• Gundega,
  • Terēze
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Būtiski samazinājusies Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 17:39, 06.05.2021


Teju vairākums jeb 69% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, taču kopš 2020.gada rudens šis rādītājs ir samazinājies par astoņiem procentpunktiem, secināts "Eirobarometra" aptaujā, kas veikta no 12.februāra līdz 18.martam.


Foto: LETA

Lūgti novērtēt situāciju dažādās jomās, Latvijas pilsoņi kā kopumā labu ir novērtējuši personīgo nodarbinātības situāciju, finansiālo situāciju savā mājsaimniecībā un Eiropas ekonomisko situāciju. Kā kopumā sliktu Latvijas pilsoņi ir novērtējuši nodarbinātības situāciju Latvijā, valsts ekonomisko situāciju, situāciju Latvijā kopumā un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Aptaujas dati liecina, ka pēdējā pusgada laikā ir būtiski mainījušās Latvijas pilsoņu prognozes par savu dzīvi kopumā turpmākajos 12 mēnešos, proti, 32% Latvijas pilsoņu domā, ka dzīve kopumā būs labāka, 18% pilsoņu domā, ka dzīve kopumā būs sliktāka, savukārt 50% pilsoņu domā, ka dzīve kopumā būs tāda pati.

Būtiski pieaudzis to Latvijas pilsoņu īpatsvars, kuri uzskata, ka turpmākajos 12 mēnešos situācija šajās jomās pasliktināsies. 42% Latvijas pilsoņu uzskata, ka situācija Latvijā kopumā turpmākajos 12 mēnešos pasliktināsies, 52% prognozē, ka ekonomiskā situācija Latvijā pasliktināsies, 21% paredz, ka finansiālā situācija mājsaimniecībā pasliktināsies, 48% domā, ka valstī pasliktināsies nodarbinātības rādītāji, 17% pesimistiski raugās uz savas personīgās nodarbinātības situāciju, bet 31% domā, ka pasliktināsies ekonomiskā situācija ES.

Tāpat pēdējā pusgada laikā ir būtiski mainījies Latvijas pilsoņu vērtējums par lietu virzību Latvijā. 64% Latvijas pilsoņu uzskata, ka lietas Latvijā virzās nepareizā virzienā, savukārt aptuveni trešā daļa jeb 37% uzskata, ka lietas Latvijā virzās pareizā virzienā.

Kopš 2020.gada rudens ir vērojamas būtiskas izmaiņas Latvijas pilsoņu uzticēšanās līmenī medijiem. Būtiski pieaudzis to Latvijas pilsoņu īpatsvars, kuri uzticas drukātajai presei, kā arī būtiski pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri neuzticas radio, televīzijai, internetam un interneta sociālajiem tīkliem.

2021.gada sākumā politiskajām partijām uzticas vien 7% Latvijas pilsoņu. 39% Latvijas pilsoņu uzticas tiesai vai Latvijas tiesu sistēmai, 62% uzticas policijai, 72% uzticas armijai, ceturtā daļa jeb 27% uzticas valsts pārvaldei Latvijā, aptuveni puse jeb 48% uzticas reģionālā vai vietēja līmeņa institūcijām, 23% - Latvijas valdībai, piektā daļa jeb 21% uzticas Saeimai, 61% Latvijas pilsoņu uzticas Eiropas Savienībai (ES) un 62% - Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO).

Kopumā 53% Latvijas pilsoņu un 46% ES dalībvalstu pilsoņu ir pozitīvs priekšstats par ES. Šis rādītājs, salīdzinot ar 2020.gada rudeni, ir būtiski pieaudzis - Latvijas pilsoņu vidū par desmit procentpunktiem no 43% uz 53%, bet ES dalībvalstu pilsoņu vidū - par sešiem procentpunktiem no 40% uz 46%.

