lejupielādes. Vienīgā lietotne, kurai ir vairāk nekā 100 lejupielāžu un 12 vienas zvaigznītes vērtējumi ir "Maxima Eesti". Lietotņu veikalā "AppStore" izstrādātājs "VD studio" nav atrodams.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri