Cilvēkam Rīgā nepieciešamo tēriņu budžets aplēsts 423 eiro mēnesī

"Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība," atzīmēja politiķis.

Kā skaidro LM, Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.

Summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī. Piemēram, Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets vienam darbspējas vecuma cilvēkam Rīgā ir 423,27 eiro mēnesī, viena pensionāra mājsaimniecībai laukos - 362,41 eiro mēnesī, ģimenei ar vienu bērnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem, kura dzīvo citā pilsētā nevis Rīgā, šis budžets veido 797,64 eiro mēnesī.

Šis ir vienīgais rādītājs, kas atspoguļo reālos, šodienas sociālekonomiskajai situācijai atbilstošus mājsaimniecību izdevumus jeb patēriņu. LM uzsver, ka Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta izstrādē tika iesaistīta arī sabiedrība - cilvēki, kuri raksturoja savas ģimenes situāciju, stāstot gan par saviem faktiskajiem izdevumiem dažādām vajadzībām, gan vēlmēm atbilstoši viņu izpratnei par pieņemamu dzīves līmeni.

Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets ir rādītāju kopums izveidots, lai novērtētu esošo rīcībpolitiku adekvātumu un kalpos par atskaites punktu dažādu ar ienākumiem un izdevumiem saistītu rīcībpolitiku izstrādē.

Tā izstrādes nepieciešamība bija ietverta 2014.gada apstiprinātajā koncepcijā Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, kur viens no uzdevumiem paredzēja izstrādāt jaunu pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.

Pētījumu īstenoja personu apvienība SIA "Projektu un kvalitātes vadība" un SIA "SKDS" sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", kas izstrādāja pārtikas groza saturu.

Savulaik Latvijā tika aprēķināts iztikas minimums, kuru rēķināja, izmantojot virknes preču un pakalpojumu cenas. Pilns iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozs tika definēts kā preču un pakalpojumu apjoms, kas nodrošina cilvēkam sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. Tika pieņemts, ka tas atspoguļoja minimālo naudas daudzumu, kas nepieciešams cilvēkam, lai izdzīvotu. Nekādu valsts maksājumu aprēķiniem šo rādītāju gan īsti neizmantoja.

Iztikas minimuma patēriņa grozā iekļautās preces un pakalpojumi ilgstoši netika mainīti, tāpēc tika secināts, ka šis mērījums neatbilst šodienas situācijai un iztikas minimumu pārtrauca rēķināt. Labklājības ministrija apņēmās piedāvāt jaunu metodoloģiju aprēķiniem, taču tās izstrāde ievilkās uz vairākiem gadiem.