Latvijas pilsoņu uzticēšanās ES institūcijām kopš 2020.gada rudens ir būtiski pieaugusi. 2021.gada sākumā nedaudz vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas pilsoņu atzīst, ka uzticas Eiropas Parlamentam (EP), 61% uzticas Eiropas Komisijai (EK), vairākums jeb 71% - uzticas Eiropas Centrālajai bankai un 52% - Eiropadomei.

Vissvarīgākās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras ES, ir ekonomiskā situācija un veselības aprūpe, uzskata gan Latvijas, gan ES dalībvalstu pilsoņi. Šīm problēmām, pēc Latvijas pilsoņu domām, seko imigrācija, ES ietekme pasaulē, dalībvalstu publisko finanšu stāvoklis, bezdarbs, kā arī vide un klimata pārmaiņas. ES pilsoņi svarīguma ziņā secīgi ierindo dalībvalstu publisko finanšu stāvokli, vidi un klimata pārmaiņas, imigrāciju, kā arī bezdarbu.

Kopš 2020.gada rudens ir būtiski mainījies gan Latvijas pilsoņu, gan eiropiešu vērtējums uzticībai ES nākotnē pieņemto lēmumu pareizībai, domājot par ES reaģēšanu uz Covid-19 pandēmiju. Rudenī 61% Latvijas pilsoņu un 59% eiropiešu norādīja, ka tic, ka ES nākotnē pieņems pareizus lēmumus, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Latvijas pilsoņu vērtējums šajā jautājumā atbilst eiropiešu vērtējumam kopumā. Pēdējā pusgada laikā būtiski samazinājies to Latvijas pilsoņu un eiropiešu īpatsvars, kuri tam tic.

Lūgti paust savu viedokli par ES lomu Covid-19 vakcīnu pieejamības nodrošināšanai Latvijā, 2021.gada sākumā absolūtais vairākums jeb 81% Latvijas pilsoņu ir norādījuši, ka ES ir svarīga loma šajā procesā, kamēr eiropiešu vērtējums ir būtiski zemāks - 69% eiropiešu uzskata, ka ES ir svarīga loma, lai nodrošinātu Covid-19 vakcīnu pieejamību valstīs.

"Eirobarometra 94" aptauja Latvijā notika no 2021.gada 12.februāra līdz 18.martam, un tās laikā tika aptaujāti 1037 Latvijas pilsoņi vecumā no 15 gadiem. Aptauju Latvijā veica vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija "Kantar".

"Eirobarometrs 94" ir 34. "Eurobarometer Standard" aptauja, kopš Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti. "Eurobarometer Standard" pētījums tiek veikts divas reizes gadā, un šajā aptaujā tiek sekots līdzi pilsoņu viedoklim par dažādiem ES un tās dalībvalstu aktuāliem jautājumiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Lielajā talkā sakoptas 1149 talkas vietas

Lielajā talkā sestdien sakoptas 1149 talkas vietas, aģentūru LETA informēja Lielās talkas organizatori.

Sabiedrība CSDD tehniskās apskates stacijas maijā vairākas dienas nestrādās

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās apskates stacijas maijā vairākas dienas nestrādās, aģentūru LETA informēja CSDD pārstāvji.

Sabiedrība Kā ārzemnieki dienēs Latvijas armijā (+VIDEO)

Aizsardzības ministrija paredzējusi mainīt Militārā dienesta likumu, lai palielinātu karavīru skaitu.

Sabiedrība Miris kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

80 gadu vecumā mūžībā devies kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs, 5. un 6.Saeimas deputāts Alfreds Čepānis, informē parlamentā.

Lasiet arī

Sabiedrība Latvijā definēs minimālo ienākumu sliekšņus

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā "Par sociālo drošību", kas paredz definēt minimālo ienākumu sliekšņus, noteikt to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu.

Sabiedrība Sociālo darbinieku biedrība pieprasa labklājības ministres demisiju

Sociālo darbinieku biedrība atklātā vēstulē, kas adresēta vairākām amatpersonām, aicina nepieļaut sociālā darba speciālistu padarīšanu par nodokļu inspektoriem un pieprasa labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.