Nespēja nokult izaugušos graudus pārmitro lauku dēļ, zema graudu kvalitāte, kas tos lielākoties padara derīgus lopbarībai un ražas līmeni samazina par vismaz 20%, kā arī savlaicīgi neapsēti lauki nākamā gada ražai ir šī rudens realitāte visā Latvijā, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji, veicot ražas prognozēšanu augustā.
Ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Tā ziemāju ražu sāka vākt par divām nedēļām vēlāk kā pērn, kad karstuma ietekmē, graudi nogatavojās straujāk. Kā pirmos šogad Zemgalē kūla ziemas miežus, tad Zemgalē un Kurzemē kūla arī ziemas rapsi. Diemžēl Vidzemē un Latgalē tos novākt izdevās vien daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.
Andris Skudra LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Zemgalē ziemāju ražas novākšanas situācija ir vislabākā, - lielākā daļa ziemas kviešu tur ir nokulti. Tomēr visus satrauc graudu kvalitāte, it īpaši zemā graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi ir vieglāki un sīki. Sākotnēji ražas līmenis likās augsts, bet, ņemot vērā tilpummasas samazinājumu, varētu būt ražas līmeņa samazinājums par 20%."
Zemgalē ziemas kvieši ir teju novākti, Kurzemē nokulti ap 60-70%, Vidzemē un Latgalē ziemas kviešu platības novāktas vien aptuveni 40-60% apmērā. Jāpiezīmē, ka lauksaimnieku novērojumi Gulbenes pusē liecina - intensīva ziemāju ražas vākšana bijusi iespējama tikai 4 dienas.
Lai arī daļai ziemas kviešu proteīna un lipekļa saturs ir atbilstošs pārtikas kvalitātes prasībām, to zemā tilpummasa nenodrošina pārtikas graudu kvalitāti. Tādējādi 85- 90% visos reģionos pašlaik novākto ziemas kviešu graudu kvalitāte atbilst lopbarības klasei. Vidējā ziemas kviešu ražība valstī augustā prognozēta 4,8 t/ha.
Tikmēr ziemas rapsis nokults visā Zemgalē, Kurzemē - ap 80%, Vidzemē un Latgalē 50- 60% no sējplatībām. Vietām ziemas rapsis ir izslīcis un stublāju smecernieka bojājumi samazināja sēklu rupjumu. Ziemas rapša vidējā ražība - 2,5t/ha. Paralēli turpinājās rudzu novākšana, bet stipro lietavu un vēja ietekmē daudzviet tie ir saguldīti veldrē un joprojām vēl nav novākti, saveldrētajos rudzu laukos jau izaugušas cauri nezāles, kas apgrūtinās to novākšanu un lietavu ietekmē samazinās graudu kvalitāte. Ziemas rudzu vidējā ražība valstī prognozēta - 4,4t/ha.
Visos Latvijas reģionos sākta arī vasarāju - kviešu, miežu un auzu kulšana. Agrāk sētajiem vasarājiem bija spēcīgāk attīstījusies sakņu sistēma un līdz ar to izveidojās augstāks ražas potenciāls. Savukārt vēlāk sētajiem vasarājiem, pārliecīga mitruma ietekmē, saknēm būtiski trūcis gaisa un augi ir vājāki, veidojot īsākas vārpas un samazinot vārpu produktivitāti.
Zemgalē un Kurzemē savlaicīgi sētajiem vasarājiem bija optimālāks augsnes mitrums, augi attīstījās spēcīgāki un veidoja labāku ražas potenciālu salīdzinot ar Vidzemi un Latgali. Šajos reģionos sējumi ir izretojušies un nezāļaini, tā kā pārliecīgais mitrums nedeva iespēju veikt sējumu kopšanas darbus. Graudaugiem veidojās īsākas vārpas, samazināts graudu skaits vārpā un graudu rupjums.
Pastāv risks, ka līdz pat 35% vasarāju Vidzemes reģionā var netikt nokulti lietavu dēļ. Latgales reģionā vasarāju sējumos ar pasēju iespējams, ka tie netiks novākti, jo pasēja ir pāraugusi vasaras kviešus un miežus, bet auzas tiks sarullētas skābbarībā.
Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu KB augkopības konsultante: "Latgalē šogad graudaugu sējumos mitrajās vietās augi bija ar sakņu puvi, izteiktu baltvārpainību, graudi vārpās nav attīstījušies un vārpas ir tukšas. Izskatās, ka ir labs lauks, bet iebraucot kult, vārpas ir, bet nekas nebirst. Daļa saimnieku ziemas rapsi nesēs, jo nav iespējams pārlieku lielā mitruma dēļ atbrīvot laukus sējai. Pēc saimnieku domām vasarāju platībās, kurās bija pasēja, vasarāji netiks vākti, jo pasēja ir pāraugusi vasaras kviešus un miežus. Tāpat arī vēlu sētos griķus lauksaimnieki daudzviet nekuls, bet atstās kā zaļmēslojumu, jo augi ir īsi un nav pilnvērtīgi attīstījušies."
Pārmērīgais mitrums Latgalē ietekmēja arī griķu attīstību, rezultātā augi veidojās īsāki, vājāk attīstīti augi ar mazāku ziedkopu skaitu. Daudzviet griķi netiks novākti, jo lauki ir pārmitri un nav ekonomiski izdevīgi veikt šādos apstākļos kulšanu.
Kartupeļu ražas potenciālu klimatiskie apstākļi šosezon ietekmējuši dramatiski, - Latgalē un Vidzemē sākotnēji aizkavēja stādīšanas laiku. Pārlieku lielā mitruma ietekmē stādījumi ir vāji attīstīti, straujāk inficējas ar lakstu puvi un gaisa trūkuma dēļ veidojas sīkāki bumbuļi. Uz kartupeļu bumbuļiem izveidojusies puve, kas ievērojami samazina sākotnējo ražas prognozi un rada nelabvēlīgu ietekmi uz kartupeļu tālāku uzglabāšanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri