Latvijā definēs minimālo ienākumu sliekšņus

Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Likumprojekts paredz noteikt, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Likumprojekts nosaka, ka minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro, tādējādi nosakot zemāko iespējamo ienākumu slieksni, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem, teikts grozījumu anotācijā. Paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.

Labklājības ministrija norādījusi, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 000 iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem.

Garantētais minimālais ienākums pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā no nākamā gada būs 109 eiro, katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 76 eiro mēnesī. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības minimālo ienākumu apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā plānots 272 eiro, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 190 eiro mēnesī.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām, kas sasniegušas pensijas vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, kā arī personām ar invaliditāti paredzēts 109 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 136 eiro apmērā. Savukārt personām ar 1.invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā tiks piemērots koeficients 1,4, bet personām ar 2.invaliditātes grupu - 1,2. Paredzēts, ka nestrādājošām personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu tiks veikta piemaksa pie valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.

Minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas bāze paredzēta 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 eiro apmērā. Minimālo vecuma pensiju noteiks par katru apdrošināšanas stāža gadu, piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei koeficientu 1,1, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. 1. un 2.invaliditātes grupas pensijas apmērs nedrīkstēs būt mazāks par invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai 1.invaliditātes grupas gadījumā piemēros koeficientu 1,6, bet 2.invaliditātes grupas gadījumā - koeficientu 1,4.

Apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz septiņu gadu sasniegšanai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un minimālā pensija plānota 136 eiro, bet bērniem no septiņu gadu vecuma - 163 eiro apmērā.

Tāpat paredzēts, ka apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā apbedīšanas pabalsts būs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (109 eiro) trīskāršā apmērā - 327 eiro.

Paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus noteiks, piemēros un izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un pašvaldību sociālie dienesti.

Grozījumi rosināti, lai noteiktu metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai realitātei atbilstošu minimālo ienākumu apjoma paaugstināšanu personām ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai valstī, teikts likumprojekta anotācijā. Izmaiņas veiktas, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumus par nepieciešamību regulāri vērtēt iedzīvotājiem sniegtās sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka trūcīgām personām tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība.

Par likuma grozījumiem otrajā - galīgajā - lasījumā Saeimā plānots lemt 23.novembrī. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī.