• Velda,
  • Velta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas ūdeņos roņu ir tik daudz, ka tie nodara postījumus (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 15:52, 26.04.2024


Zvejnieki saņems lielākas kompensācijas no Zemkopības ministrijas.


Roņi pludmalēs piesaista ikviena uzmanību.

Piekrastes zvejniekiem no 9.maija līdz 15.jūnijam būs iespēja pieteikties ikgadējai kompensācijai par aizsargājamo jūras zīdītāju - roņu - 2023.gadā radītajiem postījumiem nozvejām un zvejas rīkiem.

Lai piekrastes zvejniekiem pēc iespējas vienkāršotu pieteikšanos atbalstam, kompensācija tiek aprēķināta, ņemot vērā katra zvejnieka nozvejas apjomu iepriekšējā gadā sadalījumā pa zivju sugām, pēc tam kompensācijas noteikšanai izmantojot attiecīgās zivju sugas vērtības koeficientu. Tā kā zivju cenas pastāvīgi mainās, jaunā perioda atbalsta sniegšanas noteikumi ir vienkāršoti - atšķirībā no iepriekšējās kārtības tie vairs neprasa veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, bet ļauj cenu izmaiņas fiksēt Zemkopības ministrijai (ZM), balstoties uz datiem par zivju pirmo pārdošanu no zvejnieku lomiem. Ar šādu pieeju atbalsta sniegšanas process ir ievērojami paātrinājies, kā arī būtiski ir samazinājies administratīvais slogs, kas iepriekš bija jāiesaista MK noteikumu grozījumu nodrošināšanai.

Zvejniekiem labā ziņa ir tā, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas veiktajam zivju pirmās pirkšanas cenu izvērtējumam, visu zivju vērtība, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies. Atbilstoši tam ir attiecīgi pārskatīti kompensācijā izmantojamie zivju vērtības koeficienti. Ņemot vērā iepriekšējo gadu zivju pirkšanas datus, tie ir palielinājušies no 5% līdz 30% atkarībā no zivju sugas. Tādējādi zvejnieki saņems lielākas kompensācijas par 2023.gadā piekrastes zvejniecībai roņu nodarītajiem postījumiem.

Atbilstoši šī pasākuma atbalsta noteikumiem zvejniekam tiek kompensēti 38% zaudētās vērtības no akmeņplekstu, sīgu, zandartu, asaru, lucīšu, mencu, vimbu, plaužu, lašu, taimiņu un salaku nozvejas 2023.gadā, 20% zaudētās vērtības no reņģu, apaļo jūrasgrunduļu, jūrasgrunduļu un vējzivju nozvejas, kā arī 10% zaudētās vērtības no plekstu nozvejas. Minēto atbalstu piekrastes zvejniekiem piešķir atbilstoši MK 04.04.2023.noteikumiem Nr.170 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Aizsargājamo jūras zīdītāju radīto zaudējumu segšana"". Papildus informācija Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Pretrunīgi vērtētais Andrejs Upits joprojām ir ikoniska figūra (+VIDEO)

Memoriālais muzejs tika atklāts bez obligātās tematiskās ekspozīcijas.

Sabiedrība Latvijas austrumu daļā gaidāma ļoti stipra atkala

Naktī uz pirmdienu Latvijas austrumu daļā vietām gaidāma ļoti stipra atkala, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Sabiedrība Rēzeknes iedzīvotāji neatbalsta ielu pārdēvēšanu

Tikai aptuveni desmitā daļa pašvaldības rīkotās aptaujas dalībnieku atbalsta ielu pārdēvēšanai Rēzeknē.

Sabiedrība Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas māju ir neaizsargātas pret uguni

Ugunsdzēsēji glābēji vairāk nekā 500 mājokļiem uzdāvināja dūmu detektorus.

Lasiet arī

Interesanti fakti Dabas muzejs piedāvā ienirt Baltijas jūras dzīlēs (+VIDEO)

pašs eksemplārs izstādē ir delfīnu dzimtas zīdītāja - afalīnas - skelets.

Sabiedrība Dabas sargi aicina nepieļaut akvakultūras sprostu izveidi Rīgas jūras līcī

Vides konsultatīvās padome izteikusi bažas par plānoto akvakultūras sprostu ierīkošanu Rīgas jūras līcī pie Rojas un Mērsraga, norādot uz būtiskiem draudiem Baltijas jūras ekosistēmai un starptautisko saistību vides aizsardzībā neievērošanu, informē Pasaules Dabas fonda (PDF) komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.

Pasaule Somijas premjerministrs kritizē Lietuvas reakciju

Somijas premjerministrs Peteri Orpo kritizējis Lietuvas reakciju uz izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu vienpusēji mainīt robežas Baltijas jūrā.

Pasaule Pērn nogrimuši mazāk kuģu, bet pirātisma draudi auguši

Pasaules jūru un okeānu ūdeņos nogrimušo kuģu skaits pērn sasniedzis rekordzemu atzīmi, tomēr pirātisma draudi palielinājušies, teikts Vācijas apdrošināšanas uzņēmuma "Allianz Commercial" ziņojumā.